Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atkārtoti apstiprina atbalstu pārskatītās Direktīvas par komunālajiem notekūdeņiem vides mērķiem, vienlaikus pieprasot pagaidu apturēšanu paplašinātas ražotāja atbildības (PRĀ) pienākumiem, ceturtās pakāpes attīrīšanas pienākumiem un saistītajiem finanšu pienākumiem. Šī apturēšana ilgtu, līdz Komisija veiks jaunu ietekmes novērtējumu un izvērtēs tā secinājumus. Parlaments arī pieprasa paziņojumu līdz 2026. gada jūlija beigām un jaunu ietekmes novērtējumu līdz 2026. gada beigām. Teksts nav likums: tas aicina Komisiju rīkoties.
Pārskatītā Direktīva par komunālajiem notekūdeņiem, kas ir spēkā kopš 2025. gada 1. janvāra, nosaka ceturtās pakāpes attīrīšanu mikropiesārņotāju, tostarp no zālēm izrietošu vielu, likvidēšanai un ievieš paplašinātu ražotāja atbildību (PRĀ), lai finansētu šo attīrīšanu. Ir radušās bažas par šo pienākumu izmaksām un to iespējamo ietekmi uz zāļu, jo īpaši ģenerālo zāļu, pieejamību un cenu. Parlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot pagaidu pauzi un jaunus novērtējumus, pirms šie pienākumi tiek pilnībā piemēroti.
Pagaidu pienākumu apturēšanaParlaments pieprasa pagaidu apturēšanu ("apturošu" lēmumu) attiecībā uz noteikumiem par PRĀ, ceturtās pakāpes attīrīšanas pienākumiem un saistītajiem finanšu pienākumiem, līdz Komisija pabeigs jaunu pētījumu un izvērtēs tā secinājumus.
Jauns ietekmes novērtējums līdz 2026. gada beigāmKomisija tiek aicināta līdz 2026. gada beigām sagatavot jaunu ietekmes novērtējumu, kurā uzskaitītas komunālajos notekūdeņos esošās vielas, pārbaudītas ceturtās pakāpes attīrīšanas izmaksas, noteikta atbildība piesārņojošajām nozarēm un identificēta ietekme uz zāļu, jo īpaši ģenerālo un kritiski svarīgo zāļu, pieejamību, pieņemamību un piekļūstamību.
Paziņojums līdz 2026. gada jūlija beigāmKomisija tiek aicināta līdz 2026. gada jūlija beigām publicēt paziņojumu, informējot dalībvalstis par neatkarīgo pētījumu un direktīvā paredzētajām elastības iespējām, lai nodrošinātu zāļu piekļūstamību, pieejamību un pieņemamību.
Aizsardzības pasākumi būtiska riska gadījumāJa jaunais ietekmes novērtējums uzrādīs būtisku risku zāļu pieņemamībai, pieejamībai un piekļūstamībai, Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem aizsardzības pasākumi, tostarp pagaidu PRĀ pienākumu apturēšana.
Izmaksas jāsedz piesārņotājiemParlaments uzsver, ka notekūdeņu padziļinātās attīrīšanas izmaksas nebūtu jāsedz nodokļu maksātājiem vai ūdens patērētājiem, bet gan taisnīgi un proporcionāli jāuzņemas nozarēm, kas veicina ūdens piesārņojumu.
Rezolūcija tika pieņemta ar 294 balsīm par, 245 pret un 28 atturoties kopsavilkuma balsojumā.
Iedzīvotājiem šī rezolūcija nozīmē, ka ceturtās pakāpes attīrīšanas un PRĀ pienākumi varētu tikt pagaidām apturēti, kas varētu aizkavēt ieguldījumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un samazināt tūlītējās izmaksas attiecīgajām nozarēm. No otras puses, mikropiesārņotāju radītais piesārņojums varētu saglabāties ilgāk, ja apturēšana tiks piemērota. Parlaments arī pieprasa, lai izmaksas neuzliktu nodokļu maksātājiem vai ūdens patērētājiem, bet gan piesārņotājiem. Komisijai līdz 2026. gada beigām būs jāsniedz jauni novērtējumi un līdz 2026. gada jūlija beigām paziņojums, lai noskaidrotu situāciju. Šī rezolūcija nav likums: tā aicina Komisiju rīkoties, bet nemaina pašu direktīvu.
Eiropas Parlaments pieprasa uz laiku apturēt paplašinātās ražotāja atbildības (PRAA) un ceturtās pakāpes attīrīšanas pienākumus, kas paredzēti pārskatītajā direktīvā par komunālajiem notekūdeņiem. Aiz šī balsojuma (294 par, 245 pret, 28 atturas) slēpjas vienkāršs jautājums: kam jāmaksā par mikropiesārņotāju attīrīšanu un par kādu cenu attiecībā uz zāļu pieejamību?
Parlaments neatsakās no direktīvas vides mērķiem: tas atkārtoti apliecina atbalstu mikropiesārņotāju samazināšanai un veselības aizsardzībai. Taču tas konstatē, ka ceturtās pakāpes attīrīšanas izmaksas un izmaksu sadalījums starp piesārņojošajām nozarēm ir pārāk neskaidri, lai tos noteiktu bez kavēšanās. Pieprasītā apturēšana ir pagaidu un nosacīta: tā ilgs, līdz tiks veikts jauns ietekmes novērtējums un Komisija to izvērtēs. Tas ir atelpas brīdis farmācijas nozarei un ūdenssaimniecības operatoriem, kuri izvairīsies no pārsteidzīgiem ieguldījumiem, pamatojoties uz apstrīdētiem aprēķiniem.
Uzņēmumiem jautājums ir konkrēts: PRAA tiem uzliktu pienākumu finansēt zāļu atlieku attīrīšanu, un izmaksas varētu tikt pārnestas uz cenām, jo īpaši ģenērisko zāļu gadījumā. Apturot šos pienākumus, Parlaments dod laiku skaitļu pārbaudei. Taču tas nenovērš nenoteiktību: tas to pārceļ uz jaunu pētījumu, kura secinājumi tikpat labi varētu apstiprināt sākotnējās izmaksas. Tāpēc uzņēmumiem būs jāplāno uz priekšu, nezinot, vai tiem būs jāmaksā rīt vai parīt.
Īstā problēma ir citur: Parlaments pieprasa jaunu ietekmes novērtējumu, bet neapšauba pašu PRAA principu. Tas būtu varējis ierosināt decentralizētāku pieeju, ļaujot dalībvalstīm izstrādāt shēmas, kas pielāgotas to rūpniecības un veselības aprūpes realitātei, nevis gaidīt jaunu centralizētu ziņojumu. Subsidiaritāte būtu ļāvusi rast ātrākus un labāk mērķētus risinājumus.
Parlaments uzstāj: izmaksas nedrīkst segt nodokļu maksātāji vai ūdens patērētāji, bet tās jāsedz piesārņojošajām nozarēm. Tas ir princips “piesārņotājs maksā”, kas ietverts LESD 191. pantā. Taču pagaidu apturēšana rada tukšumu: tikmēr kas finansē jau nepieciešamo ceturtās pakāpes attīrīšanu? Pašreizējā direktīva paredz, ka primārās, sekundārās un terciārās attīrīšanas izmaksas sedz no publiskajiem līdzekļiem vai ūdens maksām. Gaidot jauno novērtējumu, notekūdeņu attīrīšanas stacijām būs jāturpina darboties, un mikropiesārņotāji turpinās uzkrāties.
Parlaments arī pieprasa, lai Komisija precizētu, kā trešo valstu ražotāji ievēros PRAA pienākumus, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem. Tās ir leģitīmas bažas: bez skaidriem noteikumiem Eiropas uzņēmumi varētu nonākt neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem, uz kuriem neattiecas tās pašas prasības. Taču apturēšana, aizkavējot īstenošanu, aizkavē arī šo noteikumu precizēšanu. Uzņēmumi, kas iegulda tīrās tehnoloģijās, paliek nenoteiktībā.
Visbeidzot, Parlaments atgādina, ka Komisijai jāuzrauga ietekme uz zāļu cenu pieejamību un jāsniedz pilnīgs novērtējums līdz 2033. gada beigām un vēl viens līdz 2040. gada beigām. Šie tālie termiņi kontrastē ar pašreizējās situācijas steidzamību: zāļu trūkums jau ir realitāte. Liberālāka pieeja būtu bijusi vienkāršot pienākumus, novērst dublēšanos un uzticēties dalībniekiem inovāciju jomā, nevis uzkrāt pētījumus un ziņojumus.
Apturēt pienākumus ir labi. Tos atcelt vai vienkāršot būtu labāk.
Eiropas Parlaments pieprasa uz laiku apturēt paplašinātās ražotāja atbildības (PRAA) un ceturtās pakāpes attīrīšanas pienākumus, kas paredzēti pārskatītajā direktīvā par komunālajiem notekūdeņiem. Aiz šī balsojuma (294 par, 245 pret, 28 atturas) slēpjas vienkāršs jautājums: kam jāmaksā par mikropiesārņotāju attīrīšanu un par kādu cenu attiecībā uz zāļu pieejamību?
Parlaments neatsakās no direktīvas vides mērķiem: tas atkārtoti apliecina atbalstu mikropiesārņotāju samazināšanai un veselības aizsardzībai. Taču tas konstatē, ka ceturtās pakāpes attīrīšanas izmaksas un izmaksu sadalījums starp piesārņojošajām nozarēm ir pārāk neskaidri, lai tos noteiktu bez kavēšanās. Pieprasītā apturēšana ir pagaidu un nosacīta: tā ilgs, līdz tiks veikts jauns ietekmes novērtējums un Komisija to izvērtēs. Tas ir atelpas brīdis farmācijas nozarei un ūdenssaimniecības operatoriem, kuri izvairīsies no pārsteidzīgiem ieguldījumiem, pamatojoties uz apstrīdētiem aprēķiniem.
Uzņēmumiem jautājums ir konkrēts: PRAA tiem uzliktu pienākumu finansēt zāļu atlieku attīrīšanu, un izmaksas varētu tikt pārnestas uz cenām, jo īpaši ģenērisko zāļu gadījumā. Apturot šos pienākumus, Parlaments dod laiku skaitļu pārbaudei. Taču tas nenovērš nenoteiktību: tas to pārceļ uz jaunu pētījumu, kura secinājumi tikpat labi varētu apstiprināt sākotnējās izmaksas. Tāpēc uzņēmumiem būs jāplāno uz priekšu, nezinot, vai tiem būs jāmaksā rīt vai parīt.
Īstā problēma ir citur: Parlaments pieprasa jaunu ietekmes novērtējumu, bet neapšauba pašu PRAA principu. Tas būtu varējis ierosināt decentralizētāku pieeju, ļaujot dalībvalstīm izstrādāt shēmas, kas pielāgotas to rūpniecības un veselības aprūpes realitātei, nevis gaidīt jaunu centralizētu ziņojumu. Subsidiaritāte būtu ļāvusi rast ātrākus un labāk mērķētus risinājumus.
Parlaments uzstāj: izmaksas nedrīkst segt nodokļu maksātāji vai ūdens patērētāji, bet tās jāsedz piesārņojošajām nozarēm. Tas ir princips “piesārņotājs maksā”, kas ietverts LESD 191. pantā. Taču pagaidu apturēšana rada tukšumu: tikmēr kas finansē jau nepieciešamo ceturtās pakāpes attīrīšanu? Pašreizējā direktīva paredz, ka primārās, sekundārās un terciārās attīrīšanas izmaksas sedz no publiskajiem līdzekļiem vai ūdens maksām. Gaidot jauno novērtējumu, notekūdeņu attīrīšanas stacijām būs jāturpina darboties, un mikropiesārņotāji turpinās uzkrāties.
Parlaments arī pieprasa, lai Komisija precizētu, kā trešo valstu ražotāji ievēros PRAA pienākumus, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem. Tās ir leģitīmas bažas: bez skaidriem noteikumiem Eiropas uzņēmumi varētu nonākt neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem, uz kuriem neattiecas tās pašas prasības. Taču apturēšana, aizkavējot īstenošanu, aizkavē arī šo noteikumu precizēšanu. Uzņēmumi, kas iegulda tīrās tehnoloģijās, paliek nenoteiktībā.
Visbeidzot, Parlaments atgādina, ka Komisijai jāuzrauga ietekme uz zāļu cenu pieejamību un jāsniedz pilnīgs novērtējums līdz 2033. gada beigām un vēl viens līdz 2040. gada beigām. Šie tālie termiņi kontrastē ar pašreizējās situācijas steidzamību: zāļu trūkums jau ir realitāte. Liberālāka pieeja būtu bijusi vienkāršot pienākumus, novērst dublēšanos un uzticēties dalībniekiem inovāciju jomā, nevis uzkrāt pētījumus un ziņojumus.
Apturēt pienākumus ir labi. Tos atcelt vai vienkāršot būtu labāk.
