Eiropas Parlaments 2026. gada 7. jūlijā pieņēma rezolūciju par Savienības konkurences politiku. Tas aicina Komisiju izveidot jaunu elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu, stiprināt tās Konkurences ģenerāldirektorāta resursus un pilnībā un objektīvi piemērot digitālos noteikumus. Parlaments arī prasa regulāru dialogu ar Komisiju par šiem jautājumiem. Šis teksts nav likums: tas pauž Parlamenta politisko nostāju.
Katru gadu Parlaments izskata Komisijas ziņojumu par konkurences politiku. 2025. gada ziņojumam šoreiz pievienots Komisijas pirmais novērtējums par Digitālo tirgu aktu, kas publicēts 2026. gada 28. aprīlī un kurā secināts, ka šis akts ir piemērots, bet identificē mākslīgo intelektu un mākoņpakalpojumus kā jomas, kas jāuzrauga. Parlaments izmanto šo iespēju, lai pieprasītu papildu instrumentus un resursus, jo digitālie tirgi un mākoņpakalpojumi kļūst arvien koncentrētāki.
Jauns tirgus izmeklēšanas instrumentsParlaments aicina Komisiju izveidot elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu, lai risinātu strukturālas konkurences problēmas, uz kurām neattiecas pašreizējie noteikumi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtām vienošanām.
Vairāk darbinieku konkurences jomāTas prasa, lai Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam steidzami būtu pietiekami darbinieki, resursi un tehniskā ekspertīze, lai piemērotu pretmonopola noteikumus, Digitālo tirgu aktu un apvienošanās kontroli.
Pētījums par Eiropas iestādiParlaments prasa ietekmes novērtējumu par iespēju izveidot specializētu Eiropas konkurences iestādi, izvērtējot subsidiaritāti, konkurences un regulēšanas funkciju nošķiršanu, atbildību Parlamenta priekšā un sekas Eiropas Konkurences tīklam.
Stingra digitālā akta piemērošanaTas prasa pilnīgu, konsekventu un objektīvu Digitālo tirgu akta piemērošanu, brīdina par ārvalstu iejaukšanos un ārēju spiedienu, un prasa atjaunināt pienākumus attiecībā uz mākoņpakalpojumiem, lai novērstu šķēršļus pakalpojumu sniedzēja maiņai.
Regulārs dialogs ar ParlamentuParlaments prasa strukturētu un regulāru dialogu ar Komisiju par konkurences politiku, pilnīgu un savlaicīgu piekļuvi informācijai par svarīgākajiem lēmumiem un iestāžu nolīgumu, kas formalizētu tā uzraudzības lomu.
Parlaments rezolūciju pieņēma ar elektronisku nominālo balsojumu: 501 par, 61 pret un 95 atturas.
Šis teksts tieši nemaina jūsu tiesības vai uzņēmumiem piemērojamos noteikumus: tā ir politiska nostāja, nevis likums. Tomēr tas norāda virzienu, kādu Parlaments vēlas piešķirt konkurences politikai. Konkrēti, tas mudina piešķirt vairāk resursu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kontrolei, stingrāk piemērot noteikumus par lielajām digitālajām platformām un labāk uzraudzīt mākoņpakalpojumus, kur Microsoft Azure un Amazon Web Services tiek uzskatīti par iespējamiem vārtsargiem. Parlaments arī prasa lielāku pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu un pastiprinātas pārbaudes tiesības attiecībā uz konkurences lēmumiem. Šie pieprasījumi Komisijai būs jāpārņem, lai radītu konkrētu ietekmi.
Eiropas Parlaments 2026. gada 7. jūlijā ar 501 balsi par, 61 pret un 95 atturoties pieņēma rezolūciju, kurā prasa Komisijai stiprināt savas konkurences ģenerāldirekcijas līdzekļus, izveidot jaunu elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu un pilnībā piemērot digitālo tirgu regulu. Tas nav likums, bet politiska pozīcija, kas virza uz lielāku valsts iejaukšanos. Aiz izrādītajiem labajiem nodomiem jautājums ir vienkāršs: kas samaksās rēķinu par konkurenci, ko pārvalda neievēlēti eksperti?
Parlaments grib elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu, lai novērstu trūkumus, ko pašreizējie noteikumi nevar risināt. Ideja uz papīra ir vilinoša: identificēt strukturālos šķēršļus, pirms tie kļūst par ļaunprātīgu izmantošanu. Bet kas lems, kas ir tirgus trūkums? Neievēlēta administrācija, pamatojoties uz kritērijiem, ko tā pati definēs. Risks ir pārvērst konkurences politiku par diskrecionāras plānošanas instrumentu, kur veiksmīgi uzņēmumi tiek aizdomās turēti pēc principa.
Liberālā alternatīva būtu vienkāršot esošos noteikumus un ļaut valstu konkurences iestādēm, kas ir tuvāk zemei, iejaukties pirmajām. Papildu Eiropas instruments, neatsakoties no esošajiem līmeņiem, pievieno sarežģītību un lēnumu, kaitējot uzņēmumiem, kas vēlas augt.
Parlaments prasa, lai konkurences ģenerāldirekcijai steidzami būtu pietiekami daudz personāla, resursu un tehniskās ekspertīzes. Neviens neapstrīd, ka pretmonopola noteikumu un Digitālo tirgu akta piemērošanai nepieciešamas specifiskas prasmes. Bet palielināt darbinieku skaitu, nesamazinot uzņēmumiem uzliktās formalitātes, nozīmē padarīt mehānismu smagāku, neuzlabojot ātrumu. Katra jauna atbilstības prasība maksā laiku un naudu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav lielo grupu juridisko dienestu.
Alternatīva būtu koncentrēt līdzekļus uz pierādītu ļaunprātīgu izmantošanu, vienkāršot paziņošanas procedūras un garantēt īsus lēmumu pieņemšanas termiņus. Konkurenci nenosaka ar darbinieku skaitu, to nosaka atvērti tirgi un stabili noteikumi.
Parlaments uzstāj uz pilnīgu un objektīvu digitālo tirgu regulas piemērošanu, vienlaikus brīdinot par ārvalstu spiedienu. Tas arī prasa atjaunināt mākoņpakalpojumu saistības, lai novērstu šķēršļus pakalpojumu sniedzēja maiņai. Principā godīga konkurence digitālajā jomā ir nepieciešama. Bet Digitālo tirgu akta piemērošanai jāpaliek samērīgai un nav jākļūst par maskēta protekcionisma instrumentu.
Komisija 2026. gada 28. aprīlī secināja, ka Digitālo tirgu akts ir piemērots un šajā posmā nav jāgroza. Parlaments grib iet tālāk, jo īpaši mākoņdatošanas jomā. Alternatīva būtu ļaut tirgiem attīstīties un iejaukties tikai acīmredzamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, nevis uzkrāt preventīvas saistības, kas iesaldē uzņēmējdarbības modeļus.
Konkurence, ko pārvalda neievēlēti eksperti, nav brīva konkurence, tā ir aizbildniecība, kas pati sevi neapzinās.
Eiropas Parlaments 2026. gada 7. jūlijā ar 501 balsi par, 61 pret un 95 atturoties pieņēma rezolūciju, kurā prasa Komisijai stiprināt savas konkurences ģenerāldirekcijas līdzekļus, izveidot jaunu elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu un pilnībā piemērot digitālo tirgu regulu. Tas nav likums, bet politiska pozīcija, kas virza uz lielāku valsts iejaukšanos. Aiz izrādītajiem labajiem nodomiem jautājums ir vienkāršs: kas samaksās rēķinu par konkurenci, ko pārvalda neievēlēti eksperti?
Parlaments grib elastīgu tirgus izmeklēšanas instrumentu, lai novērstu trūkumus, ko pašreizējie noteikumi nevar risināt. Ideja uz papīra ir vilinoša: identificēt strukturālos šķēršļus, pirms tie kļūst par ļaunprātīgu izmantošanu. Bet kas lems, kas ir tirgus trūkums? Neievēlēta administrācija, pamatojoties uz kritērijiem, ko tā pati definēs. Risks ir pārvērst konkurences politiku par diskrecionāras plānošanas instrumentu, kur veiksmīgi uzņēmumi tiek aizdomās turēti pēc principa.
Liberālā alternatīva būtu vienkāršot esošos noteikumus un ļaut valstu konkurences iestādēm, kas ir tuvāk zemei, iejaukties pirmajām. Papildu Eiropas instruments, neatsakoties no esošajiem līmeņiem, pievieno sarežģītību un lēnumu, kaitējot uzņēmumiem, kas vēlas augt.
Parlaments prasa, lai konkurences ģenerāldirekcijai steidzami būtu pietiekami daudz personāla, resursu un tehniskās ekspertīzes. Neviens neapstrīd, ka pretmonopola noteikumu un Digitālo tirgu akta piemērošanai nepieciešamas specifiskas prasmes. Bet palielināt darbinieku skaitu, nesamazinot uzņēmumiem uzliktās formalitātes, nozīmē padarīt mehānismu smagāku, neuzlabojot ātrumu. Katra jauna atbilstības prasība maksā laiku un naudu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav lielo grupu juridisko dienestu.
Alternatīva būtu koncentrēt līdzekļus uz pierādītu ļaunprātīgu izmantošanu, vienkāršot paziņošanas procedūras un garantēt īsus lēmumu pieņemšanas termiņus. Konkurenci nenosaka ar darbinieku skaitu, to nosaka atvērti tirgi un stabili noteikumi.
Parlaments uzstāj uz pilnīgu un objektīvu digitālo tirgu regulas piemērošanu, vienlaikus brīdinot par ārvalstu spiedienu. Tas arī prasa atjaunināt mākoņpakalpojumu saistības, lai novērstu šķēršļus pakalpojumu sniedzēja maiņai. Principā godīga konkurence digitālajā jomā ir nepieciešama. Bet Digitālo tirgu akta piemērošanai jāpaliek samērīgai un nav jākļūst par maskēta protekcionisma instrumentu.
Komisija 2026. gada 28. aprīlī secināja, ka Digitālo tirgu akts ir piemērots un šajā posmā nav jāgroza. Parlaments grib iet tālāk, jo īpaši mākoņdatošanas jomā. Alternatīva būtu ļaut tirgiem attīstīties un iejaukties tikai acīmredzamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, nevis uzkrāt preventīvas saistības, kas iesaldē uzņēmējdarbības modeļus.
Konkurence, ko pārvalda neievēlēti eksperti, nav brīva konkurence, tā ir aizbildniecība, kas pati sevi neapzinās.
