Eiropas Parlaments ir devis piekrišanu tam, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānu, ar ko groza koncesijas visām tarifu kvotām ES sarakstā CLXXV. Šajā sarakstā ir noteikti importa apjomi ar samazinātiem nodokļiem, ko ES piešķir saviem tirdzniecības partneriem. Nolīgums pielāgo šīs kvotas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Teksts vēl formāli jāpieņem Padomei, pirms tas stājas spēkā.
ES saraksts CLXXV ir Pasaules Tirdzniecības organizācijā iesniegtais tarifu koncesiju saraksts. Tajā daudziem produktiem ir noteiktas tarifu kvotas, proti, daudzumi, ko var importēt ar samazinātu vai nulles muitas nodokli. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES mainīja šo kvotu sadalījumu starp ES un Apvienoto Karalisti. Tāpēc Savienībai bija no jauna jāvienojas ar saviem tirdzniecības partneriem, tostarp Pakistānu, par to, kā šīs kvotas tiek sadalītas. Nolīgums ir vēstuļu apmaiņas veidā starp Savienību un Pakistānu. Padome lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu, lai varētu noslēgt šo nolīgumu Savienības vārdā.
Nolīguma apstiprināšanaParlaments dod piekrišanu tam, lai noslēgtu ES un Pakistānas nolīgumu, ar ko groza koncesijas visām tarifu kvotām ES sarakstā CLXXV.
Pielāgošana pēc BrexitNolīgums pielāgo ES tarifu kvotu sadalījumu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pozīcijas nosūtīšanaParlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par Parlamenta pozīcijas nosūtīšanu Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Pakistānas valdībām un parlamentiem.
Parlaments pieņēma tekstu ar 276 balsīm par, 13 pret un 9 atturoties, balsojot elektroniski pēc saraksta.
Šis nolīgums nemaina muitas nodokļus, ko jūs kā patērētājs maksājat. Tas pielāgo veidu, kā ES tarifu kvotas tiek sadalītas starp Savienību un Apvienoto Karalisti pēc Brexit. Uzņēmumi, kas importē Pakistānas produktus šo kvotu ietvaros, turpinās saņemt tādus pašus piekļuves nosacījumus Eiropas tirgum. Tirdzniecība starp ES un Pakistānu joprojām tiek regulēta ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekš, ar atjauninātu sadalījumu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos.
Parlaments apstiprināja ES un Pakistānas nolīgumu, kas pēc britu izstāšanās no jauna sadala CLXXV saraksta tarifu kvotas. Tas ir piekrišanas balsojums, nevis pārrunas no jauna: apjomi un nodevas paliek nemainīgi, tiek koriģēta tikai daļa, kas pienākas ES. Importētājiem nekas nemainās; nodokļu maksātājiem jautājums par Briseles aparāta izmaksām paliek pilnībā atklāts.
Breksits pārdalīja CLXXV sarakstu, šo Pasaules Tirdzniecības organizācijā iesniegto katalogu, kas nosaka produktu daudzumus, kurus var ievest ES ar samazinātu vai nulles nodevu. Bez vienošanās ar tirdzniecības partneriem kvotas būtu palikušas juridiski neskaidras, un importētāji būtu cietuši no nenoteiktības. Nolīgums ar Pakistānu precizē sadalījumu: britu daļa tiek izņemta, eiropiešu daļa saglabāta. Uzņēmumi, kas šo kvotu ietvaros importē Pakistānas tekstilu vai rīsus, neredz ne apjomu, ne nodevu izmaiņas.
Balsojums ir masīvs (276 par, 13 pret, 9 atturoties), kas vairāk atspoguļo tehnisku pašsaprotamību nekā entuziasmu. Grupas, kas balsoja pret vai atturējās, neapstrīdēja nolīguma principu, bet varbūt gribēja norobežoties no procedūras, kurā Parlaments var tikai apstiprināt vai noraidīt visu kopumā, bez grozījumiem. Tāda ir Līguma 218. panta 6. punktā paredzētā piekrišanas procedūra: jā vai nē, bez pārrunu rezerves.
Šīs procedūras izmaksas ir reālas: mēnešus ilga dokumentu aprite par tekstu, ko Padome jau bija sagatavojusi, un Parlaments, kam atliek tikai apstiprināt. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu varējusi uzticēt šo kvotu pārvaldību vieglākiem divpusējiem nolīgumiem vai vismaz paredzēt skaidru sarunu pilnvarojumu, lai deputātus neaicinātu tikai brīdī, kad jāsaka jā.
Nolīgums neaizskar ne vispārējos muitas nodokļus, ne sanitārās normas, ne aizsardzības klauzulas. Tas tikai sadala apjomus. Eiropas ražotājiem, kas konkurē ar Pakistānas importu, spiediens paliek tāds pats: tie paši daudzumi, tās pašas samazinātās nodevas. Savstarpīguma jautājums netiek skarts: Pakistāna turpina piemērot savus šķēršļus, un nolīgums neprasa lielāku atvērtību.
Īstais jautājums ir citur: CLXXV saraksts ir kopējās lauksaimniecības politikas mantojums, un katra pēcbreksita pārrunāšana ir iespēja jautāt, vai šīm kvotām, kas bieži mantotas no desmitgadēm ilga protekcionisma, vēl ir jēga. Parlaments būtu varējis izmantot šo balsojumu, lai pieprasītu šo kvotu ietekmes uz Eiropas ražotājiem novērtējumu. Tas to nav izdarījis, un tā ir neizmantota iespēja padarīt tirdzniecības politiku atbildīgāku.
Tehnisks jā, kas apstiprina birokrātisku sadalījumu, nepārrunājot no jauna ne apjomus, ne nodevas.
Parlaments apstiprināja ES un Pakistānas nolīgumu, kas pēc britu izstāšanās no jauna sadala CLXXV saraksta tarifu kvotas. Tas ir piekrišanas balsojums, nevis pārrunas no jauna: apjomi un nodevas paliek nemainīgi, tiek koriģēta tikai daļa, kas pienākas ES. Importētājiem nekas nemainās; nodokļu maksātājiem jautājums par Briseles aparāta izmaksām paliek pilnībā atklāts.
Breksits pārdalīja CLXXV sarakstu, šo Pasaules Tirdzniecības organizācijā iesniegto katalogu, kas nosaka produktu daudzumus, kurus var ievest ES ar samazinātu vai nulles nodevu. Bez vienošanās ar tirdzniecības partneriem kvotas būtu palikušas juridiski neskaidras, un importētāji būtu cietuši no nenoteiktības. Nolīgums ar Pakistānu precizē sadalījumu: britu daļa tiek izņemta, eiropiešu daļa saglabāta. Uzņēmumi, kas šo kvotu ietvaros importē Pakistānas tekstilu vai rīsus, neredz ne apjomu, ne nodevu izmaiņas.
Balsojums ir masīvs (276 par, 13 pret, 9 atturoties), kas vairāk atspoguļo tehnisku pašsaprotamību nekā entuziasmu. Grupas, kas balsoja pret vai atturējās, neapstrīdēja nolīguma principu, bet varbūt gribēja norobežoties no procedūras, kurā Parlaments var tikai apstiprināt vai noraidīt visu kopumā, bez grozījumiem. Tāda ir Līguma 218. panta 6. punktā paredzētā piekrišanas procedūra: jā vai nē, bez pārrunu rezerves.
Šīs procedūras izmaksas ir reālas: mēnešus ilga dokumentu aprite par tekstu, ko Padome jau bija sagatavojusi, un Parlaments, kam atliek tikai apstiprināt. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu varējusi uzticēt šo kvotu pārvaldību vieglākiem divpusējiem nolīgumiem vai vismaz paredzēt skaidru sarunu pilnvarojumu, lai deputātus neaicinātu tikai brīdī, kad jāsaka jā.
Nolīgums neaizskar ne vispārējos muitas nodokļus, ne sanitārās normas, ne aizsardzības klauzulas. Tas tikai sadala apjomus. Eiropas ražotājiem, kas konkurē ar Pakistānas importu, spiediens paliek tāds pats: tie paši daudzumi, tās pašas samazinātās nodevas. Savstarpīguma jautājums netiek skarts: Pakistāna turpina piemērot savus šķēršļus, un nolīgums neprasa lielāku atvērtību.
Īstais jautājums ir citur: CLXXV saraksts ir kopējās lauksaimniecības politikas mantojums, un katra pēcbreksita pārrunāšana ir iespēja jautāt, vai šīm kvotām, kas bieži mantotas no desmitgadēm ilga protekcionisma, vēl ir jēga. Parlaments būtu varējis izmantot šo balsojumu, lai pieprasītu šo kvotu ietekmes uz Eiropas ražotājiem novērtējumu. Tas to nav izdarījis, un tā ir neizmantota iespēja padarīt tirdzniecības politiku atbildīgāku.
Tehnisks jā, kas apstiprina birokrātisku sadalījumu, nepārrunājot no jauna ne apjomus, ne nodevas.
