Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosoda Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un prasa, lai Savienība un tās dalībvalstis palielinātu militāro palīdzību Kijivai, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas un tālas darbības raķetes. Tekstā arī prasītas stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, kā arī tūlītēja un bezierunu visu Krievijas spēku izvešana no Ukrainas teritorijas. Parlaments aicina Komisiju rīkoties; tas nav likums.
Katru gadu Komisija publicē ziņojumu par Ukrainu, kas kalpo par pamatu debatēm Parlamentā. Šis ziņojums ir uzraudzības dokuments: tajā nav ierosināti nekādi saistoši tiesību akti. Tāpēc Parlaments pieņēma savu politisko nostāju par situāciju Ukrainā un par to, kā Eiropas Savienībai būtu jāreaģē.
Prasīta Krievijas izvešanaParlaments prasa, lai Krievija nekavējoties un bezierunu pārtrauktu visas militārās darbības Ukrainā un izvestu visus savus spēkus un visu militāro aprīkojumu no visas Ukrainas teritorijas, tostarp tās teritoriālajiem ūdeņiem.
Vairāk ieroču KijivaiTas aicina Savienību un dalībvalstis palielināt militāro palīdzību Ukrainai, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas (Patriot, SAMP/T, NASAMS, IRIS-T, HAWK) un tālas darbības trieciena spējas. Tas jo īpaši aicina Vāciju piegādāt tālas darbības raķetes Taurus.
Saistošas drošības garantijasParlaments prasa stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Vašingtonas līguma 5. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktā, tiklīdz kara stāvoklis būs oficiāli beidzies.
Gaisa aizsardzības zonaTas aicina brīvprātīgo dalībvalstu koalīciju izpētīt iespēju izveidot aizsardzības nolūkos integrētu gaisa aizsardzības zonu, ko vadītu Eiropa un kas varētu izvietot kaujas gaisa patruļas virs neapstrīdētajām Ukrainas teritorijām.
Spiediens uz KrievijuParlaments nosoda daļēju ASV sankciju pret Krieviju mīkstināšanu un nosoda ASV nostāju, kas nosaka to drošības garantijas atkarībā no Ukrainas izvešanas no Donbasa. Tas aicina panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, ar Krievijas reparācijām un atbildību par kara noziegumiem.
Rezolūcija tika pieņemta ar 460 balsīm par, 136 pret un 59 atturoties elektroniskā balsojumā pēc saraksta.
Šis balsojums neuzliek nekādas juridiskas saistības dalībvalstīm vai Eiropas institūcijām. Tas pauž Eiropas Parlamenta politisko nostāju par karu Ukrainā un par to, kādai būtu jābūt Savienības atbildei. Konkrēti, tas aicina nosūtīt Ukrainai vairāk ieroču, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas un tālas darbības raķetes, un sagatavot drošības garantijas pēckara periodam. Tas arī prasa, lai Ukraina tiktu iesaistīta visos ar to saistītos lēmumos un lai Eiropa piedalītos miera sarunās. Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties; tas nav likums.
Eiropas Parlaments 2026. gada 8. jūlijā ar 460 balsīm pret 136 un 59 atturēšanās balsīm pieņēma rezolūciju, kurā prasa tūlītēju un beznosacījumu Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas un aicina Savienību un tās dalībvalstis masveidā palielināt militāro palīdzību Kijivai, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas un tālas darbības raķetes. Tas nav likums: tā ir politiska nostāja. Taču tā pasaka vienkāršu lietu: Eiropai jāpārstāj uzskatīt ukraiņu drosmi par pašsaprotamu un jāsāk to finansēt kā ieguldījumu savā drošībā.
Parlaments konstatē, ka 2025. gadā ASV militārā palīdzība samazinājās par 99 %. Tā nav abstrakcija: tas ir signāls Maskavai, ka laiks strādā viņas labā. Atbildot uz to, rezolūcija prasa paātrināt un palielināt ieroču un munīcijas piegādi un uzsver, ka Savienība un tās dalībvalstis jau ir galvenais Ukrainas finansiālā un militārā atbalsta sniedzējs. Mehānisms ir vienkāršs: ja palīdzība samazinās, samazinās Ukrainas spēja aizstāvēties, un Krievijai nav nekāda iemesla risināt sarunas. Ja palīdzība paredzami palielinās, spēku samērs mainās un diplomātija kļūst iespējama.
Teksts jo īpaši aicina Vāciju piegādāt tālas darbības raķetes Taurus, bet pārējās dalībvalstis apgādāt Ukrainu ar papildu gaisa aizsardzības sistēmām. Eiropas pilsonim tas nozīmē, ka savas gaisa telpas aizsardzība sākas Ukrainā. Katra raķete, kas tiek pārtverta virs Kijivas, ir raķete, kas neapdraud Varšavu vai Berlīni. Savukārt gaidīšanas izmaksas mērāmas ukraiņu dzīvībās un pieaugošajos riskos Eiropai.
Rezolūcija prasa stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Vašingtonas līguma 5. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktā, tiklīdz kara stāvoklis būs oficiāli beidzies. Tā arī aicina brīvprātīgo dalībvalstu koalīciju izpētīt integrētu gaisa aizsardzības zonu ar aizsardzības mērķi, kuru vadītu Eiropa, ar kaujas gaisa patruļām virs Ukrainas neapstrīdētajām zonām. Tie nav saistoši pienākumi, bet politiskas vadlīnijas. To īstenošana būs atkarīga no dalībvalstu gribas, un tieši tur ir problēma: drošības garantijām ir vērtība tikai tad, ja tās ir ticamas, un tās ir ticamas tikai tad, ja tām seko Eiropas militārās spējas.
Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt augsta līmeņa Eiropas sarunu vedēja iecelšanu ar skaidru mandātu. Tas atgādina, ka neviens nelemj par Ukrainu bez Ukrainas, ne par Eiropu bez Eiropas. Šī formula ir pareiza, taču tā prasa, lai Eiropa runātu vienā balsī. Taču nacionālās domstarpības par ieroču piegādi vai drošības garantijām vājina Eiropas pozīciju. Uz subsidiaritāti un tirgu balstīta pieeja šeit būtu efektīvāka: ļaut dalībvalstīm, kas to vēlas, virzīties uz priekšu kopā, negaidot vienprātību, un ļaut Eiropas aizsardzības industrijai ražot ātrāk, samazinot regulatīvos šķēršļus. Tekstā minētā BITDE ir solis šajā virzienā, taču tā joprojām ir pārāk lēna un pārāk birokrātiska, lai reaģētu uz steidzamību.
Parlaments nosoda daļēju ASV sankciju pret Krieviju mīkstināšanu un ASV nostāju, kas savas drošības garantijas pakārto Ukrainas izvešanai no Donbasa. Tas aicina paplašināt individuālo sankciju sarakstus un saukt sociālo tīklu platformas pie atbildības par kaitīga satura izplatīšanu, stingri piemērojot Digitālo pakalpojumu regulu. Pēdējais punkts ir pelnījis uzmanību: uzticēt privātām platformām Krievijas valsts propagandas filtrēšanu var vērsties pret vārda brīvību. Cīņai pret dezinformāciju jāpaliek likuma ietvaros, nevis privātas cenzūras ietvaros. Īstā svira ir finansējuma pārredzamība un propagandas tīklu kriminālvajāšana, nevis cenzūras deleģēšana uzņēmumiem.
Eiropa nevar prasīt Ukrainai cīnīties par to un atteikt tai līdzekļus, lai to darītu.
Eiropas Parlaments 2026. gada 8. jūlijā ar 460 balsīm pret 136 un 59 atturēšanās balsīm pieņēma rezolūciju, kurā prasa tūlītēju un beznosacījumu Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas un aicina Savienību un tās dalībvalstis masveidā palielināt militāro palīdzību Kijivai, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas un tālas darbības raķetes. Tas nav likums: tā ir politiska nostāja. Taču tā pasaka vienkāršu lietu: Eiropai jāpārstāj uzskatīt ukraiņu drosmi par pašsaprotamu un jāsāk to finansēt kā ieguldījumu savā drošībā.
Parlaments konstatē, ka 2025. gadā ASV militārā palīdzība samazinājās par 99 %. Tā nav abstrakcija: tas ir signāls Maskavai, ka laiks strādā viņas labā. Atbildot uz to, rezolūcija prasa paātrināt un palielināt ieroču un munīcijas piegādi un uzsver, ka Savienība un tās dalībvalstis jau ir galvenais Ukrainas finansiālā un militārā atbalsta sniedzējs. Mehānisms ir vienkāršs: ja palīdzība samazinās, samazinās Ukrainas spēja aizstāvēties, un Krievijai nav nekāda iemesla risināt sarunas. Ja palīdzība paredzami palielinās, spēku samērs mainās un diplomātija kļūst iespējama.
Teksts jo īpaši aicina Vāciju piegādāt tālas darbības raķetes Taurus, bet pārējās dalībvalstis apgādāt Ukrainu ar papildu gaisa aizsardzības sistēmām. Eiropas pilsonim tas nozīmē, ka savas gaisa telpas aizsardzība sākas Ukrainā. Katra raķete, kas tiek pārtverta virs Kijivas, ir raķete, kas neapdraud Varšavu vai Berlīni. Savukārt gaidīšanas izmaksas mērāmas ukraiņu dzīvībās un pieaugošajos riskos Eiropai.
Rezolūcija prasa stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Vašingtonas līguma 5. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktā, tiklīdz kara stāvoklis būs oficiāli beidzies. Tā arī aicina brīvprātīgo dalībvalstu koalīciju izpētīt integrētu gaisa aizsardzības zonu ar aizsardzības mērķi, kuru vadītu Eiropa, ar kaujas gaisa patruļām virs Ukrainas neapstrīdētajām zonām. Tie nav saistoši pienākumi, bet politiskas vadlīnijas. To īstenošana būs atkarīga no dalībvalstu gribas, un tieši tur ir problēma: drošības garantijām ir vērtība tikai tad, ja tās ir ticamas, un tās ir ticamas tikai tad, ja tām seko Eiropas militārās spējas.
Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt augsta līmeņa Eiropas sarunu vedēja iecelšanu ar skaidru mandātu. Tas atgādina, ka neviens nelemj par Ukrainu bez Ukrainas, ne par Eiropu bez Eiropas. Šī formula ir pareiza, taču tā prasa, lai Eiropa runātu vienā balsī. Taču nacionālās domstarpības par ieroču piegādi vai drošības garantijām vājina Eiropas pozīciju. Uz subsidiaritāti un tirgu balstīta pieeja šeit būtu efektīvāka: ļaut dalībvalstīm, kas to vēlas, virzīties uz priekšu kopā, negaidot vienprātību, un ļaut Eiropas aizsardzības industrijai ražot ātrāk, samazinot regulatīvos šķēršļus. Tekstā minētā BITDE ir solis šajā virzienā, taču tā joprojām ir pārāk lēna un pārāk birokrātiska, lai reaģētu uz steidzamību.
Parlaments nosoda daļēju ASV sankciju pret Krieviju mīkstināšanu un ASV nostāju, kas savas drošības garantijas pakārto Ukrainas izvešanai no Donbasa. Tas aicina paplašināt individuālo sankciju sarakstus un saukt sociālo tīklu platformas pie atbildības par kaitīga satura izplatīšanu, stingri piemērojot Digitālo pakalpojumu regulu. Pēdējais punkts ir pelnījis uzmanību: uzticēt privātām platformām Krievijas valsts propagandas filtrēšanu var vērsties pret vārda brīvību. Cīņai pret dezinformāciju jāpaliek likuma ietvaros, nevis privātas cenzūras ietvaros. Īstā svira ir finansējuma pārredzamība un propagandas tīklu kriminālvajāšana, nevis cenzūras deleģēšana uzņēmumiem.
Eiropa nevar prasīt Ukrainai cīnīties par to un atteikt tai līdzekļus, lai to darītu.
