Eiropas Parlaments ir pieņēmis nostāju, kas groza regulu par kritiski svarīgām izejvielām. Lielajiem uzņēmumiem būs jānovērtē piegādes riski 9 mēnešu laikā (nevis 12) un jāveic pasākumi, lai mazinātu ievainojamību. Tiek izveidots Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu centrs, lai koordinētu kopīgus iepirkumus un stratēģiskos krājumus.
Eiropas Savienība lielā mērā ir atkarīga no importa daudzām kritiski svarīgām izejvielām, kas ir būtiskas zaļajai un digitālajai pārkārtošanai. 2024. gada regula jau bija vērsta uz šo piegāžu nodrošināšanu. Tagad Parlaments stiprina šo regulējumu, paplašinot lielo uzņēmumu pienākumus un izveidojot īpašu struktūru, lai labāk prognozētu deficītu.
Saīsināts riska novērtēšanas termiņšLielajiem uzņēmumiem, kas izmanto stratēģiskās izejvielas, būs jāveic savas piegādes ķēdes riska novērtējums 9 mēnešu laikā pēc Komisijas paziņojuma un pēc tam vismaz reizi trijos gados. Iepriekš termiņš bija 12 mēneši.
Precizēti mazināšanas pasākumiBūtiskas ievainojamības gadījumā uzņēmumiem būs jāveic pasākumi, piemēram, jāierobežo izejvielu izmantošana, jāuzlabo efektivitāte, jādiversificē piegādātāji, jāizmanto sekundārās izejvielas, jāaizstāj tās vai jāveido krājumi, tostarp izmantojot kopīgus iepirkumus. Komisija varēs precizēt šos pasākumus ar deleģētu aktu.
Jauns Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu centrsTiek izveidota struktūra ar juridiskās personas statusu, lai koordinētu kopīgus iepirkumus, pārvaldītu stratēģiskos un ārkārtas krājumus, izstrādātu noturības plānus un atbalstītu projektus. Tas nav reglamentējošs krājums ar slieksni.
Pārredzamība par pastāvīgajiem magnētiemNo 2027. gada 24. maija vai divus gadus pēc deleģētā akta pieņemšanas (piemērojams vēlākais datums) tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū produktus, kuros ir pastāvīgie magnēti, kas pārsniedz 0,2 kg, būs jāpublicē pārstrādāto materiālu (neodīma, disprozija u.c.) procentuālā daļa. Komisija līdz 2026. gada decembrim pieņems aprēķina un verifikācijas noteikumus.
Viena noteikuma svītrošana2024. gada regulas 24. panta 6. punkts tiek svītrots. Deleģētās pilnvaras tiek atjauninātas, lai aptvertu jaunos mazināšanas pasākumus, produktu ar pastāvīgajiem magnētiem pievienošanu un pārstrādātā satura aprēķina noteikumus, uz astoņiem gadiem no 2024. gada 24. jūnija.
Parlaments pieņēma šo nostāju ar 470 balsīm par, 83 pret un 108 atturoties.
Iedzīvotāji redzēs labāku izsekojamību kritiski svarīgajām izejvielām, ko izmanto ikdienas produktos (elektroautomobiļos, vēja turbīnās, elektronikā). Eiropas centra izveide laika gaitā varētu samazināt deficīta riskus un stabilizēt cenas. Uzņēmumiem būs jābūt pārredzamākiem par materiālu izcelsmi un pastāvīgo magnētu pārstrādāto saturu, kas veicinās aprites ekonomiku. Šī nostāja vēl jāsaskaņo ar dalībvalstīm, pirms tā kļūst par likumu.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis nostāju, kas groza regulu par kritiskajām izejvielām. Lielajiem uzņēmumiem būs jānovērtē piegādes riski 9 mēnešu laikā (nevis 12) un jāveic pasākumi, lai mazinātu ievainojamību. Tiek izveidots Eiropas Kritisko izejvielu centrs, lai koordinētu kopīgus iepirkumus un stratēģiskos krājumus. Aiz slavējamā mērķa nodrošināt mūsu piegādes slēpjas jauns birokrātijas un ierobežojumu slānis, kas negarantē izmaksu kontroli.
Eiropas Kritisko izejvielu centra izveide tiek pasniegta kā atbilde uz Savienības atkarību. Taču papildu struktūra ar savu valdi, izpilddirektoru un darba grupām nesaražos ne unci litija vai retzemju elementu. Tā pievienos vēl vienu lēmumu pieņemšanas slāni ar savām darbības izmaksām un termiņiem. Kopīgi iepirkumi un stratēģiskie krājumi ir mehānismi, kuriem var būt jēga, taču tie paredz spēju ātri rīkoties un uzņemties risku. Savukārt piedāvātā pārvaldība, kur valdē katram dalībvalstij ir viena balss un Komisijai divas, vairāk atgādina konsensa mašīnu nekā operatīvu darbību veicēju.
Uzņēmumiem savukārt būs jāpielāgojas jauniem pienākumiem. Piegādes ķēdes riska novērtējums, kas turpmāk jāveic deviņu mēnešu laikā pēc paziņojuma un vismaz reizi trijos gados, nozīmē noteiktu administratīvo slogu. Komisija varēs pieprasīt paskaidrojumus, un uzņēmumiem būs jāatbild 60 dienu laikā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nozīmē retu resursu mobilizēšanu ziņojumu sagatavošanai, nevis ieguldījumiem ieguvē vai pārstrādē. Teksts paredz, ka Komisija sniegs norādījumus, taču atbilstības izmaksas joprojām gulstas uz uzņēmumiem.
Pārredzamība par pastāvīgajiem magnētiem ir vēl viens labu nodomu piemērs, kas pārvēršas izmaksās. No 2027. gada tirgus dalībniekiem būs jāpublicē pārstrādāto materiālu procentuālā daļa magnētos, kas pārsniedz 0,2 kg. Komisija aprēķina un pārbaudes noteikumus pieņems līdz 2026. gada decembrim. Rūpniekiem tas nozīmē smalkas izsekojamības ieviešanu, kas bieži ir dārga, bez garantijas, ka tā patiešām veicinās pārstrādi. Efektīvāka pieeja būtu ļaut privātajiem dalībniekiem attīstīt rentablas pārstrādes nozares, ko atbalsta vienkāršs un stabils regulējums, nevis ziņošanas pienākumi.
Parlaments svītroja 24. panta 6. punktu, kura saturs nav precizēts, taču pievienoja jaunus pienākumus un jaunu struktūru. Tā vietā, lai atvieglotu uzņēmumiem uzlikto nastu, tas to palielina. Produktu saraksts, uz kuriem attiecas riska novērtējums, ir paplašināts, un Komisija ar deleģēto aktu varēs pievienot kategorijas. Šī elastība ir apsveicama, taču tā rada juridisku nedrošību uzņēmumiem, kuri nezina, kuri produkti būs skarti rīt. Regulatīvā stabilitāte ir ilgtermiņa ieguldījumu nosacījums, jo īpaši ieguves un rūpniecības nozarēs.
Parlamenta nostāja vēl jāsaskaņo ar dalībvalstīm. Tā atspoguļo intervencionistisku redzējumu, kurā Savienība cenšas plānot piegādes ķēdes, nevis atbrīvot iniciatīvas. Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm un uzņēmumiem uzņemties atbildību, atvieglot Eiropas resursu izmantošanu, paātrināt atļauju procedūras un noslēgt tirdzniecības līgumus. Tā vietā tiek izveidots Centrs un krauti pienākumi. Maksās nodokļu maksātājs un patērētājs.
Vēl viens Centrs nesaražos ne unci litija, taču tas pievienos birokrātijas slāni un izmaksas tiem, kas ražo.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis nostāju, kas groza regulu par kritiskajām izejvielām. Lielajiem uzņēmumiem būs jānovērtē piegādes riski 9 mēnešu laikā (nevis 12) un jāveic pasākumi, lai mazinātu ievainojamību. Tiek izveidots Eiropas Kritisko izejvielu centrs, lai koordinētu kopīgus iepirkumus un stratēģiskos krājumus. Aiz slavējamā mērķa nodrošināt mūsu piegādes slēpjas jauns birokrātijas un ierobežojumu slānis, kas negarantē izmaksu kontroli.
Eiropas Kritisko izejvielu centra izveide tiek pasniegta kā atbilde uz Savienības atkarību. Taču papildu struktūra ar savu valdi, izpilddirektoru un darba grupām nesaražos ne unci litija vai retzemju elementu. Tā pievienos vēl vienu lēmumu pieņemšanas slāni ar savām darbības izmaksām un termiņiem. Kopīgi iepirkumi un stratēģiskie krājumi ir mehānismi, kuriem var būt jēga, taču tie paredz spēju ātri rīkoties un uzņemties risku. Savukārt piedāvātā pārvaldība, kur valdē katram dalībvalstij ir viena balss un Komisijai divas, vairāk atgādina konsensa mašīnu nekā operatīvu darbību veicēju.
Uzņēmumiem savukārt būs jāpielāgojas jauniem pienākumiem. Piegādes ķēdes riska novērtējums, kas turpmāk jāveic deviņu mēnešu laikā pēc paziņojuma un vismaz reizi trijos gados, nozīmē noteiktu administratīvo slogu. Komisija varēs pieprasīt paskaidrojumus, un uzņēmumiem būs jāatbild 60 dienu laikā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nozīmē retu resursu mobilizēšanu ziņojumu sagatavošanai, nevis ieguldījumiem ieguvē vai pārstrādē. Teksts paredz, ka Komisija sniegs norādījumus, taču atbilstības izmaksas joprojām gulstas uz uzņēmumiem.
Pārredzamība par pastāvīgajiem magnētiem ir vēl viens labu nodomu piemērs, kas pārvēršas izmaksās. No 2027. gada tirgus dalībniekiem būs jāpublicē pārstrādāto materiālu procentuālā daļa magnētos, kas pārsniedz 0,2 kg. Komisija aprēķina un pārbaudes noteikumus pieņems līdz 2026. gada decembrim. Rūpniekiem tas nozīmē smalkas izsekojamības ieviešanu, kas bieži ir dārga, bez garantijas, ka tā patiešām veicinās pārstrādi. Efektīvāka pieeja būtu ļaut privātajiem dalībniekiem attīstīt rentablas pārstrādes nozares, ko atbalsta vienkāršs un stabils regulējums, nevis ziņošanas pienākumi.
Parlaments svītroja 24. panta 6. punktu, kura saturs nav precizēts, taču pievienoja jaunus pienākumus un jaunu struktūru. Tā vietā, lai atvieglotu uzņēmumiem uzlikto nastu, tas to palielina. Produktu saraksts, uz kuriem attiecas riska novērtējums, ir paplašināts, un Komisija ar deleģēto aktu varēs pievienot kategorijas. Šī elastība ir apsveicama, taču tā rada juridisku nedrošību uzņēmumiem, kuri nezina, kuri produkti būs skarti rīt. Regulatīvā stabilitāte ir ilgtermiņa ieguldījumu nosacījums, jo īpaši ieguves un rūpniecības nozarēs.
Parlamenta nostāja vēl jāsaskaņo ar dalībvalstīm. Tā atspoguļo intervencionistisku redzējumu, kurā Savienība cenšas plānot piegādes ķēdes, nevis atbrīvot iniciatīvas. Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm un uzņēmumiem uzņemties atbildību, atvieglot Eiropas resursu izmantošanu, paātrināt atļauju procedūras un noslēgt tirdzniecības līgumus. Tā vietā tiek izveidots Centrs un krauti pienākumi. Maksās nodokļu maksātājs un patērētājs.
Vēl viens Centrs nesaražos ne unci litija, taču tas pievienos birokrātijas slāni un izmaksas tiem, kas ražo.
