Eiropas Parlaments nolēma atcelt Ungārijas deputāta Andrāša Tivadara Kuljas parlamentāro imunitāti saistībā ar kriminālprocesu par apmelošanu, ko pret viņu Ungārijā ierosinājusi privātpersona. Šis lēmums ļauj Ungārijas iestādēm turpināt lietu. Balsojums notika ar roku pacelšanu, bez individuālas balsu skaitīšanas. Tas nav likums, bet gan Parlamenta iekšējs lēmums.
Andrāšs Tivadars Kulja, kas Eiropas Parlamentā ievēlēts 2024. gada jūnijā, ir privātpersonas apmelošanas sūdzības mērķis pēc publikācijas Facebook 2025. gada 31. jūlijā. Pestas centrālā apgabaltiesa 2025. gada 11. decembrī pieprasīja atcelt viņa imunitāti. Parlaments uzklausīja attiecīgo personu 2026. gada 28. septembrī pirms lēmuma pieņemšanas.
Kuljam atcelta imunitāteEiropas Parlaments atceļ Andrāša Tivadara Kuljas parlamentāro imunitāti, tādējādi ļaujot kriminālprocesam par apmelošanu turpināties Ungārijā.
Tūlītēja lēmuma nosūtīšanaEiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par lēmuma nekavējošu nosūtīšanu kompetentajai Ungārijas tiesu iestādei un Andrāšam Tivadaram Kuljam.
Attiecas tikai uz kriminālprocesuŠī imunitātes atcelšana attiecas tikai uz procesu, ko ierosinājusi privātpersona par iespējamiem apmelošanas faktiem 2025. gadā. Tas nekādi neietekmē Kuljas kunga vainas vai nevainīguma noteikšanu.
Lēmums tika pieņemts ar roku pacelšanu. Individuāla balsu skaitīšana nav pieejama.
Ungārijas iedzīvotājiem šis lēmums nozīmē, ka tiesa tagad var izskatīt apmelošanas sūdzību pret Eiropas Parlamenta deputātu, un parlamentārā imunitāte tam nav šķērslis. Tas ilustrē, ka imunitāte aizsargā parlamentāro funkciju veikšanu, nevis pašu personu. Process turpināsies Ungārijas tiesās.
Eiropas Parlaments atcēla Ungārijas deputāta Andrāša Tivadara Kuljas imunitāti saistībā ar privātu goda aizskaršanas sūdzību. Šis lēmums atgādina, ka imunitāte aizsargā parlamentāro amatu, nevis personu.
Parlamentārā imunitāte nav personīgs vairogs. Tā pastāv, lai garantētu, ka deputāti var paust savus uzskatus un balsot, nebaidoties no iebiedējošas kriminālvajāšanas. Šajā gadījumā Parlaments nolēma, ka apstrīdētā publikācija, 2025. gada 31. jūlija Facebook ieraksts, kurā apgalvots, ka ar medicīnas iekārtu iepirkumiem saistīti publiskie līdzekļi esot nonākuši ģimenes uzņēmumam, neietilpst parlamentāro pienākumu pildīšanā 7. protokola 8. panta izpratnē. Imunitātes atcelšanas pieprasījumu iesniedza Peštas centrālā apgabaltiesa pēc privātas sūdzības, nevis politiska iestāde. Tāpēc Parlaments ievēroja parasto procedūru: 2026. gada 28. septembrī uzklausīja attiecīgo personu un pēc tam ar roku pacelšanu nolēma atcelt imunitāti.
Šim lēmumam ir konkrētas sekas: Ungārijas tiesa varēs izskatīt sūdzību pēc būtības. Pilsoņiem tas nozīmē, ka neviens Eiropas Parlamenta deputāts nevar izvairīties no parastas kriminālprocedūras, atsaucoties uz imunitāti, kas neaptver godu aizskarošus izteikumus. Tas ir laba ziņa tiesiskumam: imunitātei jāpaliek stingri ierobežotam izņēmumam, nevis diskrecionārai privilēģijai.
Parlaments būtu varējis nodot pieprasījumu Juridiskajai komitejai padziļinātai izskatīšanai, taču izvēlējās izlemt ātri. Tādējādi tas sūta skaidru signālu: korupcijas vai favorītisma apsūdzības jābūt pārbaudāmām tiesās, un deputātiem jāatskaitās kā jebkuram pilsonim. Savukārt goda aizskaršanas lietā būs jāpierāda, vai izteiktie apgalvojumi bija pamatoti vai ne. Nekas Parlamenta lēmumā neietekmē tiesas iznākumu.
Balsojums ar roku pacelšanu neļauj noskaidrot balsu sadalījumu pa politiskajām grupām. To var nožēlot: jautājumā, kas skar imunitāti un vārda brīvību, caurspīdība būtu bijusi vēlamāka. Vēlētājiem ir tiesības zināt, kas atbalstīja imunitātes atcelšanu un kas tam iebilda. Balsojums pēc saraksta būtu ļāvis šo kontroli. Tas nav sīkums: parlamentārā imunitāte ir spēcīgs mehānisms, un tās izmantošanai jābūt izsekojamai.
Tomēr pats lēmums atbilst subsidiaritātes loģikai: strīdu jāizšķir Ungārijas tiesai, nevis Eiropas instancei. Parlaments tikai novērsa procesuālo šķērsli, neizsakoties par lietas būtību. Tā ir pareizā pieeja. Alternatīva būtu nodot lietu Juridiskajai komitejai ilgākai izskatīšanai, taču tas būtu aizkavējis procedūru, kas jau ilgst vairāk nekā gadu. Šajā gadījumā ātrums kalpo taisnīgumam.
Imunitāte nav personīga privilēģija: tā aizsargā amatu, nevis personu.
Eiropas Parlaments atcēla Ungārijas deputāta Andrāša Tivadara Kuljas imunitāti saistībā ar privātu goda aizskaršanas sūdzību. Šis lēmums atgādina, ka imunitāte aizsargā parlamentāro amatu, nevis personu.
Parlamentārā imunitāte nav personīgs vairogs. Tā pastāv, lai garantētu, ka deputāti var paust savus uzskatus un balsot, nebaidoties no iebiedējošas kriminālvajāšanas. Šajā gadījumā Parlaments nolēma, ka apstrīdētā publikācija, 2025. gada 31. jūlija Facebook ieraksts, kurā apgalvots, ka ar medicīnas iekārtu iepirkumiem saistīti publiskie līdzekļi esot nonākuši ģimenes uzņēmumam, neietilpst parlamentāro pienākumu pildīšanā 7. protokola 8. panta izpratnē. Imunitātes atcelšanas pieprasījumu iesniedza Peštas centrālā apgabaltiesa pēc privātas sūdzības, nevis politiska iestāde. Tāpēc Parlaments ievēroja parasto procedūru: 2026. gada 28. septembrī uzklausīja attiecīgo personu un pēc tam ar roku pacelšanu nolēma atcelt imunitāti.
Šim lēmumam ir konkrētas sekas: Ungārijas tiesa varēs izskatīt sūdzību pēc būtības. Pilsoņiem tas nozīmē, ka neviens Eiropas Parlamenta deputāts nevar izvairīties no parastas kriminālprocedūras, atsaucoties uz imunitāti, kas neaptver godu aizskarošus izteikumus. Tas ir laba ziņa tiesiskumam: imunitātei jāpaliek stingri ierobežotam izņēmumam, nevis diskrecionārai privilēģijai.
Parlaments būtu varējis nodot pieprasījumu Juridiskajai komitejai padziļinātai izskatīšanai, taču izvēlējās izlemt ātri. Tādējādi tas sūta skaidru signālu: korupcijas vai favorītisma apsūdzības jābūt pārbaudāmām tiesās, un deputātiem jāatskaitās kā jebkuram pilsonim. Savukārt goda aizskaršanas lietā būs jāpierāda, vai izteiktie apgalvojumi bija pamatoti vai ne. Nekas Parlamenta lēmumā neietekmē tiesas iznākumu.
Balsojums ar roku pacelšanu neļauj noskaidrot balsu sadalījumu pa politiskajām grupām. To var nožēlot: jautājumā, kas skar imunitāti un vārda brīvību, caurspīdība būtu bijusi vēlamāka. Vēlētājiem ir tiesības zināt, kas atbalstīja imunitātes atcelšanu un kas tam iebilda. Balsojums pēc saraksta būtu ļāvis šo kontroli. Tas nav sīkums: parlamentārā imunitāte ir spēcīgs mehānisms, un tās izmantošanai jābūt izsekojamai.
Tomēr pats lēmums atbilst subsidiaritātes loģikai: strīdu jāizšķir Ungārijas tiesai, nevis Eiropas instancei. Parlaments tikai novērsa procesuālo šķērsli, neizsakoties par lietas būtību. Tā ir pareizā pieeja. Alternatīva būtu nodot lietu Juridiskajai komitejai ilgākai izskatīšanai, taču tas būtu aizkavējis procedūru, kas jau ilgst vairāk nekā gadu. Šajā gadījumā ātrums kalpo taisnīgumam.
Imunitāte nav personīga privilēģija: tā aizsargā amatu, nevis personu.