Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicina Komisiju un dalībvalstis labāk atzīt un finansēt profesionālo izglītību. Tas jo īpaši prasa noteikt Eiropas mērķi par dalību un sekmēm šajās mācību programmās, kā arī labāku piekļuvi stipendijām un mobilitātei. Šis teksts nav likums: tas pauž Parlamenta politisko nostāju un nerada nekādas juridiskas saistības.
Komisija ir iesniegusi savu iniciatīvu par prasmju savienību, kuras mērķis ir padarīt profesionālo izglītību par tikpat vērtīgu ceļu kā augstāko izglītību. Parlaments vēlējās precizēt savas cerības pirms tam, kad Komisija ierosinās savu nākamo Eiropas stratēģiju izglītībai un apmācībai profesionālajā jomā. Tas prasa, lai profesionālās karjeras iespējas tiktu labāk novērtētas, finansētas un pieejamas, jo īpaši sievietēm, personām ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem.
Eiropas mērķis profesionālajai izglītībaiParlaments aicina Komisiju papildināt esošo mērķi par augstākās izglītības absolventu īpatsvaru ar tikpat vērienīgu mērķi par dalību un sekmēm sākotnējā profesionālajā izglītībā. Tas arī vēlas, lai pašreizējais mērķis attiecībā uz augstāko izglītību skaidri atzītu augstākā līmeņa profesionālās izglītības ieguldījumu.
Vairāk Erasmus+ līdzekļu profesionālajai izglītībaiTas prasa palielināt Erasmus+ budžeta daļu, kas paredzēta profesionālajai izglītībai, lai atbalstītu mērķi līdz 2030. gadam panākt 12 % mobilitāti šo mācību programmu izglītojamo vidū. Mobilitātes stipendijas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz faktiskajām dzīves izmaksām uzņēmējvalstī.
Esošā atbalsta attiecināšana uz izglītojamajiemDalībvalstis tiek aicinātas attiecināt uz profesionālās izglītības izglītojamajiem finanšu atbalsta instrumentus un studentu kartes, kas jau paredzētas augstākajai izglītībai, nevis veidot atsevišķas sistēmas. Atbilstības noteikumi būtu jāizstrādā iekļaujoši, nenošķirot abus ceļus.
Diplomu automātiska atzīšanaParlaments aicina izveidot kopīgu Eiropas satvaru, kas garantētu automātisku diplomu un ārvalstīs mobilitātes, prakses vai māceklības laikā iegūto zināšanu atzīšanu. Tas arī prasa drošus un pārbaudāmus digitālos sertifikātus profesionālajām kvalifikācijām.
Cīņa pret nevienlīdzību piekļuvēTas aicina dalībvalstis samazināt atšķirību starp sievietēm un vīriešiem mācību programmu izvēlē, jo īpaši zinātnes un tehnoloģiju jomā, un uzlabot piekļuvi profesionālajai izglītībai personām ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem. Tas aicina Komisiju novērtēt diskrimināciju izglītības līmeņa dēļ.
Rezolūcija tika pieņemta ar 504 balsīm par, 63 pret un 99 atturoties.
Ja jūs apgūstat vai plānojat apgūt profesionālo izglītību, Parlaments prasa, lai jūsu ceļš tiktu labāk atzīts un finansēts, ar atbalstu un stipendijām, kas līdzinātos universitātes studentu atbalstam. Ārvalstīs iegūtie diplomi un prasmes laika gaitā būtu jāatzīst vieglāk. Tomēr šīs prasības vēl nav saistošas: tās ir adresētas Komisijai un dalībvalstīm, kas lems par turpmākajiem soļiem.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā prasa izturēties pret profesionālo izglītību kā pret augstākās izglītības līdzvērtīgu partneri: Eiropas mērķi dalībai un sekmēm, saskaņotus stipendijus, automātisku diplomu atzīšanu. Signāls ir pareizs. Atliek noskaidrot, vai vienlīdzība tiks panākta ar atzīšanu vai ar papīru kalniem.
Diagnoze ir pamatota: daudzās dalībvalstīs profesionālās izglītības audzēknis saņem mazāk publiskā atbalsta nekā universitātes students. Parlaments prasa attiecināt esošos instrumentus (stipendijas, studentu kartes, piekļuvi valsts darbavietām) uz profesionālās izglītības audzēkņiem, neveidojot atsevišķas sistēmas. Tā ir pareizā metode: tā izvairās no jauna loga, jaunas veidlapas, jauna termiņa.
Taču rezolūcija ar to neapstājas. Tā aicina Komisiju pievienot Eiropas mērķi par dalību un sekmēm sākotnējā profesionālajā izglītībā līdzās esošajam mērķim par augstākās izglītības absolventiem. Mērķis nav neitrāls: tas kļūst par finansējuma kritēriju, par pārvaldības paneli, par nosacījumu. Dalībvalstis, kurām jau tagad ir grūtības sasniegt universitātes mērķi, iegūs papildu mērķi, bet to grūtību cēloņi (orientācija, programmu kvalitāte, darba tirgus) netiks risināti.
Parlaments arī prasa kvalifikāciju atzīšanas konvenciju Kopenhāgenas procesa ietvaros un drošus digitālos sertifikātus. Automātiska atzīšana ir reāla svira: tā samazina mobilitātes izmaksas audzēknim un darba devējam. Tomēr kritērijiem jābūt skaidriem, un savstarpējai uzticībai jābalstās uz pārbaudāmiem sasniegumiem, nevis uz jaunu aģentūru.
Rezolūcija prasa palielināt Erasmus+ aploksni, lai profesionālā izglītība līdz 2030. gadam sasniegtu 12 % mobilitāti. Neviens neapstrīd mērķi. Taču palielināt budžetu, nevienkāršojot procedūras, nozīmē laistīt sistēmu, kas jau tagad attur mazos un vidējos uzņēmumus: audzēkņa nosūtīšana uz ārzemēm mazam uzņēmumam ir veidlapu kalns un jāatrod aizvietotājs. Parlaments to atzīst un prasa vienkāršot Erasmus Without Paper un Eiropas studenta karti. Jāiet tālāk: jāatceļ liekas pārbaudes, nevis tikai jādigitalizē.
Visbeidzot, teksts aicina Komisiju izpētīt mākslīgā intelekta paplašināšanu uz kompetenču sertificēšanu. Noderīgi pārredzamībai ar nosacījumu, ka galīgais lēmums paliek cilvēkam un darba devējs nekļūst par algoritma klientu. Liberālā alternatīva ir vienkārša: ļaut darba devējiem un reģioniem noteikt vajadzīgās kompetences, finansēt audzēkņus tieši un ļaut automātiskajai atzīšanai veidoties uz uzticību starp iestādēm, nevis uz vēl vienu Eiropas mērķi.
Cieņas vienlīdzību nenosaka ar Eiropas mērķi: to iegūst, kad profesionālais diploms paver tās pašas durvis kā universitātes diploms, neprasot papildu veidlapu.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā prasa izturēties pret profesionālo izglītību kā pret augstākās izglītības līdzvērtīgu partneri: Eiropas mērķi dalībai un sekmēm, saskaņotus stipendijus, automātisku diplomu atzīšanu. Signāls ir pareizs. Atliek noskaidrot, vai vienlīdzība tiks panākta ar atzīšanu vai ar papīru kalniem.
Diagnoze ir pamatota: daudzās dalībvalstīs profesionālās izglītības audzēknis saņem mazāk publiskā atbalsta nekā universitātes students. Parlaments prasa attiecināt esošos instrumentus (stipendijas, studentu kartes, piekļuvi valsts darbavietām) uz profesionālās izglītības audzēkņiem, neveidojot atsevišķas sistēmas. Tā ir pareizā metode: tā izvairās no jauna loga, jaunas veidlapas, jauna termiņa.
Taču rezolūcija ar to neapstājas. Tā aicina Komisiju pievienot Eiropas mērķi par dalību un sekmēm sākotnējā profesionālajā izglītībā līdzās esošajam mērķim par augstākās izglītības absolventiem. Mērķis nav neitrāls: tas kļūst par finansējuma kritēriju, par pārvaldības paneli, par nosacījumu. Dalībvalstis, kurām jau tagad ir grūtības sasniegt universitātes mērķi, iegūs papildu mērķi, bet to grūtību cēloņi (orientācija, programmu kvalitāte, darba tirgus) netiks risināti.
Parlaments arī prasa kvalifikāciju atzīšanas konvenciju Kopenhāgenas procesa ietvaros un drošus digitālos sertifikātus. Automātiska atzīšana ir reāla svira: tā samazina mobilitātes izmaksas audzēknim un darba devējam. Tomēr kritērijiem jābūt skaidriem, un savstarpējai uzticībai jābalstās uz pārbaudāmiem sasniegumiem, nevis uz jaunu aģentūru.
Rezolūcija prasa palielināt Erasmus+ aploksni, lai profesionālā izglītība līdz 2030. gadam sasniegtu 12 % mobilitāti. Neviens neapstrīd mērķi. Taču palielināt budžetu, nevienkāršojot procedūras, nozīmē laistīt sistēmu, kas jau tagad attur mazos un vidējos uzņēmumus: audzēkņa nosūtīšana uz ārzemēm mazam uzņēmumam ir veidlapu kalns un jāatrod aizvietotājs. Parlaments to atzīst un prasa vienkāršot Erasmus Without Paper un Eiropas studenta karti. Jāiet tālāk: jāatceļ liekas pārbaudes, nevis tikai jādigitalizē.
Visbeidzot, teksts aicina Komisiju izpētīt mākslīgā intelekta paplašināšanu uz kompetenču sertificēšanu. Noderīgi pārredzamībai ar nosacījumu, ka galīgais lēmums paliek cilvēkam un darba devējs nekļūst par algoritma klientu. Liberālā alternatīva ir vienkārša: ļaut darba devējiem un reģioniem noteikt vajadzīgās kompetences, finansēt audzēkņus tieši un ļaut automātiskajai atzīšanai veidoties uz uzticību starp iestādēm, nevis uz vēl vienu Eiropas mērķi.
Cieņas vienlīdzību nenosaka ar Eiropas mērķi: to iegūst, kad profesionālais diploms paver tās pašas durvis kā universitātes diploms, neprasot papildu veidlapu.
