Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā konstatēts, ka Gruzijas valdošā partija Gruzijas Sapnis ne tikai ir apturējusi, bet faktiski arī apvērsusi valsts Eiropas integrāciju. Tas aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nekavējoties noteikt mērķtiecīgas personiskas sankcijas pret Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimeni, viņa uzņēmumiem, Gruzijas Sapņa līderiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem represiju atbildīgajiem. Parlaments arī pieprasa nekavējoties atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, tostarp bijušo prezidentu Miheilu Saakašvili, un atkārtoti apliecina atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Teksts tika pieņemts ar 436 balsīm par, 145 pret un 47 atturoties.
Eiropas Komisija 2025. gadā bija publicējusi ziņojumu, kurā dokumentēja demokrātijas atkāpšanos Gruzijā un faktisku valsts pievienošanās procesa Eiropas Savienībai apturēšanu. Šajā ziņojumā tika konstatēts, ka Gruzijas iestādes nebija izpildījušas deviņus nosacījumus, kas nepieciešami kandidātvalsts statusam, un attālinājās no Eiropas normām. Eiropas Parlaments reaģēja, pieņemot rezolūciju, kas sniedzas tālāk par vienkāršu konstatējumu: tas pieprasa sankcijas un nosoda pilnīgu Gruzijas Eiropas kursa apvērsumu. Šī rezolūcija nav likums: tā pauž Parlamenta politisko nostāju un aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties.
Personiskas sankcijas pret IvanišviliParlaments aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nekavējoties noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimenes locekļiem un viņa uzņēmumiem, kā arī pret galvenajiem Gruzijas Sapņa līderiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem represiju un vēlēšanu krāpšanas atbildīgajiem. Tas pieprasa iesaldēt Ivanišvili aktīvus un sadarboties šajā jautājumā ar Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ungārijas veto atcelšanaParlaments stingri aicina jauno Ungārijas valdību atcelt tās priekšgājēja noteikto veto uz mērķtiecīgām Eiropas Savienības mēroga sankcijām pret Bidzinu Ivanišvili un visiem Gruzijas Sapņa līderiem. Tas aicina Padomi izpētīt kolektīvus mehānismus, ja vienprātība nav iespējama, lai Savienība varētu reaģēt efektīvi un vienoti.
Politisko ieslodzīto atbrīvošanaParlaments pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas ieslodzītas politisku iemeslu dēļ, tostarp opozīcijas līderus un bijušās amatpersonas. Tas atkārtoti pieprasa nekavējoties atbrīvot bijušo prezidentu Miheilu Saakašvili humānu iemeslu dēļ un pieprasa, lai Eiropas Parlamenta deputātiem būtu netraucēta piekļuve Saakašvili un citiem politiskajiem ieslodzītajiem.
Gruzijas parlamenta neatzīšanaParlaments saglabā savu nostāju neatzīt Gruzijas parlamenta un tā ieceltā prezidenta leģitimitāti, ko tas raksturo kā faktisku vienas partijas parlamentu. Tas aicina Savienības pārstāvjus un Eiropas Parlamenta deputātus atturēties no tikšanās ar režīma pārstāvjiem, sākot ar pašreizējo faktisko prezidentu, kamēr turpinās represijas un demokrātijas atkāpšanās.
Atbalsts Gruzijas suverenitāteiParlaments atkārtoti apliecina savu nelokāmo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un nosoda Krievijas okupāciju Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģionos. Tas nosoda Krievijas jūras bāzes attīstību Očamčirā kā teritoriālās integritātes pārkāpumu un tiešu draudu Melnās jūras drošībai un pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem izvest Krievijas spēkus.
Rezolūcija tika pieņemta ar 436 balsīm par, 145 balsīm pret un 47 atturoties elektroniskā nominālā balsojumā 2026. gada 17. jūnijā.
Eiropas iedzīvotājiem šis balsojums nozīmē, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieprasa sankcijas pret Gruzijas atbildīgajiem, taču šīs sankcijas vēl nav spēkā: tās Padomē vienprātīgi jāapstiprina dalībvalstīm. Praksē personas, uz kurām attiecas šīs sankcijas, Savienībā saskartos ar savu aktīvu iesaldēšanu un viņiem tiktu aizliegta ieceļošana Eiropas telpā. Parlaments arī pieprasa, lai Eiropas Parlamenta deputāti varētu apmeklēt Miheilu Saakašvili un citus politiskos ieslodzītos, un lai Savienība turpinātu atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus. Šai rezolūcijai nav likuma spēka: tā pauž Parlamenta politisko nostāju un aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties.
Eiropas Parlaments konstatē, ka "Gruzijas sapnis" ne tikai apturēja, bet arī apgrieza Gruzijas Eiropas trajektoriju, un tas vārdā nosauc tos, kurus vēlas redzēt sankcionētus: Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimeni, viņa uzņēmumus, partijas vadītājus, tiesnešus, prokurorus un līdzzinātājus plašsaziņas līdzekļu īpašniekus. Pieņemts ar 436 balsīm pret 145 un 47 atturēšanās gadījumiem, šis teksts nav likums: tas ir politisks spiediens, un tagad viss ir atkarīgs no dalībvalstu vienprātības Padomē.
Rezolūcija neiesaldē nevienu kontu. Taču tā nosaka mērķi un padara bezdarbību dārgu tiem, kas to izvēlas. Nosaucot Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimeni, viņa uzņēmumus, tiesnešus un prokurorus, kas kalpo represijām, Parlaments izkļūst no diplomātisku nožēlu reģistra. Tas saka, kas ir sagrābis valsti, un saka to publiski, ar 436 balsīm.
Mehānisms ir vienkāršs, un tam jāskatās acīs: personiskās sankcijas ir Padomes kompetencē, kur pietiek ar vienu veto. Tāpēc Parlaments skaidri aicina jauno Ungārijas valdību atcelt sava priekšgājēja bloķēšanu un aicina Padomi izpētīt kolektīvus mehānismus, kad vienprātība nav sasniedzama. Tas ir īstais uzdotais jautājums: Savienība, kas prasa vienprātību, lai aizstāvētu savas vērtības, galu galā vairs neprasa neko.
Rezolūcija apraksta konkrētu mehānismu, un tieši tajā tā ir noderīga. Likums par subsīdijām paplašina ārvalstu finansējuma jēdzienu tiktāl, ka tas kļūst par noziegumu, par kuru draud seši gadi cietumā, un tas atslēdz pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus no jebkāda ārējā finansējuma. Vēlēšanu kodeksa grozījums aizliedz pilsoņiem balsot no ārvalstīm. Opozīcijas partijām vērsta konstitucionālā prasība, ko iesnieguši 88 deputāti. Katrs pasākums samazina represiju izmaksas varai un palielina pretestības izmaksas pilsoņiem.
Tāpēc Parlaments attiecības ar varasiestādēm pakļauj pārbaudāmām reformām un ierobežo politiskos kontaktus līdz stingri nepieciešamajam, vienlaikus saglabājot iesaisti ar pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir pareizais lēmums: neizturēties pret režīmu kā pret parastu partneri, neatsakoties no tiem, kas cīnās. Saskaņā ar tekstu gandrīz 75 % gruzīnu atbalsta Eiropas integrāciju; tie ir jāpatur redzeslokā Savienībai, nevis vadītāji, kas atņem viņiem balsi.
Teksts paliek politisks ieteikums bez juridiskas saistības. Pieeja, kuras pamatā ir subsidiaritāte un atbildība, būtu papildinājusi spiedienu ar uzņemtiem vienpusējiem aktiem: dalībvalstīm, kas jau ir noteikušas ceļošanas aizliegumus, un Parlaments to atzinīgi vērtē, būtu jāsaskaņo savi saraksti un jāpublicē savi kritēriji, nevis jāgaida vienprātība, kas aizsargā vienas valdības intereses. Pārredzamība par to, kas ir mērķī un kāpēc, ir labāka par vēl vienu paziņojumu presei.
Jāņem vērā arī kavēšanās izmaksas. Katrs mēnesis bez sankcijām nozīmē aktīvus, kas pārvietojas, struktūras, kas reorganizējas, un tīklus, kas iesakņojas, kamēr Melnās jūras savienojamības projekti gaida stabilu partneri. Stingrība nav morāla poza: tā ir tas, kas padara ieguldījumus iespējamus.
Savienība, kas prasa vienprātību, lai aizstāvētu savas vērtības, galu galā vairs neprasa neko.
Eiropas Parlaments konstatē, ka "Gruzijas sapnis" ne tikai apturēja, bet arī apgrieza Gruzijas Eiropas trajektoriju, un tas vārdā nosauc tos, kurus vēlas redzēt sankcionētus: Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimeni, viņa uzņēmumus, partijas vadītājus, tiesnešus, prokurorus un līdzzinātājus plašsaziņas līdzekļu īpašniekus. Pieņemts ar 436 balsīm pret 145 un 47 atturēšanās gadījumiem, šis teksts nav likums: tas ir politisks spiediens, un tagad viss ir atkarīgs no dalībvalstu vienprātības Padomē.
Rezolūcija neiesaldē nevienu kontu. Taču tā nosaka mērķi un padara bezdarbību dārgu tiem, kas to izvēlas. Nosaucot Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimeni, viņa uzņēmumus, tiesnešus un prokurorus, kas kalpo represijām, Parlaments izkļūst no diplomātisku nožēlu reģistra. Tas saka, kas ir sagrābis valsti, un saka to publiski, ar 436 balsīm.
Mehānisms ir vienkāršs, un tam jāskatās acīs: personiskās sankcijas ir Padomes kompetencē, kur pietiek ar vienu veto. Tāpēc Parlaments skaidri aicina jauno Ungārijas valdību atcelt sava priekšgājēja bloķēšanu un aicina Padomi izpētīt kolektīvus mehānismus, kad vienprātība nav sasniedzama. Tas ir īstais uzdotais jautājums: Savienība, kas prasa vienprātību, lai aizstāvētu savas vērtības, galu galā vairs neprasa neko.
Rezolūcija apraksta konkrētu mehānismu, un tieši tajā tā ir noderīga. Likums par subsīdijām paplašina ārvalstu finansējuma jēdzienu tiktāl, ka tas kļūst par noziegumu, par kuru draud seši gadi cietumā, un tas atslēdz pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus no jebkāda ārējā finansējuma. Vēlēšanu kodeksa grozījums aizliedz pilsoņiem balsot no ārvalstīm. Opozīcijas partijām vērsta konstitucionālā prasība, ko iesnieguši 88 deputāti. Katrs pasākums samazina represiju izmaksas varai un palielina pretestības izmaksas pilsoņiem.
Tāpēc Parlaments attiecības ar varasiestādēm pakļauj pārbaudāmām reformām un ierobežo politiskos kontaktus līdz stingri nepieciešamajam, vienlaikus saglabājot iesaisti ar pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir pareizais lēmums: neizturēties pret režīmu kā pret parastu partneri, neatsakoties no tiem, kas cīnās. Saskaņā ar tekstu gandrīz 75 % gruzīnu atbalsta Eiropas integrāciju; tie ir jāpatur redzeslokā Savienībai, nevis vadītāji, kas atņem viņiem balsi.
Teksts paliek politisks ieteikums bez juridiskas saistības. Pieeja, kuras pamatā ir subsidiaritāte un atbildība, būtu papildinājusi spiedienu ar uzņemtiem vienpusējiem aktiem: dalībvalstīm, kas jau ir noteikušas ceļošanas aizliegumus, un Parlaments to atzinīgi vērtē, būtu jāsaskaņo savi saraksti un jāpublicē savi kritēriji, nevis jāgaida vienprātība, kas aizsargā vienas valdības intereses. Pārredzamība par to, kas ir mērķī un kāpēc, ir labāka par vēl vienu paziņojumu presei.
Jāņem vērā arī kavēšanās izmaksas. Katrs mēnesis bez sankcijām nozīmē aktīvus, kas pārvietojas, struktūras, kas reorganizējas, un tīklus, kas iesakņojas, kamēr Melnās jūras savienojamības projekti gaida stabilu partneri. Stingrība nav morāla poza: tā ir tas, kas padara ieguldījumus iespējamus.
Savienība, kas prasa vienprātību, lai aizstāvētu savas vērtības, galu galā vairs neprasa neko.
