Eiropas Parlaments nobalsoja pret Komisijas aktu, ar ko soja tika pievienota izejvielu sarakstam ar augstu netiešu zemes izmantošanas maiņas risku līdzās palmu eļļai. Tāpēc šis akts nevar stāties spēkā. Parlaments aicina Komisiju iesniegt jaunu tekstu, kurā soja tiktu pārskatīta, pamatojoties uz datiem kopš 2008. gada, un par zema riska tiktu atzīta ES vai trešās valstīs ražotā soja, kurās piemēro līdzvērtīgus zemes uzraudzības un atmežošanas standartus.
Komisija bija pieņēmusi deleģēto aktu, ar ko soja tika pievienota izejvielu sarakstam ar augstu netiešu zemes izmantošanas maiņas risku, pamatojoties uz atjauninātiem datiem, izmantojot 2014. gada atsauces novērošanas periodu. Tas nozīmēja, ka sojas biodīzelis vairs netiktu ieskaitīts Eiropas atjaunojamās enerģijas mērķos līdz 2030. gadam. Parlaments apstrīdēja šo pieeju, jo īpaši atsauces perioda maiņu, jo spēkā esošā metode skaidri prasa datus kopš 2008. gada.
Iebildums pret sojas klasificēšanuParlaments iebilst pret Komisijas deleģēto aktu, tāpēc tas nevar stāties spēkā. Tas pieprasa jaunu tekstu.
Dati kopš 2008. gada, nevis 2014. gadaSojas statuss kā augsta riska izejvielai ir jāpārskata, pamatojoties uz datiem kopš 2008. gada, kā to prasa esošā metode, nevis uz Komisijas izmantoto 2014. gada atsauces periodu.
10 procentu slieksnisJa ar datiem kopš 2008. gada sojas paplašināšanās daļa zemēs ar lieliem oglekļa krājumiem samazinās zem 10 procentiem, soja jaunajā tekstā nav klasificējama kā augsta riska.
Dubultās kultūras ņemšana vērāMetode ir jāatjaunina, lai pilnībā ņemtu vērā sojas dubulto kultūru, lai platību paplašināšanās un aprēķinātā daļa zemēs ar lieliem oglekļa krājumiem atspoguļotu realitāti.
Atzīta zema riska sojaSoja, kas ražota ES vai trešās valstīs, kurās piemēro līdzvērtīgus un pārbaudītus zemes uzraudzības un atmežošanas standartus, ir atzīstama par zema riska un izslēdzama no pakāpeniskas samazināšanas trajektorijas.
Parlaments pieņēma iebildumu ar 388 balsīm par, 248 pret un 24 atturoties elektroniskā nominālā balsojumā.
Šis lēmums neļauj soju atjaunojamās enerģijas mērķos pielīdzināt palmu eļļai. Praktiski sojas biodīzelis varētu turpināt tikt ieskaitīts šajos mērķos, līdz tiks pieņemts jauns teksts. Eiropas sojas ražotāji un ražotāji trešās valstīs, kurās piemēro līdzvērtīgus zemes uzraudzības un atmežošanas standartus, varētu panākt, ka viņu soja tiek atzīta par zema riska un netiek pakļauta pakāpeniskai samazināšanai. Komisijai tagad ir jāierosina jauns deleģētais akts, kurā ņemti vērā šie ieteikumi. Tikmēr palmu eļļas biodegvielu pakāpeniskā samazināšana netiek apšaubīta.
Noraidot Komisijas deleģēto aktu, kas soju pievienoja izejvielu sarakstam ar augstu netiešu zemes izmantojuma maiņas risku, Eiropas Parlaments neaizstāv soju pret mežu. Tas pieprasa vienkāršu lietu: lai Komisija piemēro savu pašas metodi ar datiem kopš 2008. gada, ko tā pati noteikusi, nevis pārceļ atsauces periodu uz 2014. gadu, lai attaisnotu klasifikāciju, ko šie dati neatbalsta.
Komisija pieņēma deleģēto aktu, kas soju klasificē kā izejvielu ar augstu netiešu zemes izmantojuma maiņas risku, līdzās palmijas eļļai. Lai to panāktu, tā izmantoja atjauninātus datus ar 2014. gada atsauces novērošanas periodu. Taču 2019. gada deleģētā regulas 3. pants skaidri prasa datus kopš 2008. gada. Šo atsauces perioda pārcelšanu neuzspieda PTO paneļa lēmums, kas attiecās uz atjauninājumu aktualitāti, nevis uz atsauces gada izvēli. Mainot novērošanas logu, Komisija mainīja rezultātu: ar datiem kopš 2008. gada 2019. gada ziņojums secināja, ka sojas paplašināšanās daļa uz zemēm ar lielu oglekļa krājumu bija 8 %, zem 10 % sliekšņa, virs kura izejviela tiek klasificēta kā augsta riska.
Parlaments neapstrīd netiešas zemes izmantojuma maiņas regulējuma principu. Tas apstrīd izmantoto metodi, lai nonāktu pie jau iepriekš uzrakstīta secinājuma. Atšķirība nav tehniska: tā nosaka, vai tūkstošiem Eiropas un trešo valstu saimniecību var turpināt paļauties uz nozari, kas ievēro pārbaudītus zemes uzraudzības un mežizstrādes standartus, vai arī tās tiek skartas ar klasifikāciju, ko dati neattaisno.
Deleģētais akts, kas nevar stāties spēkā, nozīmē zaudētu laiku ražotājiem, pārstrādātājiem un investoriem. Komisijai tagad jāiesniedz jauns teksts. Tikmēr sojas biodīzelis turpina ieskaitīties atjaunīgās enerģijas mērķos. Šai nedrošībai ir izmaksas: projekti, kas atkarīgi no klasifikācijas, paliek apturēti, un operatori, kuri ieguldījuši ilgtspējīgās piegādes ķēdēs, nezina, vai viņu soja tiks atzīta par zema riska. Parlaments pieprasa, lai šī soja, kas ražota ES vai trešajās valstīs ar līdzvērtīgiem un pārbaudītiem standartiem, tiktu izslēgta no pakāpeniskas samazināšanas trajektorijas. Tas ir elpas vilciens tiem, kuri pierāda atbilstību, nevis dāvana intensīvajai lauksaimniecībai.
Dubultkultūra ir otrs aklais punkts. Pašreizējā metode pilnībā neņem vērā šo praksi, kas izkropļo platību paplašināšanās un daļas uz zemēm ar lielu oglekļa krājumu aprēķinu. Pieprasot atjauninājumu, Parlaments neatšķaida mērķi: tas prasa, lai pasākums atspoguļotu augsnes realitāti, nevis aptuvenu uzskaiti. Palmijas eļļas pakāpeniskā samazināšana netiek skarta: tās klasifikācija ir zinātniski pamatota, un Parlaments pieprasa to saglabāt. Tas pats attiecas uz zema riska sertifikācijas trūkumu novēršanu, kas ir atbilstoša atbilde uz PTO lēmumu.
Mainīt atsauces gadu, lai mainītu rezultātu, nav zinātne, tā ir politika, kas maskēta kā metode.
Noraidot Komisijas deleģēto aktu, kas soju pievienoja izejvielu sarakstam ar augstu netiešu zemes izmantojuma maiņas risku, Eiropas Parlaments neaizstāv soju pret mežu. Tas pieprasa vienkāršu lietu: lai Komisija piemēro savu pašas metodi ar datiem kopš 2008. gada, ko tā pati noteikusi, nevis pārceļ atsauces periodu uz 2014. gadu, lai attaisnotu klasifikāciju, ko šie dati neatbalsta.
Komisija pieņēma deleģēto aktu, kas soju klasificē kā izejvielu ar augstu netiešu zemes izmantojuma maiņas risku, līdzās palmijas eļļai. Lai to panāktu, tā izmantoja atjauninātus datus ar 2014. gada atsauces novērošanas periodu. Taču 2019. gada deleģētā regulas 3. pants skaidri prasa datus kopš 2008. gada. Šo atsauces perioda pārcelšanu neuzspieda PTO paneļa lēmums, kas attiecās uz atjauninājumu aktualitāti, nevis uz atsauces gada izvēli. Mainot novērošanas logu, Komisija mainīja rezultātu: ar datiem kopš 2008. gada 2019. gada ziņojums secināja, ka sojas paplašināšanās daļa uz zemēm ar lielu oglekļa krājumu bija 8 %, zem 10 % sliekšņa, virs kura izejviela tiek klasificēta kā augsta riska.
Parlaments neapstrīd netiešas zemes izmantojuma maiņas regulējuma principu. Tas apstrīd izmantoto metodi, lai nonāktu pie jau iepriekš uzrakstīta secinājuma. Atšķirība nav tehniska: tā nosaka, vai tūkstošiem Eiropas un trešo valstu saimniecību var turpināt paļauties uz nozari, kas ievēro pārbaudītus zemes uzraudzības un mežizstrādes standartus, vai arī tās tiek skartas ar klasifikāciju, ko dati neattaisno.
Deleģētais akts, kas nevar stāties spēkā, nozīmē zaudētu laiku ražotājiem, pārstrādātājiem un investoriem. Komisijai tagad jāiesniedz jauns teksts. Tikmēr sojas biodīzelis turpina ieskaitīties atjaunīgās enerģijas mērķos. Šai nedrošībai ir izmaksas: projekti, kas atkarīgi no klasifikācijas, paliek apturēti, un operatori, kuri ieguldījuši ilgtspējīgās piegādes ķēdēs, nezina, vai viņu soja tiks atzīta par zema riska. Parlaments pieprasa, lai šī soja, kas ražota ES vai trešajās valstīs ar līdzvērtīgiem un pārbaudītiem standartiem, tiktu izslēgta no pakāpeniskas samazināšanas trajektorijas. Tas ir elpas vilciens tiem, kuri pierāda atbilstību, nevis dāvana intensīvajai lauksaimniecībai.
Dubultkultūra ir otrs aklais punkts. Pašreizējā metode pilnībā neņem vērā šo praksi, kas izkropļo platību paplašināšanās un daļas uz zemēm ar lielu oglekļa krājumu aprēķinu. Pieprasot atjauninājumu, Parlaments neatšķaida mērķi: tas prasa, lai pasākums atspoguļotu augsnes realitāti, nevis aptuvenu uzskaiti. Palmijas eļļas pakāpeniskā samazināšana netiek skarta: tās klasifikācija ir zinātniski pamatota, un Parlaments pieprasa to saglabāt. Tas pats attiecas uz zema riska sertifikācijas trūkumu novēršanu, kas ir atbilstoša atbilde uz PTO lēmumu.
Mainīt atsauces gadu, lai mainītu rezultātu, nav zinātne, tā ir politika, kas maskēta kā metode.
