Parlaments pieņēma nostāju, kas saglabā un pārraksta divas regulas par budžeta uzraudzību eurozonā, kamēr Komisija tās vēlējās atcelt. Dalībvalstij, kas nenovērš pārmērīgu deficītu, draud sods līdz 0,02 % no iepriekšējā gada IKP, kas jāmaksā ik pēc sešiem mēnešiem, līdz tā rīkojas. Valstu budžeta plāni būs jāiesniedz katru gadu līdz 15. oktobrim un jādara publiski pieejami. Teksts ir galīgā nostāja, par kuru panākta vienošanās ar ES valdībām; tām tas vēl formāli jāapstiprina, pirms tas kļūst par likumu.
2024. gadā ES reformēja savus budžeta noteikumus, lai vienkāršotu uzraudzību un piešķirtu lielāku nozīmi valstu plāniem. Pēc tam Komisija ierosināja atcelt divas eurozonas regulas, kas pēc tās domām kļuvušas liekas: regulu par sankcijām pārmērīga deficīta gadījumā un regulu par valstu budžetu koordināciju. Parlaments izvēlējās citu ceļu: tas saglabā abas šīs regulas, bet pārraksta tās, lai saskaņotu ar 2024. gada jaunajiem noteikumiem. Tas jo īpaši svītro procentus nesošos noguldījumus, kas paredzēti pārkāpuma gadījumā, vienlaikus saglabājot sodu sistēmu valstīm, kas nenovērš savu pārmērīgo deficītu.
Sods līdz 0,02 % no IKPJa Padome konstatē, ka eurozonas valsts nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu pārmērīgu deficītu, Komisija 20 dienu laikā iesaka sodu līdz 0,02 % no jaunākās iepriekšējā gada IKP aplēses. Šis sods jāmaksā ik pēc sešiem mēnešiem, līdz Padome uzskata, ka valsts ir rīkojusies.
Lēmums uzskatāms par pieņemtu 10 dienu laikāLēmums par soda uzlikšanu uzskatāms par Padomes pieņemtu, ja vien Padome to ne noraida ar kvalificētu balsu vairākumu 10 dienu laikā pēc Komisijas ieteikuma. Balsot var tikai eurozonas valstis, un attiecīgā valsts balsošanā nepiedalās.
Budžeta plāni līdz 15. oktobrimKatru gadu eurozonas valstīm līdz 15. oktobrim jāiesniedz Komisijai un Eurogrupai nākamā gada budžeta plāna projekts. Šis dokuments tiek darīts publiski pieejams tūlīt pēc nosūtīšanas, un tajā jāiekļauj detalizēta informācija par neto izdevumu pieaugumu, ieņēmumu un izdevumu pasākumiem, makroekonomiskajām prognozēm un izdevumiem pa funkcijām, jo īpaši izglītībai, veselībai un aizsardzībai.
Ziņojumi ik pēc sešiem mēnešiem vai katru ceturksniValstij, uz kuru attiecas pārmērīga deficīta procedūra, jāiesniedz uzraudzības ziņojumi ik pēc sešiem mēnešiem, bet pēc Padomes brīdinājuma katru ceturksni, līdz tiek atcelts lēmums, ar kuru konstatēts pārmērīgs deficīts.
Īstenošanas ziņojums 2030. gadāKomisija publicēs ziņojumu par šo noteikumu piemērošanu ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī un pēc tam ik pēc pieciem gadiem, un nosūtīs to Parlamentam un Padomei. Teksts stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.
Parlaments pieņēma tekstu ar 450 balsīm par, 135 pret un 75 atturoties, balsojot elektroniski pēc saraksta.
Eurozonas iedzīvotājiem budžeta uzraudzības noteikumi paliek spēkā, bet ir vienkāršoti: procentus nesošie noguldījumi pārkāpuma gadījumā tiek svītroti, savukārt valsti, kas nenovērš pārmērīgu deficītu, var skart sods līdz 0,02 % no IKP, un tas jāmaksā ik pēc sešiem mēnešiem, kamēr nekas netiek darīts. Valstu budžeta projekti kļūst pārskatāmāki: tie jāpublicē tūlīt pēc nosūtīšanas uz Briseli, pirms 15. oktobra, un tajos jānorāda izdevumi pa jomām, piemēram, izglītībai, veselībai un aizsardzībai. Valstīm, uz kurām attiecas pārmērīga deficīta procedūra, būs jāatskaitās biežāk, ik pēc sešiem mēnešiem vai katru ceturksni pēc brīdinājuma.
Komisija gribēja atcelt eirozonas sankciju režīmu. Parlaments rīkojās pretēji: tas saglabā naudas sodu, kas var sasniegt 0,02 % no iepriekšējā gada IKP un kas jāmaksā ik pēc sešiem mēnešiem, kamēr pārkāpēja valsts nerīkojas. Pirmā lasījuma nostāja, kas apstiprināta kopā ar Padomi, pārvērš disciplīnas mehānismu par pusgada tikšanos ar rēķinu.
Teksts svītro Regulas 1173/2011 III nodaļu un 5. pantu, bet 6. pantu aizstāj ar naudas sodu, kura maksimums ir 0,02 % no IKP. Tā nav atcelšana, tā ir pārrakstīšana. Komisija ierosināja visu atcelt; Parlaments izvēlējās paturēt samaksu par bezdarbību. Mehānisms ir vienkāršs: kad Padome konstatē, ka eirozonas valsts nav novērsusi pārmērīgo deficītu, Komisija divdesmit dienu laikā iesaka naudas sodu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja Padome to desmit dienu laikā nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Attiecīgā valsts nebalso.
Valdībai stimuls mainās: bezdarbībai tagad ir atkārtotas budžeta izmaksas ik pēc sešiem mēnešiem. Taču summa paliek pieticīga. Valstij, kuras IKP ir 300 miljardi eiro, 0,02 % ir 60 miljoni eiro pusgadā, tas ir 120 miljoni gadā. Tas ir mazāk nekā nozaru programma, bet pietiekami, lai parādītos valsts budžeta debatēs. Īstā svira nav tur: tā ir budžeta plānu publiskošanā un ziņojumu atkārtošanā.
Noraidīšanas procedūra ir likme uz kolektīvo disciplīnu. Kvalificēts balsu vairākums Padomē vienmēr var bloķēt naudas sodu, jo īpaši, ja pārkāpējai valstij ir sabiedrotie. Teksts šo izeju neizslēdz, tas to padara redzamu. Uzticot lēmumu apgrieztam kvalificētam balsu vairākumam, Parlaments liek valdībām publiski uzņemties atbildību par savu iecietību. Tas ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar apraktu mehānismu, bet tas vēl nav automātisks noteikums.
Otrā regula, 473/2013, kļūst par īsto uzraudzības instrumentu. Katru gadu pirms 15. oktobra eirozonas valstis nosūta Komisijai un Eirogrupai budžeta plāna projektu. Dokuments ir publisks tūlīt pēc nosūtīšanas. Tam jādetailē neto izdevumu pieaugums, ieņēmumu un izdevumu pasākumi, makroekonomiskās prognozes un izdevumi pa funkcijām, tostarp izglītība, veselība un aizsardzība. Finanšu ministrijai tas nozīmē papildu pārredzamības vingrinājumu, bet arī politiskā spiediena instrumentu: slikti sagatavots plāns uzreiz kļūst par Eiropas debates tematu.
Valstis, uz kurām attiecas pārmērīga deficīta procedūra, atskaitās ik pēc sešiem mēnešiem, bet pēc oficiāla brīdinājuma reizi ceturksnī. Komisija var pieprasīt papildu informāciju. Tā nav sankcija, tā ir ziņošanas pienākums. Izmaksas ir administratīvas, bet tās ir reālas: valstu pārvaldes mobilizē komandas šo dokumentu sagatavošanai, bieži vien paralēli valsts budžeta procedūrām. Komisijas 2025. gada februārī paziņotā vienkāršošana šeit izpaužas kā pienākumu konsolidācija, nevis to atcelšana.
Komisijas piecu gadu ziņojums, pirmais izpildes termiņš 2030. gada 31. decembrī, ir vienīgā tikšanās, kur mehānisms tiks novērtēts. Līdz tam valstis dzīvos ar sistēmu, kas apvieno simbolisku naudas sodu un saistošu publicitāti. Liberālā alternatīva būtu bijusi vienkārši atcelt sankcijas un padarīt budžeta plānu publicēšanu par vienīgo disciplīnas mehānismu, ļaujot tirgiem un vēlētājiem spriest. Parlaments izvēlējās starpceļu: paturēt instrumentu, bet samazināt tā tvērumu.
Naudas sods 0,02 % apmērā no IKP nav sankcija, tas ir abonements uz bezdarbību.
Komisija gribēja atcelt eirozonas sankciju režīmu. Parlaments rīkojās pretēji: tas saglabā naudas sodu, kas var sasniegt 0,02 % no iepriekšējā gada IKP un kas jāmaksā ik pēc sešiem mēnešiem, kamēr pārkāpēja valsts nerīkojas. Pirmā lasījuma nostāja, kas apstiprināta kopā ar Padomi, pārvērš disciplīnas mehānismu par pusgada tikšanos ar rēķinu.
Teksts svītro Regulas 1173/2011 III nodaļu un 5. pantu, bet 6. pantu aizstāj ar naudas sodu, kura maksimums ir 0,02 % no IKP. Tā nav atcelšana, tā ir pārrakstīšana. Komisija ierosināja visu atcelt; Parlaments izvēlējās paturēt samaksu par bezdarbību. Mehānisms ir vienkāršs: kad Padome konstatē, ka eirozonas valsts nav novērsusi pārmērīgo deficītu, Komisija divdesmit dienu laikā iesaka naudas sodu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja Padome to desmit dienu laikā nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Attiecīgā valsts nebalso.
Valdībai stimuls mainās: bezdarbībai tagad ir atkārtotas budžeta izmaksas ik pēc sešiem mēnešiem. Taču summa paliek pieticīga. Valstij, kuras IKP ir 300 miljardi eiro, 0,02 % ir 60 miljoni eiro pusgadā, tas ir 120 miljoni gadā. Tas ir mazāk nekā nozaru programma, bet pietiekami, lai parādītos valsts budžeta debatēs. Īstā svira nav tur: tā ir budžeta plānu publiskošanā un ziņojumu atkārtošanā.
Noraidīšanas procedūra ir likme uz kolektīvo disciplīnu. Kvalificēts balsu vairākums Padomē vienmēr var bloķēt naudas sodu, jo īpaši, ja pārkāpējai valstij ir sabiedrotie. Teksts šo izeju neizslēdz, tas to padara redzamu. Uzticot lēmumu apgrieztam kvalificētam balsu vairākumam, Parlaments liek valdībām publiski uzņemties atbildību par savu iecietību. Tas ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar apraktu mehānismu, bet tas vēl nav automātisks noteikums.
Otrā regula, 473/2013, kļūst par īsto uzraudzības instrumentu. Katru gadu pirms 15. oktobra eirozonas valstis nosūta Komisijai un Eirogrupai budžeta plāna projektu. Dokuments ir publisks tūlīt pēc nosūtīšanas. Tam jādetailē neto izdevumu pieaugums, ieņēmumu un izdevumu pasākumi, makroekonomiskās prognozes un izdevumi pa funkcijām, tostarp izglītība, veselība un aizsardzība. Finanšu ministrijai tas nozīmē papildu pārredzamības vingrinājumu, bet arī politiskā spiediena instrumentu: slikti sagatavots plāns uzreiz kļūst par Eiropas debates tematu.
Valstis, uz kurām attiecas pārmērīga deficīta procedūra, atskaitās ik pēc sešiem mēnešiem, bet pēc oficiāla brīdinājuma reizi ceturksnī. Komisija var pieprasīt papildu informāciju. Tā nav sankcija, tā ir ziņošanas pienākums. Izmaksas ir administratīvas, bet tās ir reālas: valstu pārvaldes mobilizē komandas šo dokumentu sagatavošanai, bieži vien paralēli valsts budžeta procedūrām. Komisijas 2025. gada februārī paziņotā vienkāršošana šeit izpaužas kā pienākumu konsolidācija, nevis to atcelšana.
Komisijas piecu gadu ziņojums, pirmais izpildes termiņš 2030. gada 31. decembrī, ir vienīgā tikšanās, kur mehānisms tiks novērtēts. Līdz tam valstis dzīvos ar sistēmu, kas apvieno simbolisku naudas sodu un saistošu publicitāti. Liberālā alternatīva būtu bijusi vienkārši atcelt sankcijas un padarīt budžeta plānu publicēšanu par vienīgo disciplīnas mehānismu, ļaujot tirgiem un vēlētājiem spriest. Parlaments izvēlējās starpceļu: paturēt instrumentu, bet samazināt tā tvērumu.
Naudas sods 0,02 % apmērā no IKP nav sankcija, tas ir abonements uz bezdarbību.
