Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosoda islāmistu iefiltrēšanos, pieprasa Eiropas metodi tās pazīmju noteikšanai un aicina iekļaut ar Musulmaņu brālību saistītās vienības ES pretterorisma sarakstā, ja ir izpildīti juridiskie kritēriji. Tas arī pieprasa, lai Eiropas fondi nenonāktu nevienā tīklā, kas jau ir šajā sarakstā, un lai Komisija atskaitītos par finansējumu, kas piešķirts vienībām, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar Musulmaņu brālību. Tas nav likums: Parlaments pauž politisku nostāju un izsaka prasības Komisijai un dalībvalstīm.
Teksta pamatā ir konstatējums, ka islāmistu tīkli izmanto Eiropas iestāžu procedūras, finansējumu un valodu, lai iegūtu leģitimitāti un no iekšpuses vājinātu demokrātiskās vērtības. Tajā minēta Eiropas Musulmaņu padome, kas iepriekš bija Eiropas Islāmisko organizāciju federācija, un ar to saistītās organizācijas, piemēram, FEMYSO. Rezolūcija uzsver atšķirību starp islāmu kā reliģiju un politisko islāmismu un to, ka cīņa pret diskrimināciju nedrīkst kalpot, lai liegtu jebkādu islāma kritiku.
Eiropas metode iefiltrēšanās noteikšanaiParlaments pieprasa vienotu metodi islāmistu iefiltrēšanās pazīmju noteikšanai: reliģijas un politikas sajaukšana, divējāda institucionālā runa, finanšu necaurredzamība, atkārtotas partnerības, tuvums jau identificētiem tīkliem, aktīvistu ziņojumi, struktūru atjaunošana un cīņas pret diskrimināciju sistēmu izmantošana ļaunprātīgi.
Iekļaušana pretterorisma sarakstā, ja kritēriji ir izpildītiTas aicina Padomi iekļaut ar Musulmaņu brālību saistītas vienības un personas Savienības teroristisko organizāciju sarakstā, ja ir izpildīti kopējās nostājas 2001/931/KĀDP kritēriji, un piemērot attiecīgos ierobežojošos pasākumus. Vērtējums nedrīkst aprobežoties ar oficiāli deklarētām struktūrām: jāņem vērā saistītās vienības, aizsega organizācijas, finanšu starpnieki un jauniešu tīkli.
Nekādi ES fondi uz sarakstā iekļautajiem tīkliemParlaments mudina Komisiju nodrošināt, ka neviens Savienības fonds tieši vai netieši nenonāk pie vienībām, partneriem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem, faktiskajiem īpašniekiem vai galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar tīkliem, kuri iekļauti ES pretterorisma sarakstā. Tas arī pieprasa visaptverošu pārskatu par visiem gadījumiem, kad fondi piešķirti personām vai vienībām, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar Musulmaņu brālību vai politisko islāmismu, norādot summas, programmas, pamatojumus un kontroles trūkumus, un dotu piekļuvi dotāciju nolīgumiem.
Lielāka finansējuma pārredzamība un kontroleKomisija tiek aicināta nodrošināt pilnīgu finansējuma ķēžu izsekojamību, tostarp apakšdotācijas, finanšu starpniekus un faktiskos īpašniekus, stiprināt pārvaldības iestāžu un saņēmēju pienākumu veikt pienācīgu pārbaudi un pilnībā izmantot agrās atklāšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES), ja vienības veicina islāmistu iefiltrēšanos, radikalizāciju, antisemītismu vai terorismu.
Eiropas naida kurinātāju sarakstsParlaments pieprasa Savienības līmeņa naida kurinātāju sarakstu un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt vīzu, uzturēšanās atļauju un mobilitātes atļauju pārbaudes, ja personas ir saistītas ar šo sarakstu. Tas arī atbalsta visus valstu pasākumus, kuru mērķis ir aizliegt pilnīgu sejas un ķermeņa aizsegšanu (nikābu vai burku) publiskās vietās un telpās, kas atvērtas sabiedrībai.
Rezolūcija tika pieņemta ar 381 balsi par, 167 pret un 15 atturoties elektroniskā nominālā balsojumā.
Iedzīvotājiem šis balsojums nerada jaunas juridiskas saistības: tas nosaka Parlamenta politisko nostāju un izdara spiedienu uz Komisiju un dalībvalstīm. Konkrēti, Parlaments pieprasa izsekot Eiropas finansējumu līdz galīgajiem saņēmējiem un izslēgt no dotācijām vienības, kas saistītas ar sarakstā iekļautiem teroristu tīkliem. Tas arī pieprasa, lai organizācijām, kas saistītas ar Eiropas Musulmaņu padomi, piemēram, FEMYSO, tiktu liegta piekļuve Eiropas iestādēm un tās tiktu svītrotas no ES pārredzamības reģistra. Robežkontrole un uzturēšanās atļauju pārbaudes varētu tikt pastiprinātas personām, kas iekļautas nākotnes naida kurinātāju sarakstā, un tiek atbalstīti valstu pasākumi, kas aizliedz nikābu vai burku publiskajā telpā.
Ar 381 balsi pret 167 Eiropas Parlaments nosoda islamistisko iefiltrēšanos un pieprasa, lai ar Musulmaņu brāļiem saistītie tīkli tiktu iekļauti ES pretterorisma sarakstā, ja ir izpildīti juridiskie kritēriji. Tas arī pieprasa pilnīgu pārredzamību par ES fondiem, kas izmaksāti aizdomās turētām struktūrām. Taču šī rezolūcija nav likums: tā nosaka politisku nostāju un izdara spiedienu uz Komisiju un Padomi. Īstā problēma ir šeit: Eiropas institūcijas finansē, konsultē un aicina struktūras, kuras pēc tam atsakās nosaukt.
Parlaments šeit neregulē likumdošanu. Tas adresē prasības Komisijai, Padomei un dalībvalstīm. Ceturtdienas balsojums nerada jaunas saistības: tas nosaka politisku vairākumu un publisko šķelšanās līniju. 381 balss par, 167 pret un 15 atturēšanās saka vienkāršu lietu: vairākums deputātu atsakās turpināt uzskatīt islāmistu tīklus par reprezentatīviem sarunu partneriem.
Praktiskā ietekme būs atkarīga no diviem dalībniekiem. Vispirms no Padomes, kas vienīgā var iekļaut vienības pretterorisma sarakstā. Pēc tam no Komisijas, kas pārvalda fondus un var aktivizēt agrās noteikšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES), instrumentu, kas ļauj izslēgt saņēmēju no Eiropas subsīdijām. Parlaments pieprasa šo instrumentu pilnībā izmantot, ja vienības veicina islamistisko iefiltrēšanos, radikalizāciju vai antisemītismu. Tā ir prasība, nevis automātisks mehānisms.
Konkrētākais rezolūcijas punkts ir finansiāls. Parlaments pieprasa, lai Komisija sniegtu pārskatu par visiem gadījumiem, kad ES fondi izmaksāti personām vai vienībām, kuras tur aizdomās par saistību ar Musulmaņu brāļiem vai politisko islāmu, norādot summas, programmas, pamatojumus un kontroles trūkumus. Tas arī pieprasa pilnīgu finansēšanas ķēžu izsekojamību, tostarp apakšdotācijas, finanšu starpniekus un faktiskos labuma guvējus. Mazam un vidējam uzņēmumam vai biedrībai, kas pieprasa subsīdiju, tas nozīmē smagākas pārbaudes un garākus termiņus. Nodokļu maksātājam tas nozīmē, ka publiskā nauda vairs netiek izmaksāta, neņemot vērā to vērtības, kuri to saņem.
Rezolūcija neaprobežojas ar prasību sniegt pārskatu: tā norāda uz mehānismu. Tīkls, kas saņem ES fondus, iegūst institucionālu atzīšanu, pēc tam piekļuvi konsultācijām un pasākumiem, pēc tam mediju leģitimitāti. Katrs posms nostiprina nākamo. Pieprasot, lai organizācijām, kas saistītas ar Eiropas Musulmaņu padomi, piemēram, FEMYSO, tiktu liegta piekļuve institūcijām un tās tiktu izsvītrotas no pārredzamības reģistra, Parlaments vēršas pret šo loku. Taču tas dara to ar rezolūciju, nemainot piekļuves noteikumus vai atbilstības kritērijus.
Parlaments atbalsta valstu pasākumus, kas aizliedz nikabu un burku publiskajā telpā, bet neuzspiež tos Eiropas līmenī. Tas aicina Padomi iekļaut vienības pretterorisma sarakstā, bet pats to nedara. Tas pieprasa Eiropas naida sludinātāju sarakstu, bet neizveido šo sarakstu. Katra prasība paliek atkarīga no Padomes un Komisijas politiskās gribas.
Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un tirgu, būtu rīkojusies pretēji: tā būtu sākusi ar finansējuma pārtraukšanu struktūrām, kas neievēro Savienības vērtības, grozot finanšu regulu, lai izslēgšana būtu automātiska, nevis diskrecionāra. Tā arī būtu noteikusi visu Eiropas subsīdiju faktisko labuma guvēju pārredzamību, negaidot īpašu Parlamenta pieprasījumu. Pašreizējā rezolūcija pieprasa pārredzamību; tā to neorganizē.
Vairākums ir par to, lai nosauktu tīklus; tā vēl nav par to, lai pārtrauktu finansējumu.
Ar 381 balsi pret 167 Eiropas Parlaments nosoda islamistisko iefiltrēšanos un pieprasa, lai ar Musulmaņu brāļiem saistītie tīkli tiktu iekļauti ES pretterorisma sarakstā, ja ir izpildīti juridiskie kritēriji. Tas arī pieprasa pilnīgu pārredzamību par ES fondiem, kas izmaksāti aizdomās turētām struktūrām. Taču šī rezolūcija nav likums: tā nosaka politisku nostāju un izdara spiedienu uz Komisiju un Padomi. Īstā problēma ir šeit: Eiropas institūcijas finansē, konsultē un aicina struktūras, kuras pēc tam atsakās nosaukt.
Parlaments šeit neregulē likumdošanu. Tas adresē prasības Komisijai, Padomei un dalībvalstīm. Ceturtdienas balsojums nerada jaunas saistības: tas nosaka politisku vairākumu un publisko šķelšanās līniju. 381 balss par, 167 pret un 15 atturēšanās saka vienkāršu lietu: vairākums deputātu atsakās turpināt uzskatīt islāmistu tīklus par reprezentatīviem sarunu partneriem.
Praktiskā ietekme būs atkarīga no diviem dalībniekiem. Vispirms no Padomes, kas vienīgā var iekļaut vienības pretterorisma sarakstā. Pēc tam no Komisijas, kas pārvalda fondus un var aktivizēt agrās noteikšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES), instrumentu, kas ļauj izslēgt saņēmēju no Eiropas subsīdijām. Parlaments pieprasa šo instrumentu pilnībā izmantot, ja vienības veicina islamistisko iefiltrēšanos, radikalizāciju vai antisemītismu. Tā ir prasība, nevis automātisks mehānisms.
Konkrētākais rezolūcijas punkts ir finansiāls. Parlaments pieprasa, lai Komisija sniegtu pārskatu par visiem gadījumiem, kad ES fondi izmaksāti personām vai vienībām, kuras tur aizdomās par saistību ar Musulmaņu brāļiem vai politisko islāmu, norādot summas, programmas, pamatojumus un kontroles trūkumus. Tas arī pieprasa pilnīgu finansēšanas ķēžu izsekojamību, tostarp apakšdotācijas, finanšu starpniekus un faktiskos labuma guvējus. Mazam un vidējam uzņēmumam vai biedrībai, kas pieprasa subsīdiju, tas nozīmē smagākas pārbaudes un garākus termiņus. Nodokļu maksātājam tas nozīmē, ka publiskā nauda vairs netiek izmaksāta, neņemot vērā to vērtības, kuri to saņem.
Rezolūcija neaprobežojas ar prasību sniegt pārskatu: tā norāda uz mehānismu. Tīkls, kas saņem ES fondus, iegūst institucionālu atzīšanu, pēc tam piekļuvi konsultācijām un pasākumiem, pēc tam mediju leģitimitāti. Katrs posms nostiprina nākamo. Pieprasot, lai organizācijām, kas saistītas ar Eiropas Musulmaņu padomi, piemēram, FEMYSO, tiktu liegta piekļuve institūcijām un tās tiktu izsvītrotas no pārredzamības reģistra, Parlaments vēršas pret šo loku. Taču tas dara to ar rezolūciju, nemainot piekļuves noteikumus vai atbilstības kritērijus.
Parlaments atbalsta valstu pasākumus, kas aizliedz nikabu un burku publiskajā telpā, bet neuzspiež tos Eiropas līmenī. Tas aicina Padomi iekļaut vienības pretterorisma sarakstā, bet pats to nedara. Tas pieprasa Eiropas naida sludinātāju sarakstu, bet neizveido šo sarakstu. Katra prasība paliek atkarīga no Padomes un Komisijas politiskās gribas.
Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un tirgu, būtu rīkojusies pretēji: tā būtu sākusi ar finansējuma pārtraukšanu struktūrām, kas neievēro Savienības vērtības, grozot finanšu regulu, lai izslēgšana būtu automātiska, nevis diskrecionāra. Tā arī būtu noteikusi visu Eiropas subsīdiju faktisko labuma guvēju pārredzamību, negaidot īpašu Parlamenta pieprasījumu. Pašreizējā rezolūcija pieprasa pārredzamību; tā to neorganizē.
Vairākums ir par to, lai nosauktu tīklus; tā vēl nav par to, lai pārtrauktu finansējumu.
