
Vīne, spārnoto husāru trieciens
1683. gada 12. septembrī poļu karalis no kalna virsotnes sūta savus jātniekus. Vakarā Vīnes aplenkums ir pārtraukts, un osmaņu virzība Eiropā ir salauzta.
Tūkstošgadīgā Eiropa
Epizode 04 · Aizstāvēt
Datums
1683. gada 12. septembris
Aplenkums kopš 14. jūlija
Vieta
Vīne, Kālenbergas kalns
Glabāšanas vieta
musées du Vatican
Darbs
Jan Matejko, 1883
Stāsts aiz gleznas
1683. gada jūlijā osmaņu armija aplenc Vīni, Hābsburgu galvaspilsētu.
12. septembrī atbrīvošanas armija, ko vada Polijas karalis Jānis III Sobieskis, uzbrūk no kalniem. Viņa kavalērija sagrauj osmaņu nometni.
Vīne ir izglābta. Osmaņi nekad vairs netiks tik tālu Eiropā.
Lielvezīrs Vīnes priekšā
1683. gada pavasarī lielvezīrs Kara Mustafa atstāj Adrianopoli vienas no sava laika lielākajām armijām priekšgalā. Daļa Ungārijas jau ir osmaņu rokās. Viņa mērķis: Vīne, imperatora pilsēta.
14. jūlijā sākas aplenkums. Imperators Leopolds I ir atstājis pilsētu. Grāfs Štarhembergs to aizstāv kopā ar saviem kareivjiem un iedzīvotājiem. Osmaņu sapieri rok tuneļus zem mūriem un uzspridzina tos vienu pēc otra. Septembra sākumā pilsēta ir izsmelta.

Aiz karaļa ir šķēpu un karogu mežs. Tie pieder viņa jātniekiem, tostarp husāriem, poļu smagajai kavalērijai, kas slavena ar spalvu spārniem, piestiprinātiem pie muguras.
Eiropiešu koalīcija
Pāvests Inocents XI mudina kristīgos valdniekus apvienoties. Polijas karalis Jānis III Sobieskis ir parakstījis savienību ar imperatoru. Viņš ar savu armiju šķērso Silēziju un Morāviju.
Viņš pievienojas imperatora karaspēkam Lotringas Kārļa vadībā, kā arī bavāriešiem, sakšiem, švābiem un frankoņiem. Sobieskis pārņem vadību. Liels iztrūkums: Luijs XIV, Hābsburgu sāncensis, paliek malā.
Kālenbergas trieciens
12. septembrī rītausmā atbrīvošanas armija nokāpj no Kālenbergas kalniem pilsētas ziemeļrietumos. Kauja ilgst visu dienu.
Vēlā pēcpusdienā Sobieskis sūta savu kavalēriju, husāriem priekšgalā. To bieži aprakstījuši kā lielāko kavalērijas triecienu vēsturē. Osmaņu rindas padodas. Kara Mustafa bēg, atstājot savu nometni, teltis un mantu.
Mēs atnācām, mēs ieraudzījām, Dievs uzvarēja.

Sobieskis sniedz savu vēstuli sūtnim, kam tā jānogādā uz Romu. Mateiko glezno brīdi, kad uzvara kļūst par vēsti visai kristīgajai pasaulei.
Lielais atplūds
Kara Mustafa savu sakāvi nepārdzīvo: viņu pēc sultāna pavēles izpilda Belgradā 1683. gada Ziemassvētku dienā.
Nākamajā gadā imperators, Polija, Venēcija un pāvests izveido Svēto līgu. Sešpadsmit gadus viņi atspiež osmaņus. 1699. gadā, Karlovicas līgumā, Ungārija tiek atbrīvota. Centrāleiropa vairs nekad netiks šādi apdraudēta.

Uz zemes ir pamesti osmaņu karogi un vecs vīrs tērpā ar turbānu, nokritis. Mateiko novieto uzvaru augšā un sakāvi mums pie kājām.
Viens vārds, pirms līgumiem
Svētki. Lai pateiktos par uzvaru, Inocents XI attiecina uz visu Baznīcu Vissvētākās Marijas Vārda svētkus, ko atzīmē katru 12. septembri, kaujas dienā. Un mācība: tajā dienā poļi, austrieši un vācieši cīnījās plecu pie pleca par vienu un to pašu pilsētu.
