Eiropas Parlaments apstiprināja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti par sadarbību viņu attiecīgo konkurences tiesību piemērošanā. Tas sekoja Komisijas priekšlikumam, kas bija šo nolīgumu apspriedusi. Teksts tagad ir pieņemts Parlamenta pusē; tas kļūs par likumu pēc oficiālās publicēšanas.
Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste apsprieda nolīgumu, lai sadarbotos savu attiecīgo konkurences noteikumu piemērošanā. Šā nolīguma mērķis ir ļaut abu pušu konkurences iestādēm apmainīties ar informāciju un koordinēt savas darbības, ja uzņēmumi darbojas abos tirgos. Komisija apsprieda un ierosināja noslēgt šo nolīgumu un lūdza Eiropas Parlamentam sniegt savu apstiprinājumu. Padome jau bija nosūtījusi savu apstiprinājuma pieprasījumu Parlamentam.
Nolīguma apstiprināšanaParlaments sniedz savu apstiprinājumu nolīguma noslēgšanai starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti par sadarbību viņu attiecīgo konkurences tiesību piemērošanā.
Pozīcijas nosūtīšanaParlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par Parlamenta pozīcijas nosūtīšanu Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Apvienotās Karalistes valdībām un parlamentiem.
Nekādas izmaiņas tekstāParlaments neveica nekādas izmaiņas nolīgumā: tas balsoja par vai pret tekstu tādu, kāds tas tika apspriests, neierosinot grozījumus.
Balsojums tika pieņemts ar 640 balsīm par, 5 balsīm pret un 26 atturēšanās gadījumiem.
Šis nolīgums ļaus ES un Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm ciešāk sadarboties. Konkrēti, ja uzņēmums tiek turēts aizdomās par konkurenci ierobežojošu praksi, kas ietekmē gan Eiropas, gan Lielbritānijas tirgu, abas iestādes varēs apmainīties ar informāciju un koordinēt savas izmeklēšanas. Tam vajadzētu padarīt izmeklēšanas efektīvākas un novērst to, ka konkurenci ierobežojoša rīcība izslīd caur tīklu. Iedzīvotājiem tas nozīmē labāku aizsardzību pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtām vienošanām, kas var paaugstināt cenas. Nolīgums nerada jaunus konkurences noteikumus: tas organizē sadarbību starp esošajām iestādēm.
Eiropas Parlaments ar 640 balsīm par, 5 pret un 26 atturoties deva zaļo gaismu nolīgumam, kas organizē sadarbību starp Savienības un Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm. Tas neko negrozīja: tas apstiprināja tekstu tādu, kādu to bija izstrādājusi Komisija. Masveida balsojums, kas maskē būtisku jautājumu: vai šis nolīgums padara tirgus brīvākus, vai arī tas pievieno birokrātijas slāni, nepieskaroties īstajiem šķēršļiem?
Nolīgums ļaus ES un Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm apmainīties ar informāciju un koordinēt savas darbības, ja uzņēmums tiek turēts aizdomās par pretkonkurences praksi, kas ietekmē abus tirgus. Praksē izmeklēšanām vajadzētu būt efektīvākām, un pretkonkurences rīcībai mazāk iespēju izslīdēt caur tīkla acīm. Iedzīvotājiem tas ir lielāks aizsardzības līmenis pret karteļiem un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas ceļ cenas.
Bet jābūt skaidram: šis nolīgums nerada nekādus jaunus konkurences noteikumus. Tas neiznīcina nevienu šķērsli ienākšanai tirgū, nesamazina nekādu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas vēlas augt Eiropā. Tas pievieno saziņas kanālu starp birokrātijām. Tas ir noderīgi, bet tā nav uz izaugsmi vērsta konkurences politika. Patiesi liberāla pieeja būtu izmantojusi izdevību uzdot vienkāršu jautājumu: kāpēc uzņēmumiem joprojām jāpacieš smagas un sadrumstalotas atļauju procedūras, lai darbotos abos tirgos?
Sadarbība starp iestādēm var samazināt izmeklēšanas termiņus, bet tā tikai padara plūstošāku sistēmu, ko joprojām būtībā nosaka valstu un Eiropas likumdevēji. Īstais jautājums uzņēmējiem nav izmeklēšanu koordinācija, bet gan lēmumu paredzamība un ātrums. Katrs regulatīvās nenoteiktības mēnesis ir atlikts investīciju projekts, aizkavēta darbā pieņemšana, neiekarots tirgus.
Parlaments būtu varējis izmantot šo balsojumu, lai pieprasītu Komisijai ziņojumu par konkrētiem šķēršļiem pārrobežu konkurencei vai lai savu apstiprinājumu pakārtotu vienkāršošanas saistībām. Tas to nav izdarījis. Tas apstiprināja, punkts. Tas nav skandāls, bet tā ir neizmantota iespēja atgādināt, ka konkurence nav tikai žandarmu lieta, bet pirmām kārtām ietvars, kas ļauj jauniem dalībniekiem ienākt un plaukt.
Sadarbība starp žandarmiem neaizstāj politiku, kas atver tirgus.
Eiropas Parlaments ar 640 balsīm par, 5 pret un 26 atturoties deva zaļo gaismu nolīgumam, kas organizē sadarbību starp Savienības un Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm. Tas neko negrozīja: tas apstiprināja tekstu tādu, kādu to bija izstrādājusi Komisija. Masveida balsojums, kas maskē būtisku jautājumu: vai šis nolīgums padara tirgus brīvākus, vai arī tas pievieno birokrātijas slāni, nepieskaroties īstajiem šķēršļiem?
Nolīgums ļaus ES un Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm apmainīties ar informāciju un koordinēt savas darbības, ja uzņēmums tiek turēts aizdomās par pretkonkurences praksi, kas ietekmē abus tirgus. Praksē izmeklēšanām vajadzētu būt efektīvākām, un pretkonkurences rīcībai mazāk iespēju izslīdēt caur tīkla acīm. Iedzīvotājiem tas ir lielāks aizsardzības līmenis pret karteļiem un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas ceļ cenas.
Bet jābūt skaidram: šis nolīgums nerada nekādus jaunus konkurences noteikumus. Tas neiznīcina nevienu šķērsli ienākšanai tirgū, nesamazina nekādu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas vēlas augt Eiropā. Tas pievieno saziņas kanālu starp birokrātijām. Tas ir noderīgi, bet tā nav uz izaugsmi vērsta konkurences politika. Patiesi liberāla pieeja būtu izmantojusi izdevību uzdot vienkāršu jautājumu: kāpēc uzņēmumiem joprojām jāpacieš smagas un sadrumstalotas atļauju procedūras, lai darbotos abos tirgos?
Sadarbība starp iestādēm var samazināt izmeklēšanas termiņus, bet tā tikai padara plūstošāku sistēmu, ko joprojām būtībā nosaka valstu un Eiropas likumdevēji. Īstais jautājums uzņēmējiem nav izmeklēšanu koordinācija, bet gan lēmumu paredzamība un ātrums. Katrs regulatīvās nenoteiktības mēnesis ir atlikts investīciju projekts, aizkavēta darbā pieņemšana, neiekarots tirgus.
Parlaments būtu varējis izmantot šo balsojumu, lai pieprasītu Komisijai ziņojumu par konkrētiem šķēršļiem pārrobežu konkurencei vai lai savu apstiprinājumu pakārtotu vienkāršošanas saistībām. Tas to nav izdarījis. Tas apstiprināja, punkts. Tas nav skandāls, bet tā ir neizmantota iespēja atgādināt, ka konkurence nav tikai žandarmu lieta, bet pirmām kārtām ietvars, kas ļauj jauniem dalībniekiem ienākt un plaukt.
Sadarbība starp žandarmiem neaizstāj politiku, kas atver tirgus.
