Parlaments apstiprināja 2 725 100 eiro izmaksu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) Spānijai, lai palīdzētu 400 atlaistajiem automašīnu detaļu nozares darbiniekiem Galisijā. Šī summa veido 85 % no kopējām izmaksām 3 206 000 eiro apmērā. Spānija savu pieprasījumu iesniedza 2026. gada 7. aprīlī. Teksts ir Parlamenta nostāja, kas noslēdz tā izskatīšanu; tas vēl formāli jāapstiprina ES valdībām, pirms tas kļūst par likumu.
Galisijā 671 darbinieks tika atlaists uzņēmumos, kas ražo automašīnu detaļas, reģionā, kur bezdarba līmenis sasniedz 11,2 %, gandrīz divas reizes vairāk nekā Savienības vidējais rādītājs (5,8 %). Spānija pieprasīja EGF atbalstu, lai finansētu personalizētus pakalpojumus (konsultācijas, apmācības, palīdzību darba meklēšanā) 400 no šiem darbiniekiem, kas dzīvo Galisijā. Komisija izvērtēja pieprasījumu un ierosināja 2 725 100 eiro ieguldījumu. Parlaments izskatīja šo priekšlikumu un apstiprināja to.
2 725 100 eiro ieguldījumsSpānija saņems 2 725 100 eiro no EGF, kas ir 85 % no kopējām izmaksām 3 206 000 eiro apmērā. Pārējo sedz Spānija.
Budžeta sadalījumsNo šīs kopējās summas 3 046 000 eiro finansēs personalizētus pakalpojumus (informāciju, konsultācijas, apmācības, palīdzību darba meklēšanā, atbalstu) un 160 000 eiro segs sagatavošanu, pārvaldību, informēšanu, publicitāti, kontroli un ziņošanu.
400 mērķa saņēmēji400 atlaistie darbinieki, kas dzīvo Galisijā, ir šo pasākumu mērķa saņēmēji. Kopumā Galisijas automašīnu aprīkojuma nozarē tika reģistrēti 671 atlaišanas gadījumi.
Izdevumu attiecināmības periodsSpānija sāka sniegt personalizētus pakalpojumus 2026. gada 1. septembrī un uzņemties administratīvos izdevumus 2026. gada 1. jūlijā. Izdevumi ir attiecināmi 24 mēnešus par pakalpojumiem un 31 mēnesi par administrāciju no finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Parakstīšana un publicēšanaParlamenta priekšsēdētājs parakstīs lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošinās tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Parlaments pieņēma tekstu ar 608 balsīm par, 55 pret un 7 atturoties (elektroniska balsošana pēc saraksta).
400 attiecīgajiem atlaistajiem darbiniekiem Galisijā šis atbalsts finansēs apmācības, atbalstu un palīdzību darba meklēšanā, lai atrastu stabilu darbu. Spānija saņems 2 725 100 eiro, no kuriem 3 046 000 eiro nonāks tieši personalizētos pakalpojumos. Šis lēmums ilustrē EGF darbību: mērķēts Eiropas atbalsts reģioniem, ko skārusi rūpnieciskā pārstrukturēšana. Teksts vēl formāli jāapstiprina ES valdībām, pirms nauda tiek izmaksāta.
Parlaments apstiprina 2 725 100 eiro 400 atlaistajiem autobūves nozares darbiniekiem Galisijā. Nauda ir pamatota, taču tā neko nepasaka par cēloni: Eiropas industrija, kas zaudē konkurētspēju normu un enerģijas slogā.
EJF ir pielāgošanās instruments: tas iesaistās, kad kādu reģionu skar masveida atlaišanas, lai finansētu apmācības un atbalstu ceļā uz nodarbinātību. Tas nav industriālās politikas instruments. Galisijā 671 darbinieks zaudēja darbu automašīnu detaļu ražošanā, un 400 no viņiem ir atbalsta mērķis. Vietējais bezdarba līmenis sasniedz 11,2 %, gandrīz divreiz vairāk par Savienības vidējo rādītāju. Tāpēc izmaksātā nauda ir pamatota ar sociālo steidzamību.
Taču steidzamība nepasaka cēloni. Tekstā norādīts, ka Spānijas automašīnu aprīkojuma nozare kopš 2024. gada ir pasliktinājusies, ieņēmumiem un nodarbinātībai samazinoties. Tajā uzsvērta klientu tirgu restrukturizācija un vājais Eiropas pieprasījums. Tajā izlaists izšķirošs faktors: enerģijas izmaksas un regulējuma uzkrāšanās, kas slogā Eiropas autobūves industrijai. EJF tikai pārsien brūces, ko konkurētspējai nodarījušas politiskas izvēles.
Spānija finansē 15 % no kopējām izmaksām jeb 481 000 eiro. Pārējais nāk no Savienības budžeta. Šis sadalījums ir saprātīgs: tas liek dalībvalstij uzņemties daļu nastas un atskaitīties par fondu izlietojumu. Taču mehānisms joprojām ir pārdale starp dalībvalstīm bez rezultāta nosacījuma. 400 atbalsta saņēmēji saņems apmācības un atbalstu. Nekas negarantē, ka viņi atradīs stabilu darbu, un teksts to pusvārdos atzīst, aicinot uz “kvalitatīvām darbavietām”.
Parlaments savos apsvērumos prasa lielāku EJF redzamību un labāku izvērtējumu. Šie aicinājumi ir leģitīmi, taču tie nelabo pamatā esošo stimulu: fonds tiek izmantots kā sociāls amortizators, nevis reformu svira. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu nozīmējusi atbalsta nosacīšanu ar valsts reformām darba tirgus elastībā un ar uzņēmumu slogu samazināšanu. Liberālā alternatīva nav atteikties no atbalsta, bet gan to papildināt ar saistībām: mazāk regulējuma, vairāk darbavietu.
EJF atvieglo darbiniekiem, bet neatgriež Eiropai tās industriju.
Parlaments apstiprina 2 725 100 eiro 400 atlaistajiem autobūves nozares darbiniekiem Galisijā. Nauda ir pamatota, taču tā neko nepasaka par cēloni: Eiropas industrija, kas zaudē konkurētspēju normu un enerģijas slogā.
EJF ir pielāgošanās instruments: tas iesaistās, kad kādu reģionu skar masveida atlaišanas, lai finansētu apmācības un atbalstu ceļā uz nodarbinātību. Tas nav industriālās politikas instruments. Galisijā 671 darbinieks zaudēja darbu automašīnu detaļu ražošanā, un 400 no viņiem ir atbalsta mērķis. Vietējais bezdarba līmenis sasniedz 11,2 %, gandrīz divreiz vairāk par Savienības vidējo rādītāju. Tāpēc izmaksātā nauda ir pamatota ar sociālo steidzamību.
Taču steidzamība nepasaka cēloni. Tekstā norādīts, ka Spānijas automašīnu aprīkojuma nozare kopš 2024. gada ir pasliktinājusies, ieņēmumiem un nodarbinātībai samazinoties. Tajā uzsvērta klientu tirgu restrukturizācija un vājais Eiropas pieprasījums. Tajā izlaists izšķirošs faktors: enerģijas izmaksas un regulējuma uzkrāšanās, kas slogā Eiropas autobūves industrijai. EJF tikai pārsien brūces, ko konkurētspējai nodarījušas politiskas izvēles.
Spānija finansē 15 % no kopējām izmaksām jeb 481 000 eiro. Pārējais nāk no Savienības budžeta. Šis sadalījums ir saprātīgs: tas liek dalībvalstij uzņemties daļu nastas un atskaitīties par fondu izlietojumu. Taču mehānisms joprojām ir pārdale starp dalībvalstīm bez rezultāta nosacījuma. 400 atbalsta saņēmēji saņems apmācības un atbalstu. Nekas negarantē, ka viņi atradīs stabilu darbu, un teksts to pusvārdos atzīst, aicinot uz “kvalitatīvām darbavietām”.
Parlaments savos apsvērumos prasa lielāku EJF redzamību un labāku izvērtējumu. Šie aicinājumi ir leģitīmi, taču tie nelabo pamatā esošo stimulu: fonds tiek izmantots kā sociāls amortizators, nevis reformu svira. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu nozīmējusi atbalsta nosacīšanu ar valsts reformām darba tirgus elastībā un ar uzņēmumu slogu samazināšanu. Liberālā alternatīva nav atteikties no atbalsta, bet gan to papildināt ar saistībām: mazāk regulējuma, vairāk darbavietu.
EJF atvieglo darbiniekiem, bet neatgriež Eiropai tās industriju.
