Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasa, lai Krievija nekavējoties, droši un bez nosacījumiem atgrieztu visus ukraiņu bērnus, kas deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti uz neokupēto Ukrainas daļu. Teksts nosoda deportāciju, nelikumīgu adopciju, piespiedu rusifikāciju un šo bērnu militarizāciju un paziņo, ka Krievijas darbības atbilst genocīda juridiskajai definīcijai. Tas arī aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pastiprināt diplomātiju, finansējumu, sankcijas un starptautisko tiesiskumu. Parlaments aicina Komisiju ziņot par to pasākumu īstenošanu, par kuriem vienojās 2026. gada 11. maija sanāksmē.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī tūkstošiem ukraiņu bērnu ir deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju vai okupētajām teritorijām. Saskaņā ar Ukrainas varasiestāžu datiem līdz 2026. gada septembrim bija reģistrēti 20 651 pārbaudīts deportācijas vai piespiedu pārvietošanas gadījums, un līdz 2026. gada 28. oktobrim bija izdevies atgriezt 2 752 bērnus. Eiropas Parlaments jau iepriekš bija pieņēmis rezolūcijas par Ukrainu, tostarp 2022. gada septembrī un 2025. gada maijā, un tas uzskata, ka nolaupīto bērnu situācija joprojām ir humanitāra un tiesiska prioritāte.
Nekavējoties un bez nosacījumiemKrievijai nekavējoties, droši un bez nosacījumiem jāatgriež visi ukraiņu bērni, kas deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti uz neokupēto Ukrainas daļu. Šo atgriešanu nekad nedrīkst izmantot kā maiņas līdzekli, un to nevar pakārtot teritoriālām koncesijām, ieslodzīto apmaiņai vai citām politiskām vienošanām.
Deportācijas prakses izbeigšanaKrievijai nekavējoties jāpārtrauc ukraiņu bērnu deportācija, piespiedu pārvietošana, nelikumīga adopcija, piespiedu rusifikācija, indoktrinācija un militarizācija, tostarp prakse, kurā iesaistīta Baltkrievija un Ziemeļkoreja. Tai arī jāpārtrauc vārda, pilsonības vai ģimenes statusa maiņa, kas neļauj identificēt bērnus un atgriezt tos.
Starptautisko organizāciju piekļuveKrievijai jānodrošina Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, UNICEF, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam cilvēktiesību komisāram un citām kompetentajām starptautiskajām organizācijām nekavējoša, regulāra un netraucēta piekļuve ukraiņu bērniem, kas atrodas Krievijā un okupētajās teritorijās. Tai jāsniedz Ukrainas varasiestādēm pilnīga un pārbaudāma informācija par katra bērna identitāti, atrašanās vietu, veselības stāvokli un juridisko statusu.
Izglītība ukraiņu valodāUkraiņu bērniem pagaidu okupētajās teritorijās jābūt piekļuvei izglītībai dzimtajā valodā, tostarp ar Ukrainas mācību iestāžu un tiešsaistes mācīšanās starpniecību, bez iebiedēšanas, diskriminācijas vai sankcijām. Krievijai arī nekavējoties jāslēdz visas tiešsaistes adopcijas datubāzes un katalogi, kuros tiek reklamēti ukraiņu bērni.
Sankcijas un starptautiskā tiesiskumsPadomei tiek lūgts pastiprināt un stingri piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret atbildīgajām Krievijas, Baltkrievijas un Ziemeļkorejas amatpersonām un sankcionēt iesaistītos Gazprom, Rosneft un to meitasuzņēmumus pēc Jēlas universitātes 2026. gada marta izmeklēšanas. Parlaments atkārtoti apliecina atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un tās orderiem pret Vladimiru Putinu un Mariju Ļvovu-Belovu un aicina dalībvalstis izmantot savu universālo jurisdikciju.
Rezolūcija tika pieņemta ar 536 balsīm par, 8 pret un 37 atturēšanās balsīm 2026. gada 12. novembra elektroniskajā nominālajā balsojumā.
Šī rezolūcija nav likums un nerada Krievijai tieši piemērojamas juridiskas saistības. Tā politiski saista Eiropas Parlamentu un aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pastiprināt diplomātisko darbību, finansēt bērnu aizsardzību un psiholoģisko aprūpi, stiprināt sankcijas un atbalstīt starptautiskās tiesvedības. Konkrēti, tā aicina dalībvalstis oficiāli atzīt Krievijas darbības pret ukraiņu bērniem par genocīdu un neatzīt nelikumīgas adopcijas. Tā arī aicina Komisiju mobilizēt papildu 50 miljonus eiro Ukrainas bērnu aizsardzības sistēmai un ziņot Parlamentam par to pasākumu īstenošanu, par kuriem vienojās 2026. gada 11. maijā.
Krievijai ir jāatdod visi deportētie vai ar varu pārvietotie ukraiņu bērni nekavējoties, droši un bez nosacījumiem. Eiropas Parlaments to pieprasīja ar 536 balsīm par, 8 pret un 37 atturoties, paziņojot, ka šīs darbības atbilst genocīda juridiskajai definīcijai. Rezolūcija nav likums, taču tā nosaka politisko līniju, kas dalībvalstīm būs jāuzņemas.
Teksts neprasa labvēlību, tas atgādina par pienākumu. Krievijai bērni ir jāatdod nekavējoties, droši un bez nosacījumiem, un šī atgriešanās nevar būt atkarīga no teritoriālām piekāpšanām, ieslodzīto apmaiņas vai citām politiskām vienošanām. Loģika ir nepielūdzama: kaulēties par bērniem nozīmē jau izturēties pret viņiem kā pret priekšmetiem. Parlaments nosaka skaidru robežu gaidāmajām sarunām.
Skaitļi parāda drāmas mērogu: 20 651 pārbaudīts deportācijas vai piespiedu pārvietošanas gadījums līdz 2026. gada septembrim, 2 752 bērni atgriezti līdz 2026. gada 28. oktobrim un aptuveni 1,6 miljoni ukraiņu bērnu joprojām Krievijas okupācijā, no tiem 600 000 skolas vecumā. Aiz katras statistikas ir vārds, ģimene, identitāte, ko Krievija cenšas izdzēst, mainot vārdus, pilsonību vai ģimenes statusu. Parlaments pieprasa izbeigt šo praksi un nodrošināt netraucētu piekļuvi Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai, UNICEF un Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.
Rezolūcija nerada Krievijai tieši piemērojamas juridiskas saistības, un tā arī neapgalvo pretējo. Taču tā politiski saista Savienību un tās dalībvalstis: Komisijai būs jāatskaitās par 2026. gada 11. maijā vienoto pasākumu īstenošanu, un Padome tiek aicināta piemērot sankcijas visam līdzzinātāju tīklam, no ierēdņiem līdz adopcijas aģentūrām. Tas ir politisks spiediens, kas papildina starptautiskās tiesvedības.
Parlaments neaprobežojas ar abstrakta režīma nosodīšanu. Tas norāda uz individuālu atbildību: federālajiem un reģionālajiem ierēdņiem, bērnu tiesību komisāriem, dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, kas viltoto dokumentus, nometņu vadītājiem, transporta operatoriem. Šī pieeja ir pareiza: tā vērsta pret tiem, kas organizēja, atviegloja vai guva labumu no deportācijas, nevis pret ķīlniekos turētu iedzīvotāju daļu. Tā arī atkārtoti apliecina atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un orderiem pret Vladimiru Putinu un Mariju Ļvovu-Belovu.
Teksts aicina aktivizēt bloķēšanas likumu, lai aizsargātu SPT no ASV ārpusteritoriālajām sankcijām. Tas ir lūgums Komisijai, nevis pieņemtas juridiskas izmaiņas. Tas atspoguļo pamatotas bažas: starptautiskajai taisnīgumam nevajadzētu kļūt par pielāgojamu mainīgo lielumu lielvaru spēku samēros. Taču piesardzība ir nepieciešama: jebkuram tirdzniecības pretpasākumam ir izmaksas Eiropas uzņēmumiem, un Parlaments tās nenovērtē skaitļos.
Kaulēties par bērniem nozīmē jau izturēties pret viņiem kā pret priekšmetiem.
Krievijai ir jāatdod visi deportētie vai ar varu pārvietotie ukraiņu bērni nekavējoties, droši un bez nosacījumiem. Eiropas Parlaments to pieprasīja ar 536 balsīm par, 8 pret un 37 atturoties, paziņojot, ka šīs darbības atbilst genocīda juridiskajai definīcijai. Rezolūcija nav likums, taču tā nosaka politisko līniju, kas dalībvalstīm būs jāuzņemas.
Teksts neprasa labvēlību, tas atgādina par pienākumu. Krievijai bērni ir jāatdod nekavējoties, droši un bez nosacījumiem, un šī atgriešanās nevar būt atkarīga no teritoriālām piekāpšanām, ieslodzīto apmaiņas vai citām politiskām vienošanām. Loģika ir nepielūdzama: kaulēties par bērniem nozīmē jau izturēties pret viņiem kā pret priekšmetiem. Parlaments nosaka skaidru robežu gaidāmajām sarunām.
Skaitļi parāda drāmas mērogu: 20 651 pārbaudīts deportācijas vai piespiedu pārvietošanas gadījums līdz 2026. gada septembrim, 2 752 bērni atgriezti līdz 2026. gada 28. oktobrim un aptuveni 1,6 miljoni ukraiņu bērnu joprojām Krievijas okupācijā, no tiem 600 000 skolas vecumā. Aiz katras statistikas ir vārds, ģimene, identitāte, ko Krievija cenšas izdzēst, mainot vārdus, pilsonību vai ģimenes statusu. Parlaments pieprasa izbeigt šo praksi un nodrošināt netraucētu piekļuvi Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai, UNICEF un Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.
Rezolūcija nerada Krievijai tieši piemērojamas juridiskas saistības, un tā arī neapgalvo pretējo. Taču tā politiski saista Savienību un tās dalībvalstis: Komisijai būs jāatskaitās par 2026. gada 11. maijā vienoto pasākumu īstenošanu, un Padome tiek aicināta piemērot sankcijas visam līdzzinātāju tīklam, no ierēdņiem līdz adopcijas aģentūrām. Tas ir politisks spiediens, kas papildina starptautiskās tiesvedības.
Parlaments neaprobežojas ar abstrakta režīma nosodīšanu. Tas norāda uz individuālu atbildību: federālajiem un reģionālajiem ierēdņiem, bērnu tiesību komisāriem, dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, kas viltoto dokumentus, nometņu vadītājiem, transporta operatoriem. Šī pieeja ir pareiza: tā vērsta pret tiem, kas organizēja, atviegloja vai guva labumu no deportācijas, nevis pret ķīlniekos turētu iedzīvotāju daļu. Tā arī atkārtoti apliecina atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un orderiem pret Vladimiru Putinu un Mariju Ļvovu-Belovu.
Teksts aicina aktivizēt bloķēšanas likumu, lai aizsargātu SPT no ASV ārpusteritoriālajām sankcijām. Tas ir lūgums Komisijai, nevis pieņemtas juridiskas izmaiņas. Tas atspoguļo pamatotas bažas: starptautiskajai taisnīgumam nevajadzētu kļūt par pielāgojamu mainīgo lielumu lielvaru spēku samēros. Taču piesardzība ir nepieciešama: jebkuram tirdzniecības pretpasākumam ir izmaksas Eiropas uzņēmumiem, un Parlaments tās nenovērtē skaitļos.
Kaulēties par bērniem nozīmē jau izturēties pret viņiem kā pret priekšmetiem.