Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu Eiropas Savienības un Meksikas stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšanai. Šis teksts aizstāj 2000. gada nolīgumu un aptver politisko dialogu, sadarbību un tirdzniecības un investīciju apmaiņu. ES valdībām vēl formāli jāpieņem lēmums, pēc tam nolīgums varēs stāties spēkā.
ES un Meksikas attiecības kopš 2000. gada balstījās uz visaptverošu nolīgumu, kas tika papildināts 2000. un 2001. gadā attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecību. 2016. gadā abas puses sāka sarunas, lai modernizētu šo sistēmu un pielāgotu to pašreizējai politiskajai un ekonomiskajai realitātei. 2025. gada janvārī tika panākta vienošanās par tirdzniecības un investīciju daļu pēc 2018. gada politiskās vienošanās par politisko un sadarbības daļu. Jaunais nolīgums aizstāj iepriekšējo un ietver noteikumus par ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību.
Nolīguma apstiprināšanaParlaments apstiprina ES un Meksikas stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšanu, kas aizstāj 2000. gada visaptverošo nolīgumu un tā turpmākos lēmumus.
Jauns politiskais un tirdzniecības satvarsNolīgums aptver politisko dialogu, sadarbību un tirdzniecības un investīciju apmaiņu, tostarp nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.
Paredzamie muitas nodokļu zaudējumiNolīgums varētu radīt aptuveni 18,75 miljonu eiro muitas ieņēmumu zaudējumus ES budžetam, jo lielākā daļa nodokļu jau ir atcelti.
Nav tiešu tiesību privātpersonāmNolīgums nerada tiesības vai pienākumus, uz kuriem varētu tieši atsaukties ES vai dalībvalstu tiesās.
Pozīcijas nosūtīšanaParlamenta priekšsēdētājs nosūtīs Parlamenta pozīciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Meksikas valdībām un parlamentiem.
Parlaments savu pozīciju pieņēma ar 479 balsīm par, 119 pret un 65 atturoties, balsojot elektroniski pēc saraksta.
ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem šis nolīgums modernizē attiecību sistēmu ar Meksiku. Tam būtu jāatvieglo tirdzniecība un investīcijas, vienlaikus iekļaujot saistības par ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesībām. Muitas nodokļi lielākajai daļai produktu jau bija atcelti, bet nolīgums nodrošina ilgtermiņa juridisko drošību. Privātpersonas nevarēs uz to tieši atsaukties tiesās. Teksts vēl formāli jāapstiprina ES valdībām, pirms tas kļūst par likumu.
Eiropas Parlaments 2026. gada 8. jūlijā ar 479 balsīm par, 119 pret un 65 atturoties apstiprināja stratēģiskās partnerības nolīguma ar Meksiku noslēgšanu. Tas nav ne sarunu pilnvarojums, ne pirmā lasījuma nostāja: tā ir piekrišana jau apspriestam līgumam, kas aizstāj 2000. gada nolīgumu. Teksts modernizē sistēmu, bet tas nerada tiesības, uz kurām varētu tieši atsaukties, un atstāj uzņēmumus vienu pretī tām pašām izpildes nenoteiktībām.
8. jūlija balsojums ir saprātīgs jā. 2000. gada nolīgums bija kļuvis par pārāk šauru apģērbu tirdzniecībai, kas mainījusi mērogu. Tā aizstāšana ar tekstu, kas aptver politisko dialogu, sadarbību un investīcijas, ir laba ziņa Eiropas uzņēmumiem, kuri eksportē vai iegulda Meksikā. Taču tirdzniecības nolīgums, kas nerada tiesības, uz kurām varētu tieši atsaukties, paliek politisks solījums, nevis juridiska garantija. Mazam un vidējam uzņēmumam, kas svārstās par iekārtošanos, tiešas tiesiskās aizsardzības trūkums nozīmē, ka strīdu izmaksas paliek pilnībā un juridiskais risks ietekmē lēmumu investēt.
Muitas ieņēmumu zudums, kas lēsts aptuveni 18,75 miljonu eiro apmērā, ir signāls: lielākā daļa nodevu jau bija atceltas. Nolīgums sniedz juridisku drošību ilgtermiņā, taču no šī teksta nav jāgaida vienkāršošanas satricinājums. Uzņēmumi turpinās saskarties ar valstu muitas procedūrām, izcelsmes noteikumiem un kontrolēm, kas atšķiras dalībvalstu starpā. Kavējuma izmaksas eksportētājam, kurš gaida sertifikāciju, joprojām sedz uzņēmums, nevis administrācija, kas to uzliek.
Nolīgums ietver tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu. Tā ir politiskā cena līgumam, kas noslēgts pēc gadiem ilgām sarunām. Taču jābūt skaidriem par to, ko tas nozīmē: saistības par līdzekļiem, nevis rezultātiem, un nekāds automātisks sankciju mehānisms. Uzņēmumiem tas nozīmē papildu ziņošanas un atbilstības pienākumus bez tieša ieguvuma tirgus piekļuves ziņā. Atbilstības izmaksas ir reālas, tūlītējas un gulstas uz mazākajām struktūrām. Ieguvums savukārt ir izkliedēts un nosacīts.
Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi koncentrēt nolīgumu uz to, kas patiešām atbrīvo tirdzniecību: standartu savstarpēja atzīšana, muitas procedūru vienkāršošana, ātra un saistoša strīdu izšķiršana. Ilgtspējīgas attīstības nodaļu varēja nodot politiskajai sadarbībai, neradot uzņēmumiem jaunus atbilstības slāņus. Tas nav tas, kas tika izvēlēts.
Nolīgums, kas nerada tiesības, uz kurām var atsaukties, atstāj uzņēmumu vienu pretī juridiskajam riskam.
Eiropas Parlaments 2026. gada 8. jūlijā ar 479 balsīm par, 119 pret un 65 atturoties apstiprināja stratēģiskās partnerības nolīguma ar Meksiku noslēgšanu. Tas nav ne sarunu pilnvarojums, ne pirmā lasījuma nostāja: tā ir piekrišana jau apspriestam līgumam, kas aizstāj 2000. gada nolīgumu. Teksts modernizē sistēmu, bet tas nerada tiesības, uz kurām varētu tieši atsaukties, un atstāj uzņēmumus vienu pretī tām pašām izpildes nenoteiktībām.
8. jūlija balsojums ir saprātīgs jā. 2000. gada nolīgums bija kļuvis par pārāk šauru apģērbu tirdzniecībai, kas mainījusi mērogu. Tā aizstāšana ar tekstu, kas aptver politisko dialogu, sadarbību un investīcijas, ir laba ziņa Eiropas uzņēmumiem, kuri eksportē vai iegulda Meksikā. Taču tirdzniecības nolīgums, kas nerada tiesības, uz kurām varētu tieši atsaukties, paliek politisks solījums, nevis juridiska garantija. Mazam un vidējam uzņēmumam, kas svārstās par iekārtošanos, tiešas tiesiskās aizsardzības trūkums nozīmē, ka strīdu izmaksas paliek pilnībā un juridiskais risks ietekmē lēmumu investēt.
Muitas ieņēmumu zudums, kas lēsts aptuveni 18,75 miljonu eiro apmērā, ir signāls: lielākā daļa nodevu jau bija atceltas. Nolīgums sniedz juridisku drošību ilgtermiņā, taču no šī teksta nav jāgaida vienkāršošanas satricinājums. Uzņēmumi turpinās saskarties ar valstu muitas procedūrām, izcelsmes noteikumiem un kontrolēm, kas atšķiras dalībvalstu starpā. Kavējuma izmaksas eksportētājam, kurš gaida sertifikāciju, joprojām sedz uzņēmums, nevis administrācija, kas to uzliek.
Nolīgums ietver tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu. Tā ir politiskā cena līgumam, kas noslēgts pēc gadiem ilgām sarunām. Taču jābūt skaidriem par to, ko tas nozīmē: saistības par līdzekļiem, nevis rezultātiem, un nekāds automātisks sankciju mehānisms. Uzņēmumiem tas nozīmē papildu ziņošanas un atbilstības pienākumus bez tieša ieguvuma tirgus piekļuves ziņā. Atbilstības izmaksas ir reālas, tūlītējas un gulstas uz mazākajām struktūrām. Ieguvums savukārt ir izkliedēts un nosacīts.
Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi koncentrēt nolīgumu uz to, kas patiešām atbrīvo tirdzniecību: standartu savstarpēja atzīšana, muitas procedūru vienkāršošana, ātra un saistoša strīdu izšķiršana. Ilgtspējīgas attīstības nodaļu varēja nodot politiskajai sadarbībai, neradot uzņēmumiem jaunus atbilstības slāņus. Tas nav tas, kas tika izvēlēts.
Nolīgums, kas nerada tiesības, uz kurām var atsaukties, atstāj uzņēmumu vienu pretī juridiskajam riskam.
