Parlaments pieņēma nostāju, ar ko apstiprina provizorisko vienošanos, kas panākta ar Padomi par to, kā vienkāršot ar aizsardzību saistītu produktu pārrobežu pārvietošanu ES iekšienē un aizsardzības publiskos iepirkumus. Sertificēti uzņēmumi, ES iestādes un ES finansēti projekti varēs saņemt atbrīvojumus no iepriekšējas atļaujas, un tiks publicētas jaunas vispārīgas pārvietošanas licences. Aizsardzības iepirkumu sliekšņi ievērojami palielinās: 2 000 000 EUR par precēm un pakalpojumiem (iepriekš 432 000 EUR) un 10 000 000 EUR par būvdarbiem (iepriekš 5 404 000 EUR).
Pašreizējais regulējums, kas izveidots 2009. gadā, nosaka iepriekšējas atļaujas gandrīz visiem aizsardzības produktu pārvietošanas gadījumiem starp dalībvalstīm un nosaka zemus iepirkuma sliekšņus, kas uzņēmumiem un publiskajiem pircējiem rada apgrūtinošas procedūras. Komisija ierosināja vienkāršošanas paketi (Omnibus V), lai šos noteikumus atvieglotu. Parlaments grozīja šo priekšlikumu, pievienojot jaunus atbrīvojuma gadījumus un jaunas vispārīgas licences, vienlaikus paaugstinot iepirkuma sliekšņus.
Jauni atbrīvojumi no iepriekšējas atļaujasDalībvalstis var atbrīvot no iepriekšējas atļaujas pārvietošanu starp sertificētiem uzņēmumiem, uz ES iestādēm vai Eiropas Aizsardzības aģentūru, projektiem, ko finansē ES aizsardzības industriālā programma, strukturētas ES iekšējas industriālās partnerības ietvaros, krīzes izraisītas ārkārtas situācijas gadījumā un palīdzības sniegšanai saskaņā ar Līguma par ES 42. panta 7. punktu.
Obligātās vispārīgās licencesDalībvalstīm ir jāpublicē vispārīgas pārvietošanas licences, kas aptver visu pārvietošanu, kas nepieciešama projektiem, ko finansē ES aizsardzības industriālā programma, kā arī pārvietošanu strukturētas ES iekšējas industriālās partnerības ietvaros, tostarp nemateriālu programmatūras un tehnoloģiju pārvietošanu.
Paaugstināti iepirkuma sliekšņiDirektīvas 2009/81/EK sliekšņi par precēm un pakalpojumiem tiek paaugstināti no 432 000 EUR uz 2 000 000 EUR, bet par būvdarbiem no 5 404 000 EUR uz 10 000 000 EUR. 9. panta 5. punkta a) apakšpunkta sliekšņi tiek paaugstināti no 80 000 EUR uz 360 000 EUR un no 1 000 000 EUR uz 1 800 000 EUR; 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta sliekšņi tiek paaugstināti no 80 000 EUR uz 360 000 EUR.
Pārrobežu kopīgi iepirkumiPubliskie pircēji no dažādām dalībvalstīm tagad var kopīgi iepirkt, slēgt pamatnolīgumus vai izveidot dinamiskas iepirkuma sistēmas un izmantot centrālās iepirkuma iestādes, kas atrodas citā dalībvalstī. Tiek ieviestas inovācijas partnerības inovatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādei.
Pārskatīšana 2031. gadāKomisijai līdz 2031. gada 1. janvārim ir jāizvērtē Direktīvas 2009/43/EK īstenošana un jāziņo Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvu priekšlikumu.
Parlaments pieņēma tekstu ar 549 balsīm par, 92 pret un 27 atturoties (elektroniska nominālā balsošana).
Sertificēti aizsardzības uzņēmumi un tie, kas piedalās ES finansētos projektos, gūs labumu no vienkāršotām procedūrām aizsardzības produktu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kam vajadzētu samazināt termiņus un administratīvās izmaksas. Aizsardzības publiskie pircēji varēs vieglāk veikt iepirkumus, nepiemērojot apgrūtinošas procedūras zem jaunajiem paaugstinātajiem sliekšņiem, un sadarboties pāri robežām. Teksts ir Parlamenta galīgā nostāja; pirms tā kļūšanas par likumu tas vēl formāli jāapstiprina Padomei.
Parlaments apstiprināja provizorisko vienošanos, kas atvieglo ES iekšējos aizsardzības produktu pārvietošanas darījumus un būtiski paaugstina aizsardzības publisko iepirkumu sliekšņus. Preču un pakalpojumu slieksnis pieaug no 432 000 līdz 2 000 000 EUR, būvdarbu slieksnis no 5 404 000 līdz 10 000 000 EUR. Tas ir pareizs solis, bet tikai solis: atbrīvojumi dalībvalstīm joprojām ir fakultatīvi.
2009. gada regulējums katru rezerves daļas pārvietošanu starp divām Eiropas meitas sabiedrībām uzskatīja par eksportu uz trešo valsti. Sertificētam uzņēmumam bija jāgaida atļauja, lai piegādātu komponentu savai pašai rūpnīcai 200 kilometru attālumā. Teksts novērš šo absurdu sertificētiem uzņēmumiem, ES finansētiem projektiem un strukturētām industriālajām partnerībām un uzliek valstīm pienākumu publicēt vispārējās licences pēdējiem diviem gadījumiem. Ietaupītais administratīvais laiks ir iegūtais ražošanas laiks, un aizsardzības piegādes ķēdē termiņš ir pirmā aizsardzības līnija.
Taču 4. panta 2. punkts saka "var atbrīvot", nevis "atbrīvo". Katra valsts patur rīcības brīvību, un valsts var saglabāt iepriekšēju atļauju pārvietošanai starp sertificētiem uzņēmumiem. Uzņēmumam, kas ražo piecās valstīs, tāpēc joprojām būs jāpārbauda valsts pēc valsts, kāds režīms ir piemērojams: sarežģītības izmaksas netiek novērstas, tās tiek pārnestas uz juridisko dienestu. Tieša atbrīvojuma, vismaz sertificētiem uzņēmumiem un ES finansētiem projektiem, būtu atrisinājis jautājumu uz visiem laikiem.
Sliekšņu paaugstināšana ir vissolidākā daļa: zem 2 000 000 EUR precēm un pakalpojumiem un zem 10 000 000 EUR būvdarbiem publiskie pircēji izvairās no direktīvas smagajām procedūrām. Praktiski aizsardzības ministrija var iegādāties parasto aprīkojumu, neveidojot pilnu lietu, un nozares mazais vai vidējais uzņēmums var atbildēt uz iepirkumu, neiesaistot konsultāciju firmu. 9. panta 5. punkta a) apakšpunkta slieksnis pieaug no 80 000 līdz 360 000 EUR un no 1 000 000 līdz 1 800 000 EUR, 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta slieksnis no 80 000 līdz 360 000 EUR: loģika ir tā pati, izslēgt mazos iepirkumus no darbības jomas.
Tomēr teksts pievieno arī procedūras: pārrobežu kopīgus iepirkumus, inovācijas partnerību, iepirkumu centrāles. Katrai ir savs pamatojums, bet katra rada papildu lietošanas instrukciju. Izsludinātā vienkāršošana neizņem nevienu slāni: tā pievieno jaunus blakus vecajiem. Publiskajam pircējam turpmāk būs jāizvēlas starp vairākiem režīmiem, un šai izvēlei ir sava cena. Patiesa vienkāršošana būtu nozīmējusi pienākumu atcelšanu, nevis jaunu pienākumu uzslāņošanu.
Teksts tika pieņemts ar 549 balsīm par, 92 pret un 27 atturoties. Tas nav šķeļošs balsojums par Eiropas aizsardzību: tas ir tehniska kompromisa balsojums, kurā iebildumi attiecas uz eksporta kontroles garantijām un atbrīvojumu tvērumu. Parlamenta nostāja apstiprina ar Padomi panākto provizorisko vienošanos; tā nav sarunu pilnvarojums, un lieta Parlamenta pusē ir noslēgta, gaidot Padomes formālu pieņemšanu.
2031. gada termiņš ir pareizais drošības mehānisms: Komisijai būs jānovērtē, vai atbrīvojumi patiešām ir samazinājuši termiņus un vai mazie un vidējie uzņēmumi no tiem ir guvuši labumu. Taču pārskatīšana neaizstāj spēkā esamības izbeigšanas klauzulu. Ja dalībvalsts nav publicējusi 5.a un 5.b pantā prasītās vispārējās licences, tas būs jākonstatē un jāsoda, nevis jādokumentē ziņojumā.
Atbrīvojums, ko katra valsts var atteikt, nav vienkāršošana: tā ir birokrātijai atstāta izvēle.
Parlaments apstiprināja provizorisko vienošanos, kas atvieglo ES iekšējos aizsardzības produktu pārvietošanas darījumus un būtiski paaugstina aizsardzības publisko iepirkumu sliekšņus. Preču un pakalpojumu slieksnis pieaug no 432 000 līdz 2 000 000 EUR, būvdarbu slieksnis no 5 404 000 līdz 10 000 000 EUR. Tas ir pareizs solis, bet tikai solis: atbrīvojumi dalībvalstīm joprojām ir fakultatīvi.
2009. gada regulējums katru rezerves daļas pārvietošanu starp divām Eiropas meitas sabiedrībām uzskatīja par eksportu uz trešo valsti. Sertificētam uzņēmumam bija jāgaida atļauja, lai piegādātu komponentu savai pašai rūpnīcai 200 kilometru attālumā. Teksts novērš šo absurdu sertificētiem uzņēmumiem, ES finansētiem projektiem un strukturētām industriālajām partnerībām un uzliek valstīm pienākumu publicēt vispārējās licences pēdējiem diviem gadījumiem. Ietaupītais administratīvais laiks ir iegūtais ražošanas laiks, un aizsardzības piegādes ķēdē termiņš ir pirmā aizsardzības līnija.
Taču 4. panta 2. punkts saka "var atbrīvot", nevis "atbrīvo". Katra valsts patur rīcības brīvību, un valsts var saglabāt iepriekšēju atļauju pārvietošanai starp sertificētiem uzņēmumiem. Uzņēmumam, kas ražo piecās valstīs, tāpēc joprojām būs jāpārbauda valsts pēc valsts, kāds režīms ir piemērojams: sarežģītības izmaksas netiek novērstas, tās tiek pārnestas uz juridisko dienestu. Tieša atbrīvojuma, vismaz sertificētiem uzņēmumiem un ES finansētiem projektiem, būtu atrisinājis jautājumu uz visiem laikiem.
Sliekšņu paaugstināšana ir vissolidākā daļa: zem 2 000 000 EUR precēm un pakalpojumiem un zem 10 000 000 EUR būvdarbiem publiskie pircēji izvairās no direktīvas smagajām procedūrām. Praktiski aizsardzības ministrija var iegādāties parasto aprīkojumu, neveidojot pilnu lietu, un nozares mazais vai vidējais uzņēmums var atbildēt uz iepirkumu, neiesaistot konsultāciju firmu. 9. panta 5. punkta a) apakšpunkta slieksnis pieaug no 80 000 līdz 360 000 EUR un no 1 000 000 līdz 1 800 000 EUR, 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta slieksnis no 80 000 līdz 360 000 EUR: loģika ir tā pati, izslēgt mazos iepirkumus no darbības jomas.
Tomēr teksts pievieno arī procedūras: pārrobežu kopīgus iepirkumus, inovācijas partnerību, iepirkumu centrāles. Katrai ir savs pamatojums, bet katra rada papildu lietošanas instrukciju. Izsludinātā vienkāršošana neizņem nevienu slāni: tā pievieno jaunus blakus vecajiem. Publiskajam pircējam turpmāk būs jāizvēlas starp vairākiem režīmiem, un šai izvēlei ir sava cena. Patiesa vienkāršošana būtu nozīmējusi pienākumu atcelšanu, nevis jaunu pienākumu uzslāņošanu.
Teksts tika pieņemts ar 549 balsīm par, 92 pret un 27 atturoties. Tas nav šķeļošs balsojums par Eiropas aizsardzību: tas ir tehniska kompromisa balsojums, kurā iebildumi attiecas uz eksporta kontroles garantijām un atbrīvojumu tvērumu. Parlamenta nostāja apstiprina ar Padomi panākto provizorisko vienošanos; tā nav sarunu pilnvarojums, un lieta Parlamenta pusē ir noslēgta, gaidot Padomes formālu pieņemšanu.
2031. gada termiņš ir pareizais drošības mehānisms: Komisijai būs jānovērtē, vai atbrīvojumi patiešām ir samazinājuši termiņus un vai mazie un vidējie uzņēmumi no tiem ir guvuši labumu. Taču pārskatīšana neaizstāj spēkā esamības izbeigšanas klauzulu. Ja dalībvalsts nav publicējusi 5.a un 5.b pantā prasītās vispārējās licences, tas būs jākonstatē un jāsoda, nevis jādokumentē ziņojumā.
Atbrīvojums, ko katra valsts var atteikt, nav vienkāršošana: tā ir birokrātijai atstāta izvēle.
