Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas ierosina grozīt tā statūtus, lai ļautu deputātēm balsot ar pilnvarojumu. Konkrēti, deputāte varēs uzticēt savu balsi plenārsēdē citam pēc savas izvēles deputātam no trīs mēnešiem pirms paredzētā dzimšanas datuma līdz sešiem mēnešiem pēc dzemdībām. Teksts tika pieņemts ar 578 balsīm par, 25 pret un 4 atturoties. Tas ir paša Parlamenta priekšlikums, kas tagad jāapstiprina dalībvalstīm.
Pašlaik Eiropas Parlamenta deputātu statūtos nav paredzēts neviens balsu nodošanas ar pilnvarojumu mehānisms. Tāpēc deputāte, kura dzemdē, nevar pilnībā īstenot savu mandātu, ja viņa nav sēžu zālē. 2023. gadā deputāti no visām politiskajām grupām pieprasīja atzīt bērna kopšanas atvaļinājumu un iespējas balsot attālināti. 2025. gadā Parlaments sāka Eiropas vēlēšanu akta pārskatīšanu, un Padome 2026. gada maijā pieņēma attiecīgos grozījumus. Šodien pieņemtā rezolūcija papildina šo procesu, grozot deputātu statūtus.
Balsu deleģēšana citam deputātamDeputāte varēs uzticēt savu balsi plenārsēdē citam pēc savas izvēles deputātam. Pašlaik šāds mehānisms nepastāv.
Trīs mēnešu logs pirms dzimšanasDeleģēšana būs iespējama no trīs mēnešiem pirms paredzētā bērna dzimšanas datuma.
Līdz sešiem mēnešiem pēc dzemdībāmDeleģēšana būs iespējama līdz sešiem mēnešiem pēc dzemdībām.
Deputātu statūtu grozīšanaRezolūcijai pievienotais reglamenta projekts groza Eiropas Parlamenta deputātu statūtus, lai tajos iekļautu šīs tiesības.
Aicinājums dalībvalstīmParlaments aicina dalībvalstis apstiprināt Eiropas vēlēšanu akta grozījumu un ātri pabeigt nepieciešamās procedūras.
Rezolūcija tika pieņemta ar 578 balsīm par, 25 balsīm pret un 4 atturoties.
Šis pasākums ļaus deputātēm turpināt pārstāvēt savus vēlētājus dzemdību laikā, bez soda par fizisku prombūtni. Tas ir vērsts uz dzimumu līdztiesības stiprināšanu Parlamentā un vairāk sieviešu mudināšanu kandidēt Eiropas vēlēšanās. Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka viņu vēlēšanu apgabals paliks pārstāvēts arī tad, ja viņu deputāte būs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Teksts vēl jāapstiprina dalībvalstīm, pirms tas stājas spēkā.
Eiropas Parlaments ar 578 balsīm par, 25 pret un 4 atturoties ir pieņēmis sava statusa pārskatīšanu: deputāte turpmāk varēs uzticēt savu balsojumu plenārsēdē citam pēc savas izvēles deputātam, sākot no trim mēnešiem pirms paredzamā dzimšanas datuma līdz sešiem mēnešiem pēc dzemdībām. Līdz šim šāds mehānisms nepastāvēja. Taču nekas vēl nav piemērojams: Padomei jāpieņem regula, un dalībvalstīm jāapstiprina Eiropas vēlēšanu akta grozījums.
Teksts nerada Eiropas bērna kopšanas atvaļinājumu vai vispārēju attālinātu balsošanu. Tas deputātu statusā ieraksta tiesības, kas ierobežotas laikā un priekšmetā: deputāte, kura dzemdē, var deleģēt savu balsi, un tikai dzemdību periodā. Mandāts joprojām tiek īstenots, vēlēšanu apgabals joprojām tiek pārstāvēts, bet politiskais lēmums tiek nodots brīvi izvēlētam kolēģim.
Šī izvēle par labu pilnvarai, nevis elektroniskajai balsošanai, ir pamatota: tā paliek izsekojama un kontrolējama. Deleģētais balsojums ir identificējams, attiecināms uz norādītu pilnvaroto un nav izšķīdis tehniskā sistēmā, par kuru neviens neatbildētu. Preambulā minētā pārredzamība šeit ir tikai politisks pamatojums, nevis jauns pienākums, taču pats mehānisms iet šajā virzienā.
Ierobežojums ir skaidrs: pasākums neaptver bērna kopšanas atvaļinājumu plašā nozīmē, ne arī prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ. Tā ir mērķēta atbilde uz konkrētu problēmu, nevis parlamentārā mandāta pārveide.
Īstais jautājums nav princips, bet gan grafiks. Parlaments pieņēma leģislatīvo rezolūciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 2. punktu: Padomei jāpieņem regula, un dalībvalstīm saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām jāapstiprina vēlēšanu akta grozījums. Kamēr šie soļi nav veikti, neviena deputāte nevar deleģēt savu balsojumu.
Turklāt katram kavēšanās mēnesim ir identificējama cena: deputāte, kura prombūtnē dzemdību dēļ, atstāj savu vēlēšanu apgabalu bez balss balsojumu laikā, un sievietes, kuras svārstās kandidēt, zina, ka noteikums vēl nav spēkā. Parlaments aicina dalībvalstis rīkoties ātri; tā ir vienīgā teksta daļa, kas ir atkarīga no viņām, un tieši tā noteiks, vai šīs tiesības kādreiz pastāvēs.
Vienkāršāka pieeja būtu mehānismu tieši ierakstīt Parlamenta reglamentā, nevis iet caur statusa un vēlēšanu akta pārskatīšanu. Smagā ceļa izvēle maksā laiku, un laiks maksā zaudētu pārstāvību.
Tiesības, par kurām nobalsots ar 578 balsīm, ir spēkā tikai tad, kad Padome un dalībvalstis tās ir padarījušas piemērojamas.
Eiropas Parlaments ar 578 balsīm par, 25 pret un 4 atturoties ir pieņēmis sava statusa pārskatīšanu: deputāte turpmāk varēs uzticēt savu balsojumu plenārsēdē citam pēc savas izvēles deputātam, sākot no trim mēnešiem pirms paredzamā dzimšanas datuma līdz sešiem mēnešiem pēc dzemdībām. Līdz šim šāds mehānisms nepastāvēja. Taču nekas vēl nav piemērojams: Padomei jāpieņem regula, un dalībvalstīm jāapstiprina Eiropas vēlēšanu akta grozījums.
Teksts nerada Eiropas bērna kopšanas atvaļinājumu vai vispārēju attālinātu balsošanu. Tas deputātu statusā ieraksta tiesības, kas ierobežotas laikā un priekšmetā: deputāte, kura dzemdē, var deleģēt savu balsi, un tikai dzemdību periodā. Mandāts joprojām tiek īstenots, vēlēšanu apgabals joprojām tiek pārstāvēts, bet politiskais lēmums tiek nodots brīvi izvēlētam kolēģim.
Šī izvēle par labu pilnvarai, nevis elektroniskajai balsošanai, ir pamatota: tā paliek izsekojama un kontrolējama. Deleģētais balsojums ir identificējams, attiecināms uz norādītu pilnvaroto un nav izšķīdis tehniskā sistēmā, par kuru neviens neatbildētu. Preambulā minētā pārredzamība šeit ir tikai politisks pamatojums, nevis jauns pienākums, taču pats mehānisms iet šajā virzienā.
Ierobežojums ir skaidrs: pasākums neaptver bērna kopšanas atvaļinājumu plašā nozīmē, ne arī prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ. Tā ir mērķēta atbilde uz konkrētu problēmu, nevis parlamentārā mandāta pārveide.
Īstais jautājums nav princips, bet gan grafiks. Parlaments pieņēma leģislatīvo rezolūciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 2. punktu: Padomei jāpieņem regula, un dalībvalstīm saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām jāapstiprina vēlēšanu akta grozījums. Kamēr šie soļi nav veikti, neviena deputāte nevar deleģēt savu balsojumu.
Turklāt katram kavēšanās mēnesim ir identificējama cena: deputāte, kura prombūtnē dzemdību dēļ, atstāj savu vēlēšanu apgabalu bez balss balsojumu laikā, un sievietes, kuras svārstās kandidēt, zina, ka noteikums vēl nav spēkā. Parlaments aicina dalībvalstis rīkoties ātri; tā ir vienīgā teksta daļa, kas ir atkarīga no viņām, un tieši tā noteiks, vai šīs tiesības kādreiz pastāvēs.
Vienkāršāka pieeja būtu mehānismu tieši ierakstīt Parlamenta reglamentā, nevis iet caur statusa un vēlēšanu akta pārskatīšanu. Smagā ceļa izvēle maksā laiku, un laiks maksā zaudētu pārstāvību.
Tiesības, par kurām nobalsots ar 578 balsīm, ir spēkā tikai tad, kad Padome un dalībvalstis tās ir padarījušas piemērojamas.