2026. gada 18. jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, stingri nosodot Krievijas provokatīvās darbības, tostarp bezpilota lidaparātu iebrukumus Rumānijas, Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) un Somijas gaisa telpā. Deputāti uzskata, ka šīs darbības ir starptautisko tiesību pārkāpums un drauds Eiropas Savienības drošībai.
Kopš Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu vairākkārt ziņots par incidentiem, kuros iesaistīti Krievijas bezpilota lidaparāti ES un NATO kaimiņvalstīs. Jo īpaši bezpilota lidaparāti iekļuvuši Rumānijas, Baltijas un Somijas gaisa telpā, radot bažas par iespējamu eskalāciju. Eiropas Parlaments reaģēja, pieņemot steidzamu rezolūciju, lai paustu solidaritāti ar skartajām dalībvalstīm un pieprasītu pasākumus no Krievijas.
Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments:
Rezolūcija tika pieņemta ar 412 balsīm par, 63 pret un 53 atturoties. Šis plašais atbalsts parāda Parlamenta vienotību šo provokāciju priekšā.
Šī rezolūcija sūta skaidru vēstījumu: ES nepieļaus savas gaisa telpas pārkāpumus un atbalsta savas dalībvalstis. Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka viņu valdības tiek mudinātas stiprināt robežu drošību un sadarboties ar NATO. Lai gan rezolūcijai nav tiešas juridiskas ietekmes, tā ietekmē turpmākos ES lēmumus par sankcijām un aizsardzību. Iedzīvotāji var sagaidīt pastiprinātu modrību un gaisa telpas aizsardzības pasākumus.
Krievijas drons 2026. gada 29. maijā eksplodēja uz dzīvojamās ēkas Galacā, Rumānijā, ievainojot divus cilvēkus un piespiežot evakuēt vairāk nekā 70 iedzīvotāju. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas nosoda šīs provokācijas un pieprasa konkrētus līdzekļus austrumu flangam. Spriedums ir pareizs, taču rezolūcija neuztver nevienu dronu: pilsoņus aizsargā spējas, budžeti un ātri lēmumi, nevis deklarācijas.
Rezolūcija saka patiesību: atkārtotie iebrukumi nav atsevišķi incidenti, bet iebiedēšanas stratēģija, kas pārbauda Savienības un NATO noteikšanas un reaģēšanas plaisas. Tā nosauc faktus, no Galacas līdz Rēzeknei, no drona, ko virs Igaunijas notrieca rumāņu lidmašīna, līdz gaisa trauksmēm Lietuvā. Pēc būtības diagnoze ir pamatota, un solidaritāte ar Baltijas valstīm, Somiju un Rumāniju ir pareizā atbilde.
Taču rezolūcija nav likums. Tā pieprasa īpašu finansiālu atbalstu pierobežas reģioniem, civilās patvertnes, mācības un izcilības centru dronu karam, neradot nevienu programmas eiro vai nevienu pienākumu. Risks ir tāds pats kā visiem šāda veida tekstiem: izrādītā apņemšanās atbrīvo no budžeta arbitrāžas. Bet pret-dronu sistēma maksā, tiek izvietota un uzturēta. Kamēr nākamais daudzgadu finanšu ietvars neizšķirs starp prioritātēm, solidaritāte paliek nodoms.
Mehānisms ir vienkāršs: drona noteikšanai vajag radarus, sensorus un apmācītus operatorus; tā pārtveršanai vajag pārtvērējus un skaidrus iesaistīšanās noteikumus. Katrs trūkstošais posms tiek apmaksāts sekundēs, un sekundēs tiek apmaksātas dzīvības. Pašreizējās sistēmas pats Parlaments uzskata par nepiemērotām: paātrināt to nomaiņu nozīmē samazināt riska izmaksas, nevis pievienot administratīvu slāni.
Attiecībā uz sankcijām Parlamentam ir taisnība, norādot uz piegādes ķēžu plaisām un pieprasot horizontālu sistēmu hibrīddraudiem. Taču tas lūdz Komisijai sagatavot jaunus kopumus, vienlaikus aicinot dalībvalstis tos nebloķēt nacionālu ekonomisku interešu dēļ. Pretruna ir šeit: tie paši valdības, kurām jāpiemēro, var arī bloķēt. Ātra un sistemātiska sankciju režīma priekšnoteikums ir tas, ka vienprātība pārstāj kalpot par attaisnojumu atsevišķām interesēm.
Attiecībā uz aizsardzību prasība pēc patiesas Eiropas Savienības aizsardzības savienības ar ātriem lēmumu pieņemšanas procesiem ir pareizais virziens. Taču Savienība neražo ātrāk ar dekrētu: tā ražo ātrāk, kad pasūtījumi ir apvienoti, standarti kopīgi un atļauju termiņi saīsināti. Ukrainas pieredzes dronu un pret-dronu cīņas jomā integrēšana, Ukrainas un Moldovas iekļaušana kopīgos iepirkumos: tas tiešām samazina spēju izmaksas un termiņu. Pārējais ir proza.
Ko darītu pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un tirgu: uzticēt dalībvalstīm un NATO operatīvo vadību, koncentrēt Savienību uz to, ko tā dara labāk viena pati, kopīgu iepirkumu, standartizāciju un ražošanas barjeru likvidēšanu, un saistīt katru atbalsta eiro pierobežas reģioniem ar izmērāmu rezultātu izvietotajās spējās.
Rezolūcija neuztver nevienu dronu: Galacas pilsoņus aizsargā radari, pārtvērēji un budžeti.
Krievijas drons 2026. gada 29. maijā eksplodēja uz dzīvojamās ēkas Galacā, Rumānijā, ievainojot divus cilvēkus un piespiežot evakuēt vairāk nekā 70 iedzīvotāju. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas nosoda šīs provokācijas un pieprasa konkrētus līdzekļus austrumu flangam. Spriedums ir pareizs, taču rezolūcija neuztver nevienu dronu: pilsoņus aizsargā spējas, budžeti un ātri lēmumi, nevis deklarācijas.
Rezolūcija saka patiesību: atkārtotie iebrukumi nav atsevišķi incidenti, bet iebiedēšanas stratēģija, kas pārbauda Savienības un NATO noteikšanas un reaģēšanas plaisas. Tā nosauc faktus, no Galacas līdz Rēzeknei, no drona, ko virs Igaunijas notrieca rumāņu lidmašīna, līdz gaisa trauksmēm Lietuvā. Pēc būtības diagnoze ir pamatota, un solidaritāte ar Baltijas valstīm, Somiju un Rumāniju ir pareizā atbilde.
Taču rezolūcija nav likums. Tā pieprasa īpašu finansiālu atbalstu pierobežas reģioniem, civilās patvertnes, mācības un izcilības centru dronu karam, neradot nevienu programmas eiro vai nevienu pienākumu. Risks ir tāds pats kā visiem šāda veida tekstiem: izrādītā apņemšanās atbrīvo no budžeta arbitrāžas. Bet pret-dronu sistēma maksā, tiek izvietota un uzturēta. Kamēr nākamais daudzgadu finanšu ietvars neizšķirs starp prioritātēm, solidaritāte paliek nodoms.
Mehānisms ir vienkāršs: drona noteikšanai vajag radarus, sensorus un apmācītus operatorus; tā pārtveršanai vajag pārtvērējus un skaidrus iesaistīšanās noteikumus. Katrs trūkstošais posms tiek apmaksāts sekundēs, un sekundēs tiek apmaksātas dzīvības. Pašreizējās sistēmas pats Parlaments uzskata par nepiemērotām: paātrināt to nomaiņu nozīmē samazināt riska izmaksas, nevis pievienot administratīvu slāni.
Attiecībā uz sankcijām Parlamentam ir taisnība, norādot uz piegādes ķēžu plaisām un pieprasot horizontālu sistēmu hibrīddraudiem. Taču tas lūdz Komisijai sagatavot jaunus kopumus, vienlaikus aicinot dalībvalstis tos nebloķēt nacionālu ekonomisku interešu dēļ. Pretruna ir šeit: tie paši valdības, kurām jāpiemēro, var arī bloķēt. Ātra un sistemātiska sankciju režīma priekšnoteikums ir tas, ka vienprātība pārstāj kalpot par attaisnojumu atsevišķām interesēm.
Attiecībā uz aizsardzību prasība pēc patiesas Eiropas Savienības aizsardzības savienības ar ātriem lēmumu pieņemšanas procesiem ir pareizais virziens. Taču Savienība neražo ātrāk ar dekrētu: tā ražo ātrāk, kad pasūtījumi ir apvienoti, standarti kopīgi un atļauju termiņi saīsināti. Ukrainas pieredzes dronu un pret-dronu cīņas jomā integrēšana, Ukrainas un Moldovas iekļaušana kopīgos iepirkumos: tas tiešām samazina spēju izmaksas un termiņu. Pārējais ir proza.
Ko darītu pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti un tirgu: uzticēt dalībvalstīm un NATO operatīvo vadību, koncentrēt Savienību uz to, ko tā dara labāk viena pati, kopīgu iepirkumu, standartizāciju un ražošanas barjeru likvidēšanu, un saistīt katru atbalsta eiro pierobežas reģioniem ar izmērāmu rezultātu izvietotajās spējās.
Rezolūcija neuztver nevienu dronu: Galacas pilsoņus aizsargā radari, pārtvērēji un budžeti.
