Eiropas Parlaments ir devis piekrišanu Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanai. Šīs konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību pret noteiktiem noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas sistēmas, un elektronisko pierādījumu apmaiņu. Teksts tagad ir pieņemts Parlamentā; tas kļūs par likumu pēc oficiālās publicēšanas.
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija pret kibernoziedzību ir starptautisks līgums, kas nosaka sadarbības sistēmu starp valstīm cīņai pret noziegumiem, kas izdarīti tiešsaistē, un digitālo pierādījumu apmaiņas atvieglošanai. Eiropas Savienība ir risinājusi sarunas par šo konvenciju un to parakstījusi. Lai ES būtu saistīta ar šo līgumu, Padome saskaņā ar Līgumiem lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu. Parlaments izskatīja lūgumu un balsoja, lai dotu savu atbalstu.
Konvencijas apstiprināšanaEiropas Parlaments apstiprina Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanu.
Pozīcijas nodošanaParlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par Parlamenta pozīcijas nodošanu Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.
Pastiprināta starptautiskā sadarbībaKonvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību cīņā pret noteiktiem noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas un komunikācijas sistēmas, un smagu noziegumu elektronisko pierādījumu nodošanā.
Parlaments pieņēma rezolūciju ar elektronisku balsojumu pēc saraksta: 497 par, 91 pret un 46 atturas.
Šī apstiprināšana nozīmē, ka Eiropas Savienība atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret kibernoziedzību. Turpmāk parakstītājvalstu iestādes varēs vieglāk sadarboties, lai izmeklētu noziegumus tiešsaistē un apmainītos ar digitālajiem pierādījumiem. Iedzīvotājiem tas varētu atvieglot cīņu pret pārrobežu kibernoziedzību un uzlabot drošību tiešsaistē. Teksts tagad ir pieņemts Parlamentā; tas kļūs par likumu pēc oficiālās publicēšanas.
2026. gada 20. maijā Eiropas Parlaments ar 497 balsīm par, 91 pret un 46 atturoties deva zaļo gaismu Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanai. Piekrišanas procedūrā tas nevarēja ne grozīt tekstu, ne to pārrakstīt: tam bija jāapstiprina vai jānoraida. Tas apstiprināja. Atliek noskaidrot, ko tas maina Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un ko tas nemaina.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā piekrišanas procedūra ir bināra: Parlaments apstiprina vai noraida. Tas nevar ne mainīt konvenciju, ne pārrakstīt Padomes lēmumu. Tādējādi 2026. gada 20. maija balsojums ir jā, bet jā, ko ierobežo teksts, kuru tas nav veidojis. Tas nenozīmē, ka rezolūcijai pievienotajā ziņojumā paustajām atrunām nav politiskas vērtības: tās izgaismo turpmāko interpretāciju, neradot patstāvīgas juridiskas saistības.
Morica Kērnera ziņojums (A10-0090/2026) kalpoja par pamatu šai piekrišanai. Tajā nav jāsaskata sarunu mandāts ar Padomi, jo procedūra jau ir noslēgšanas stadijā. Padome formāli lems, un pēc tam konvencija saistīs Savienību un tās dalībvalstis.
Konvencija izveido satvaru starptautiskajai sadarbībai pret noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas un komunikācijas sistēmas. Tā arī paredz pierādījumu nodošanu elektroniskā formā saistībā ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem nozīme ir divējāda: atvieglot cīņu pret pārrobežu kibernoziedzību, bet arī garantēt, ka procesuālās garantijas un datu aizsardzība netiek atšķaidītas nodošanā trešām valstīm ar atšķirīgiem standartiem.
Parlaments nevarēja mainīt šos līdzsvarus. Tomēr tam ir politiska atbildība uzraudzīt īstenošanu. 91 balss pret un 46 atturēšanās atgādina, ka piekrišana nav vienbalsīga. Tas nav noraidījums, bet signāls: uzticēšanās ANO satvaram būs jāpārbauda praksē, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un attiecīgo personu tiesībām uz pārsūdzību.
Piekrist nav atteikties: Parlaments teica jā satvaram, ko tas nav rakstījis, un turpmāk tieši piemērošanā izšķirsies brīvību aizsardzība.
2026. gada 20. maijā Eiropas Parlaments ar 497 balsīm par, 91 pret un 46 atturoties deva zaļo gaismu Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanai. Piekrišanas procedūrā tas nevarēja ne grozīt tekstu, ne to pārrakstīt: tam bija jāapstiprina vai jānoraida. Tas apstiprināja. Atliek noskaidrot, ko tas maina Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un ko tas nemaina.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā piekrišanas procedūra ir bināra: Parlaments apstiprina vai noraida. Tas nevar ne mainīt konvenciju, ne pārrakstīt Padomes lēmumu. Tādējādi 2026. gada 20. maija balsojums ir jā, bet jā, ko ierobežo teksts, kuru tas nav veidojis. Tas nenozīmē, ka rezolūcijai pievienotajā ziņojumā paustajām atrunām nav politiskas vērtības: tās izgaismo turpmāko interpretāciju, neradot patstāvīgas juridiskas saistības.
Morica Kērnera ziņojums (A10-0090/2026) kalpoja par pamatu šai piekrišanai. Tajā nav jāsaskata sarunu mandāts ar Padomi, jo procedūra jau ir noslēgšanas stadijā. Padome formāli lems, un pēc tam konvencija saistīs Savienību un tās dalībvalstis.
Konvencija izveido satvaru starptautiskajai sadarbībai pret noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas un komunikācijas sistēmas. Tā arī paredz pierādījumu nodošanu elektroniskā formā saistībā ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem nozīme ir divējāda: atvieglot cīņu pret pārrobežu kibernoziedzību, bet arī garantēt, ka procesuālās garantijas un datu aizsardzība netiek atšķaidītas nodošanā trešām valstīm ar atšķirīgiem standartiem.
Parlaments nevarēja mainīt šos līdzsvarus. Tomēr tam ir politiska atbildība uzraudzīt īstenošanu. 91 balss pret un 46 atturēšanās atgādina, ka piekrišana nav vienbalsīga. Tas nav noraidījums, bet signāls: uzticēšanās ANO satvaram būs jāpārbauda praksē, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un attiecīgo personu tiesībām uz pārsūdzību.
Piekrist nav atteikties: Parlaments teica jā satvaram, ko tas nav rakstījis, un turpmāk tieši piemērošanā izšķirsies brīvību aizsardzība.
