2026. gada 10. februārī Eiropas Parlaments pieņēma atjauninātus tirgus noteikumus un atbalsta pasākumus vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem. Teksts vienkāršo atkārtotas stādīšanas atļaujas, precizē "kupāžas" definīciju un atvieglo pamestu vīna dārzu izraušanu. Tas arī modernizē procedūras, atļaujot izmantot elektroniskos līdzekļus.
Pašreizējie vīna tirgus noteikumi, kas izriet no Regulām (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2115 un (ES) Nr. 251/2014, bija spēkā vairākus gadus. Eiropas Komisija ierosināja pārskatīšanu, lai vienkāršotu dažas procedūras un labāk risinātu nozares problēmas, piemēram, pamestu vīna dārzu apsaimniekošanu un vīna darīšanas prakses precizēšanu. Parlaments un Padome panāca vienošanos pirmajā lasījumā, kas ļāva ātri pieņemt.
Pieņemtais teksts groza trīs esošās regulas:
Regula arī groza Regulu (ES) 2024/1143 attiecībā uz dažiem marķēšanas noteikumiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai nodrošinātu saskaņotību ar jaunajiem noteikumiem.
Teksts tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu: 625 par, 15 pret un 11 atturoties. Šis balsojums apstiprina vienošanos ar Padomi, kas nozīmē, ka regula ir galīgi pieņemta un stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Patērētājiem šīs izmaiņas nebūs tieši redzamas, taču tās nodrošina labāku izsekojamību un vīna darīšanas prakses precizēšanu. Vīna audzētājiem un vīna ražotājiem jaunie noteikumi vienkāršo administratīvās procedūras un sniedz lielāku elastību vīna dārzu apsaimniekošanā. Elektronisko līdzekļu izmantošana samazinās kavējumus un izmaksas, kas saistītas ar papīra procedūrām. Visbeidzot, atvieglota pamestu vīna dārzu izraušana veicina ilgtspējīgāku vīna ražošanas potenciāla pārvaldību ES.
Eiropas Parlaments 2026. gada 10. februārī ar 625 balsīm pret 15 un 11 atturēm pieņēma Regulu (ES) 2026/471, kas groza vīna un vīnkopības tirgus noteikumus. Šis galīgais teksts, par kuru panākta vienošanās ar Padomi, koriģē nozares atbalsta mehānismus, bet neaizskar problēmas būtību: kopējā lauksaimniecības politika, kas pret ražotājiem izturas kā pret pārvaldītajiem, nevis kā pret uzņēmējiem.
Eiropas vīns cieš no vienkāršas kaites: vienoti noteikumi teritorijām, klimatiem un tirgiem, kuriem nav nekā kopīga. Regula 2026/471 koriģē atbalsta pasākumus un tirgus noteikumus, bet tā neatgriež vīna darītājiem brīvību izlemt, ko stādīt, kā pārdot un par kādu cenu. Katrs jauns standarts, katra jauna deklarēšanas procedūra, katrs jauns atbalsta atbilstības nosacījums palielina ražošanas izmaksas un novērš uzmanību no tā, kurš gatavo vīnu, uz to, kurš aizpilda veidlapas.
Ar Padomi panāktajai vienošanās ir nopelns, ka tā ir ātra un noslēdz procedūru. Bet ātrums neko neizsaka par kvalitāti. Galīgais teksts ir čaula: tas apstiprina kompromisu, kura darbības detaļas tiek nodotas īstenošanas aktiem un pamatnostādnēm. Saimniecībai tas nozīmē jaunu nenoteiktību: noteikumi atkal mainīsies, un Parlamentam vairs nebūs par to jālemj. Demokrātiskā kontrole beidzas tur, kur sākas komitoloģija.
Nozares atbalsta pasākumi, lai cik tehniski tie būtu, mobilizē publiskos līdzekļus. Katrs eiro, kas Briselē iztērēts vīna tirgus organizēšanai, ir eiro, kas paņemts no nodokļu maksātājiem, un signāls ražotājiem: ražojiet atbalsta dēļ, nevis patērētāja dēļ. Regula šo loģiku neapstrīd. Tā to koriģē. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm vai, labāk, reģionālajām starpnozaru organizācijām noteikt savus tirdzniecības un atbalsta noteikumus, neizejot caur vairāku lappušu Eiropas regulu.
Teksts paredz arī Komisijas paziņojumu, kas pievienots rezolūcijai. Šis paziņojums tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī, bet tam nav saistoša spēka. Tā ir politiska saistība, nevis garantija vīna darītājiem. Tie, kas gaida skaidrojumus par tirgus noteikumiem, būs spiesti samierināties ar labiem nodomiem. Tikmēr Jaunās pasaules konkurenti turpina ieviest jauninājumus, stādīt un pārdot, negaidot Eiropas regulu.
Vēl viens nolīgums, un vīna darītāji joprojām gaida, kad viņiem ļaus strādāt.
Eiropas Parlaments 2026. gada 10. februārī ar 625 balsīm pret 15 un 11 atturēm pieņēma Regulu (ES) 2026/471, kas groza vīna un vīnkopības tirgus noteikumus. Šis galīgais teksts, par kuru panākta vienošanās ar Padomi, koriģē nozares atbalsta mehānismus, bet neaizskar problēmas būtību: kopējā lauksaimniecības politika, kas pret ražotājiem izturas kā pret pārvaldītajiem, nevis kā pret uzņēmējiem.
Eiropas vīns cieš no vienkāršas kaites: vienoti noteikumi teritorijām, klimatiem un tirgiem, kuriem nav nekā kopīga. Regula 2026/471 koriģē atbalsta pasākumus un tirgus noteikumus, bet tā neatgriež vīna darītājiem brīvību izlemt, ko stādīt, kā pārdot un par kādu cenu. Katrs jauns standarts, katra jauna deklarēšanas procedūra, katrs jauns atbalsta atbilstības nosacījums palielina ražošanas izmaksas un novērš uzmanību no tā, kurš gatavo vīnu, uz to, kurš aizpilda veidlapas.
Ar Padomi panāktajai vienošanās ir nopelns, ka tā ir ātra un noslēdz procedūru. Bet ātrums neko neizsaka par kvalitāti. Galīgais teksts ir čaula: tas apstiprina kompromisu, kura darbības detaļas tiek nodotas īstenošanas aktiem un pamatnostādnēm. Saimniecībai tas nozīmē jaunu nenoteiktību: noteikumi atkal mainīsies, un Parlamentam vairs nebūs par to jālemj. Demokrātiskā kontrole beidzas tur, kur sākas komitoloģija.
Nozares atbalsta pasākumi, lai cik tehniski tie būtu, mobilizē publiskos līdzekļus. Katrs eiro, kas Briselē iztērēts vīna tirgus organizēšanai, ir eiro, kas paņemts no nodokļu maksātājiem, un signāls ražotājiem: ražojiet atbalsta dēļ, nevis patērētāja dēļ. Regula šo loģiku neapstrīd. Tā to koriģē. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm vai, labāk, reģionālajām starpnozaru organizācijām noteikt savus tirdzniecības un atbalsta noteikumus, neizejot caur vairāku lappušu Eiropas regulu.
Teksts paredz arī Komisijas paziņojumu, kas pievienots rezolūcijai. Šis paziņojums tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī, bet tam nav saistoša spēka. Tā ir politiska saistība, nevis garantija vīna darītājiem. Tie, kas gaida skaidrojumus par tirgus noteikumiem, būs spiesti samierināties ar labiem nodomiem. Tikmēr Jaunās pasaules konkurenti turpina ieviest jauninājumus, stādīt un pārdot, negaidot Eiropas regulu.
Vēl viens nolīgums, un vīna darītāji joprojām gaida, kad viņiem ļaus strādāt.