Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā stingri nosoda politiskos spriedumus pret 20 gadus veco Taraneh Rahimi, 43 gadus veco Leila Abolhasani un visām citām Irānā notiesātajām personām. Tas pieprasa nekavējoties atcelt sodus, pārtraukt visus nāvessodus un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos. Teksts arī aicina Eiropas Savienību paplašināt sankcijas, attiecinot tās uz visiem atbildīgajiem par 2026. gada janvāra represijām, tostarp tiesnešiem, prokuroriem un izlūkdienestu darbiniekiem. Parlaments aicina dalībvalstis veikt izmeklēšanu saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu un atbalstīt ANO faktu noskaidrošanas centienus. Šī ir politiska rezolūcija: Parlaments aicina iestādes un valdības rīkoties, tas nerada likumu.
2026. gada janvārī Irānā notika valsts mēroga sacelšanās, ko apspieda ar vēl nepieredzētu valsts vardarbību, izraisot tūkstošiem nāves gadījumu. Kopš 2026. gada marta Irānas varas iestādes sāka izpildīt nāvessodus personām, kas piedalījās šajās protesta akcijās, pamatojoties uz apsūdzībām, kas balstītas uz spīdzināšanā iegūtām atzīšanās liecībām. Taraneh Rahimi (20 gadi) un Leila Abolhasani (43 gadi) tika notiesātas ar nāvi Isfahānas tiesā; Taraneh māsa Romina Rahimi tika notiesāta ar ilgu cietumsodu. Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu skaits uz vienu iedzīvotāju, un vismaz divpadsmit sievietēm draud nāvessods par noziegumiem, kas saistīti ar valsts drošību. Eiropas Parlaments jau iepriekš bija pieņēmis vairākas rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli Irānā.
Nekavējoties atcelt notiesāšanuParlaments stingri nosoda politiski motivētus spriedumus pret Taraneh Rahimi, Leila Abolhasani un visām citām personām un pieprasa nekavējoties atcelt sodus, pārtraukt visus nāvessodus un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos.
Piekļuve medicīniskajai aprūpeiIrānas varas iestādes tiek aicinātas nekavējoties nodrošināt Taraneh un Romina Rahimi atbilstošu medicīnisko aprūpi.
Paplašinātas Eiropas sankcijasPadome un ES augstā pārstāve tiek aicināti paplašināt Eiropas sankcijas, attiecinot tās uz visiem atbildīgajiem par 2026. gada janvāra slaktiņiem, tostarp tiesnešiem, prokuroriem un izlūkdienestu darbiniekiem, kas tieši atbildīgi par protestētāju notiesāšanu un nāvessodu izpildi.
Izmeklēšana saskaņā ar universālo jurisdikcijuDalībvalstis tiek aicinātas veikt izmeklēšanu saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu, lai sauktu pie atbildības Irānas amatpersonas un izbeigtu sistēmisku nesodāmību, un ANO Drošības padome tiek aicināta nodot Irānas režīmu Starptautiskajai Krimināltiesai.
Atbalsts ANO misijaiParlaments pieprasa pastiprinātu atbalstu ANO neatkarīgajai starptautiskajai faktu noskaidrošanas misijai par Irānu, lai saglabātu pierādījumus un identificētu atbildīgos, un mudina Komisiju palielināt finansiālo, materiālo un juridisko atbalstu Irānas pilsoniskajai sabiedrībai.
Rezolūcija tika pieņemta ar 541 balsi par, 11 pret un 25 atturoties elektroniskā balsojumā pēc saraksta.
Šī rezolūcija tieši nemaina Eiropas tiesību aktus: tā pauž Eiropas Parlamenta politisko nostāju un aicina ES valdības, Eiropas diplomātiju un Apvienotās Nācijas rīkoties. Konkrēti, tā aicina paplašināt Eiropas sankcijas, attiecinot tās uz jaunām Irānas amatpersonām, kas var nozīmēt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu tiesnešiem, prokuroriem un izlūkdienestu darbiniekiem, kas iesaistīti represijās. Tā arī mudina dalībvalstis saukt pie atbildības par smagiem pārkāpumiem savās tiesās un atbalstīt ANO izmeklēšanas misiju. Eiropas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka Eiropas Savienība turpina publiski paust nostāju par nāvessodiem Irānā un cenšas pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu šādu praksi.
Taraneh Rahimi, 20 gadus veca, un Leila Abolhasani, 43 gadus veca, Isfahānas tiesa notiesāja uz nāvi par piedalīšanos 2026. gada janvāra protestos. Eiropas Parlaments prasa nekavējoties atcelt šos sodus, pārtraukt visus nāvessodus un bez nosacījumiem atbrīvot politiskos ieslodzītos. Tas arī aicina Padomi paplašināt sankcijas, attiecinot tās uz tiesnešiem, prokuroriem un izlūkošanas darbiniekiem, kas atbildīgi par represijām. Politiskā rezolūcija, nevis likums: tā saka, kas Eiropai būtu jādara, nevis ko tā jau dara.
Eiropas Parlaments pamatoti bez ierunām nosoda politiski motivētos spriedumus pret Taraneh Rahimi, Leila Abolhasani un citiem. Tas pamatoti prasa atcelt sodus, pārtraukt nāvessodus un atbrīvot politiskos ieslodzītos. Taču rezolūcija, kas prasa, bet neuzliek par pienākumu, ļauj Irānas režīmam turpināt nāvessodus. Teksts aicina Padomi un augsto pārstāvi paplašināt sankcijas, attiecinot tās uz tiesnešiem, prokuroriem un izlūkošanas darbiniekiem, kas tieši atbildīgi par protestētāju notiesāšanu un sodīšanu ar nāvi. Tas ir vienīgais pasākums, kas atbildīgajiem rada reālas izmaksas. Vēl tikai Padomei tas jāīsteno, un drīz.
Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu skaits uz vienu iedzīvotāju. Vismaz divpadsmit sievietes riskē ar nāvessodu par noziegumiem, kas saistīti ar valsts drošību un tiek piemēroti plaši. Parlaments aicina dalībvalstis veikt izmeklēšanu saskaņā ar universālo jurisdikciju, tas ir, saukt pie atbildības savās tiesās par smagiem pārkāpumiem atbildīgos, un atbalstīt ANO faktu noskaidrošanas misiju. Šie aicinājumi ir pareizi. Taču tie paliek aicinājumi: katra valdība pati izlems, vai sākt šīs procedūras, un tiesas lēnums nāks par labu bendēm.
Teksts nosoda arī reliģisko un etnisko minoritāšu vajāšanu, no kurdiem līdz kristiešiem, un transnacionālās represijas, kas vērstas pret protestētāju ģimenēm. Tas prasa, lai Taraneh un Romina Rahimi nekavējoties saņemtu atbilstošu medicīnisko aprūpi. Tik daudz prasību, kurām ir svars tikai tad, ja dalībvalstis tās patiešām īsteno. Taču vēstniecības Teherānā tiek aicinātas novērot tiesas procesus un apmeklēt cietumus, bez pienākuma. Diplomātija, kas aprobežojas ar paziņojumiem, atstāj brīvu ceļu valsts vardarbībai.
Rezolūcija nerada nekādas Eiropas juridiskas saistības. Tā pauž politisku nostāju un mudina institūcijas rīkoties. Tas ir leģitīmi, bet nepietiekami. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un spēku samēru, būtu nozīmējusi sankciju saistīšanu ar pārbaudāmiem rezultātiem, atbildīgo aktīvu mērķēšanu un universālās jurisdikcijas procedūru paātrināšanu. Eiropai jāizvēlas: patiešām ietekmēt vai aprobežoties ar nosodīšanu.
Rezolūcija, kas prasa, bet neuzliek par pienākumu, ļauj Irānas režīmam turpināt nāvessodus.
Taraneh Rahimi, 20 gadus veca, un Leila Abolhasani, 43 gadus veca, Isfahānas tiesa notiesāja uz nāvi par piedalīšanos 2026. gada janvāra protestos. Eiropas Parlaments prasa nekavējoties atcelt šos sodus, pārtraukt visus nāvessodus un bez nosacījumiem atbrīvot politiskos ieslodzītos. Tas arī aicina Padomi paplašināt sankcijas, attiecinot tās uz tiesnešiem, prokuroriem un izlūkošanas darbiniekiem, kas atbildīgi par represijām. Politiskā rezolūcija, nevis likums: tā saka, kas Eiropai būtu jādara, nevis ko tā jau dara.
Eiropas Parlaments pamatoti bez ierunām nosoda politiski motivētos spriedumus pret Taraneh Rahimi, Leila Abolhasani un citiem. Tas pamatoti prasa atcelt sodus, pārtraukt nāvessodus un atbrīvot politiskos ieslodzītos. Taču rezolūcija, kas prasa, bet neuzliek par pienākumu, ļauj Irānas režīmam turpināt nāvessodus. Teksts aicina Padomi un augsto pārstāvi paplašināt sankcijas, attiecinot tās uz tiesnešiem, prokuroriem un izlūkošanas darbiniekiem, kas tieši atbildīgi par protestētāju notiesāšanu un sodīšanu ar nāvi. Tas ir vienīgais pasākums, kas atbildīgajiem rada reālas izmaksas. Vēl tikai Padomei tas jāīsteno, un drīz.
Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu skaits uz vienu iedzīvotāju. Vismaz divpadsmit sievietes riskē ar nāvessodu par noziegumiem, kas saistīti ar valsts drošību un tiek piemēroti plaši. Parlaments aicina dalībvalstis veikt izmeklēšanu saskaņā ar universālo jurisdikciju, tas ir, saukt pie atbildības savās tiesās par smagiem pārkāpumiem atbildīgos, un atbalstīt ANO faktu noskaidrošanas misiju. Šie aicinājumi ir pareizi. Taču tie paliek aicinājumi: katra valdība pati izlems, vai sākt šīs procedūras, un tiesas lēnums nāks par labu bendēm.
Teksts nosoda arī reliģisko un etnisko minoritāšu vajāšanu, no kurdiem līdz kristiešiem, un transnacionālās represijas, kas vērstas pret protestētāju ģimenēm. Tas prasa, lai Taraneh un Romina Rahimi nekavējoties saņemtu atbilstošu medicīnisko aprūpi. Tik daudz prasību, kurām ir svars tikai tad, ja dalībvalstis tās patiešām īsteno. Taču vēstniecības Teherānā tiek aicinātas novērot tiesas procesus un apmeklēt cietumus, bez pienākuma. Diplomātija, kas aprobežojas ar paziņojumiem, atstāj brīvu ceļu valsts vardarbībai.
Rezolūcija nerada nekādas Eiropas juridiskas saistības. Tā pauž politisku nostāju un mudina institūcijas rīkoties. Tas ir leģitīmi, bet nepietiekami. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un spēku samēru, būtu nozīmējusi sankciju saistīšanu ar pārbaudāmiem rezultātiem, atbildīgo aktīvu mērķēšanu un universālās jurisdikcijas procedūru paātrināšanu. Eiropai jāizvēlas: patiešām ietekmēt vai aprobežoties ar nosodīšanu.
Rezolūcija, kas prasa, bet neuzliek par pienākumu, ļauj Irānas režīmam turpināt nāvessodus.
