Eiropas Parlaments ar grozījumiem apstiprināja Komisijas priekšlikumu par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Eiropas Savienību. Deputāti pastiprināja ikgadējo ziņošanas pienākumu Parlamentam un Padomei, AZT piekļuvi Eiropas programmām un fondu piešķiršanas kritērijus. Šis teksts ir Parlamenta nostāja; Padomei tas tagad jāizskata, un tā nevar no tā atkāpties, par to neinformējot Parlamentu.
AZT ir teritorijas, kas saistītas ar dalībvalstīm (piemēram, Grenlande, Franču Polinēzija vai Nīderlandes Antiļas), bet kas nav Eiropas Savienības daļa. Lēmums (ES) 2021/1764 regulē to attiecības ar ES, tostarp finansiālo palīdzību. Komisija ierosināja grozīt šo sistēmu, lai panāktu lielāku elastību un stratēģisku saskaņotību. Parlaments grozīja tekstu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un uzraudzību.
Obligāts ikgadējs ziņojumsKomisijai katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei būs jāiesniedz detalizēts ziņojums par finansiālo palīdzību AZT: fondu piešķiršanu un izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem, absorbcijas spēju, nepiešķirto līdzekļu izlietojumu un atbalsta struktūru efektivitāti.
Atvieglota piekļuve Savienības programmāmKomisijai aktīvi jāveicina, jāatvieglo un jāatbalsta AZT piekļuve Savienības programmām (piemēram, Erasmus+, Apvārsnis Eiropa vai Eiropas Konkurētspējas fonds). Tai jānovērtē praktiskie šķēršļi un jāierosina risinājumi, tostarp pielāgoti atbilstības kritēriji, īpašas darbības, tehniskais atbalsts un spēju veidošana.
Reģionālā finansējuma prioritātesĪstenojot reģionālo piešķīrumu, prioritāte tiks piešķirta ieguldījumiem, kas atbilst drošības un ekonomiskajām stratēģiskajām interesēm un stiprina AZT reģionālo integritāti un integrāciju, jo īpaši drošā savienojamībā, ilgtspējīgā jūras sadarbībā, okeānu pārvaldībā, gatavībā katastrofām, pārtikas nodrošinājumā un enerģētiskajā noturībā.
Regulēti nepiešķirtie līdzekļiNepiešķirto līdzekļu izlietojumam būs jāatbilst skaidriem kritērijiem, pārredzamai lēmumu pieņemšanai un atbilstošai ziņošanai Eiropas Parlamentam un Padomei.
Paplašināti divpusējās piešķiršanas kritērijiDivpusējās teritoriālās sadarbības piešķīrumā papildus esošajiem kritērijiem (specifika, vajadzības, attīstības līmenis, rezultāti) tiks ņemta vērā arī ģeostratēģiskā nozīme, ieguldījums reģionālajā stabilitātē, jūras drošībā, savienojamībā, kritiskajā infrastruktūrā un noturībā.
Parlaments pieņēma tekstu ar 460 balsīm par, 76 pret un 81 atturoties.
AZT iedzīvotājiem šis balsojums nozīmē, ka Eiropas fondi, kas viņus skar, būs publiska ikgadēja ziņojuma priekšmets Parlamentam un Padomei, ar informāciju par to izlietojumu un rezultātiem. Teritorijām būs vieglāk piedalīties tādās programmās kā Erasmus+ vai Apvārsnis Eiropa, un reģionālie ieguldījumi tiks vērsti uz tādām prioritātēm kā jūras drošība, savienojamība vai enerģētiskā noturība. Piešķiršanas kritērijos vairāk tiks ņemta vērā katras teritorijas ģeostratēģiskā nozīme. Teksts vēl jāizskata Padomei; ja tā vēlēsies no tā atkāpties, tai būs par to jāinformē Parlaments un tas no jauna jākonsultē būtisku grozījumu gadījumā.
Eiropas Parlaments 2026. gada 12. novembrī apstiprināja virkni grozījumu lēmumā, kas regulē aizjūras valstu un teritoriju (AVT) asociāciju ar Savienību. Aiz jaunajām ikgadējā ziņojuma prasībām un paplašinātajiem līdzekļu piešķiršanas kritērijiem patiesais jautājums ir vienkāršs: vai Eiropas nodokļu maksātāji beidzot redzēs, kur aiziet viņu nauda, un vai teritorijas tiks uzskatītas par stratēģiskiem partneriem, nevis par kases lodziņiem?
Jaunais obligātais ikgadējais ziņojums ir solis uz priekšu. Līdz šim Komisija ziņoja par programmas izpildi, nedetalizējot faktisko līdzekļu sadalījumu, sasniegtos rezultātus vai atbalsta struktūru efektivitāti. Turpmāk Parlamentam un Padomei būs ikgadējs pārskats, tostarp par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu. AVT iedzīvotājiem tas nozīmē, ka Eiropas nauda, kas finansē infrastruktūru, apmācības vai klimata projektus, tiks izsekota un novērtēta. Vietējiem uzņēmumiem tas ir stimuls pieteikties Savienības programmām, zinot, ka praktiskie šķēršļi tiks identificēti un principā novērsti.
Taču ziņojums nav sankciju pilnvaras. Parlaments varēs konstatēt kavēšanos vai izšķērdēšanu, nevis to tieši labot. Komisija joprojām ir gan tiesnesis, gan puse līdzekļu piešķiršanā, un Padomei, kas pārstāv dalībvalstis, nav nekāda pienākuma rīkoties, pamatojoties uz šiem ziņojumiem. Pārredzamība ir nepieciešams, nevis pietiekams nosacījums. Īsta atbildība prasītu, lai lēmumus par piešķiršanu pieņemtu iestādes, kas uzņemas par tiem politisko atbildību, un lai neizmantotie līdzekļi tiktu ātri pārdalīti, nevis gulētu rezervēs.
Piešķiršanas kritēriju paplašināšana, iekļaujot ģeostratēģisko nozīmi, jūras drošību vai savienojamību, ir atbilde uz kontekstu. AVT ir Eiropas priekšposteņi Atlantijas okeānā, Arktikā, Karību jūras reģionā un Klusajā okeānā. Ārvalstu iejaukšanās apstākļos ir leģitīmi, ka Eiropas nauda atbalsta ieguldījumus, kas stiprina Savienības klātbūtni, ekskluzīvo ekonomisko zonu uzraudzību vai kritiski svarīgas infrastruktūras noturību. Šo kritēriju iekļaušana I pielikumā dod juridisku pamatu tam, kas līdz šim bija tikai retorika.
Tomēr risks ir līdzekļu izkaisīšana. Pievienojot kritērijus bez skaidras hierarhijas, tiek atvērtas durvis piešķīrumiem, ko nosaka diplomātiski apsvērumi, nevis ekonomiskā efektivitāte. Stratēģiski svarīgākās teritorijas ne vienmēr būs tās, kas vislabāk absorbēs līdzekļus. Absorbcijas spēja joprojām tiek minēta, taču tagad tai konkurē ģeopolitiskie mērķi. Uzņēmējiem tas nozīmē, ka iepirkumi būs sarežģītāki, ar vairākiem un dažkārt pretrunīgiem kritērijiem. Vienkāršošana būtu nozīmējusi resursu koncentrēšanu uz ierobežotu skaitu skaidru prioritāšu, nevis mērķu sakraušanu.
Ikgadējs ziņojums neaizstāj politisku lēmumu: tas izgaismo, tas nesoda.
Eiropas Parlaments 2026. gada 12. novembrī apstiprināja virkni grozījumu lēmumā, kas regulē aizjūras valstu un teritoriju (AVT) asociāciju ar Savienību. Aiz jaunajām ikgadējā ziņojuma prasībām un paplašinātajiem līdzekļu piešķiršanas kritērijiem patiesais jautājums ir vienkāršs: vai Eiropas nodokļu maksātāji beidzot redzēs, kur aiziet viņu nauda, un vai teritorijas tiks uzskatītas par stratēģiskiem partneriem, nevis par kases lodziņiem?
Jaunais obligātais ikgadējais ziņojums ir solis uz priekšu. Līdz šim Komisija ziņoja par programmas izpildi, nedetalizējot faktisko līdzekļu sadalījumu, sasniegtos rezultātus vai atbalsta struktūru efektivitāti. Turpmāk Parlamentam un Padomei būs ikgadējs pārskats, tostarp par nepiešķirto līdzekļu izmantošanu. AVT iedzīvotājiem tas nozīmē, ka Eiropas nauda, kas finansē infrastruktūru, apmācības vai klimata projektus, tiks izsekota un novērtēta. Vietējiem uzņēmumiem tas ir stimuls pieteikties Savienības programmām, zinot, ka praktiskie šķēršļi tiks identificēti un principā novērsti.
Taču ziņojums nav sankciju pilnvaras. Parlaments varēs konstatēt kavēšanos vai izšķērdēšanu, nevis to tieši labot. Komisija joprojām ir gan tiesnesis, gan puse līdzekļu piešķiršanā, un Padomei, kas pārstāv dalībvalstis, nav nekāda pienākuma rīkoties, pamatojoties uz šiem ziņojumiem. Pārredzamība ir nepieciešams, nevis pietiekams nosacījums. Īsta atbildība prasītu, lai lēmumus par piešķiršanu pieņemtu iestādes, kas uzņemas par tiem politisko atbildību, un lai neizmantotie līdzekļi tiktu ātri pārdalīti, nevis gulētu rezervēs.
Piešķiršanas kritēriju paplašināšana, iekļaujot ģeostratēģisko nozīmi, jūras drošību vai savienojamību, ir atbilde uz kontekstu. AVT ir Eiropas priekšposteņi Atlantijas okeānā, Arktikā, Karību jūras reģionā un Klusajā okeānā. Ārvalstu iejaukšanās apstākļos ir leģitīmi, ka Eiropas nauda atbalsta ieguldījumus, kas stiprina Savienības klātbūtni, ekskluzīvo ekonomisko zonu uzraudzību vai kritiski svarīgas infrastruktūras noturību. Šo kritēriju iekļaušana I pielikumā dod juridisku pamatu tam, kas līdz šim bija tikai retorika.
Tomēr risks ir līdzekļu izkaisīšana. Pievienojot kritērijus bez skaidras hierarhijas, tiek atvērtas durvis piešķīrumiem, ko nosaka diplomātiski apsvērumi, nevis ekonomiskā efektivitāte. Stratēģiski svarīgākās teritorijas ne vienmēr būs tās, kas vislabāk absorbēs līdzekļus. Absorbcijas spēja joprojām tiek minēta, taču tagad tai konkurē ģeopolitiskie mērķi. Uzņēmējiem tas nozīmē, ka iepirkumi būs sarežģītāki, ar vairākiem un dažkārt pretrunīgiem kritērijiem. Vienkāršošana būtu nozīmējusi resursu koncentrēšanu uz ierobežotu skaitu skaidru prioritāšu, nevis mērķu sakraušanu.
Ikgadējs ziņojums neaizstāj politisku lēmumu: tas izgaismo, tas nesoda.