Eiropas Parlaments pieņēma savu 2025. gada ikgadējo ziņojumu par banku savienību. Tas aicina ātri pabeigt banku savienību, jo īpaši turpinot darbu pie Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) kā trešā pīlāra, un padziļināt tirgu integrāciju. Teksts arī prasa labāku galveno dzīvesvietu aizsardzību un pastiprinātu kriptoaktīvu uzraudzību.
Banku savienība balstās uz diviem esošiem pīlāriem: vienoto banku uzraudzību un vienoto noregulējumu maksātnespējas gadījumā. Trešais pīlārs, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS), ir ierosināts kopš 2015. gada, bet nekad nav pieņemts. Parlaments jau sen iestājas par tās izveidi, lai vienlīdzīgi aizsargātu noguldījumus visā Savienībā un mazinātu saikni starp bankām un valstīm. Šis ikgadējais ziņojums ir iespēja Parlamentam atkārtoti apstiprināt savas prioritātes un vērst savus pieprasījumus Komisijai, Padomei un uzraudzības iestādēm.
Ātra banku savienības pabeigšanaParlaments prasa ātri pabeigt banku savienību, jo īpaši turpinot darbu pie Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) kā trešā pīlāra, un pieņemot pasākumus, lai padziļinātu tirgu integrāciju un atvieglotu kapitāla un likviditātes apriti banku grupās.
Galveno dzīvesvietu aizsardzībaTas prasa atbilstošu galveno dzīvesvietu aizsardzību, jo īpaši neaizsargātiem mājsaimniecībām, ņemot vērā mājokļa platību un to, ka aizņēmējs jau ir atmaksājis būtisku daļu no sākotnējā aizdevuma (piemēram, 50 %).
Kriptoaktīvu uzraudzībaParlaments prasa Komisijai, Eiropas Banku iestādei un valstu iestādēm nodrošināt stingru, konsekventu un godīgu kriptoaktīvu tirgu regulas (MiCA) īstenošanu un piemērošanu, lai aizsargātu patērētājus un apkarotu finanšu noziedzību.
Banku noregulējuma stiprināšanaTas atgādina, ka bankas maksātnespējas gadījumā zaudējumus vispirms sedz akcionāri, kreditori vai nozares finansēti mehānismi, un valsts līdzekļi tiek izmantoti tikai kā pēdējais līdzeklis. Tas uzsver, ka ir nepieciešama pietiekama minimālā prasība attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām (MREL), lai nodrošinātu noregulējuma sistēmas ticamību.
ESM līguma ratifikācijaParlaments vēlreiz aicina pilnībā ratificēt līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidi, lai stiprinātu eirozonas ticamību, noregulējamību un noturību.
Ziņojums tika pieņemts ar 376 balsīm par, 187 pret un 17 atturoties elektroniskā balsojumā pēc saraksta.
Šis ziņojums nav likums: tas pauž Parlamenta politisko nostāju un ir adresēts Komisijai, Padomei un uzraudzības iestādēm. Praksē tas iestājas par labāku neaizsargātu aizņēmēju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma aizdevumiem, un par stingrāku kriptoaktīvu regulējumu, lai aizsargātu patērētājus. Tas arī prasa, lai banku maksātnespēja netiktu finansēta no valsts līdzekļiem, bet vispirms no akcionāriem un finanšu nozares. Šie pieprasījumi būs jāpārņem Komisijai vai dalībvalstīm, lai pārvērstos saistošos noteikumos.
Eiropas Parlaments ar 376 balsīm pret 187 un 17 atturēšanās balsīm pieņēma savu 2025. gada ikgadējo ziņojumu par banku savienību. Tas mudina Komisiju un Padomi pabeigt banku savienību, jo īpaši izveidojot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (SEAD), trešo pīlāru, kas trūkst kopš 2015. gada. Taču aiz šīs prasības pēc pilnīguma teksts klusē par šāda mehānisma izmaksām bankām un noguldītājiem un par šķēršļiem, kas nomāc nozares konkurētspēju.
Parlaments prasa SEAD, lai vienlīdzīgi aizsargātu noguldījumus visā Savienībā un mazinātu saikni starp bankām un valstīm. Mērķis ir slavējams: šodien Vācijas un Itālijas noguldītāji nav aizsargāti vienādi, un valsts bankas bankrots joprojām var inficēt valsts parādu. Taču teksts neko nesaka par izmaksām. Kopējais noguldījumu apdrošināšanas fonds ir jāfinansē bankām, un šīs izmaksas tiek pārnestas uz klientiem. Bez tirgus mehānisma riska cenas noteikšanai tiek radīta savstarpēja apdrošināšana, kurā drošākās bankas maksā par riskantākajām. Parlaments piemin iemaksas, kas balstītas uz riska profilu, bet nenorāda, kā izvairīties no tā, ka trauslākās bankas tiek subsidētas no stabilākajām. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritātes un individuālās atbildības principiem, vispirms būtu prasījusi neatkarīgu ietekmes novērtējumu un skaidru pārvedumu griestus starp valstu sistēmām.
Parlaments prasa atbilstošu galveno dzīvesvietu aizsardzību, ņemot vērā platību un vismaz 50 % sākotnējā aizdevuma atmaksu. Principā neaizsargātu mājsaimniecību aizsardzība ir leģitīma. Taču formulējums paliek neskaidrs: kas nosaka platību? Kā pārbaudīt atmaksu? Bankām būs jāievieš dārgas pārbaudes, un šīs izmaksas tiks pārnestas uz visiem aizņēmējiem, tostarp tiem, kas nav neaizsargāti. Liberāla alternatīva būtu ļāvusi dalībvalstīm noteikt savus aizsardzības noteikumus atbilstoši savam nekustamā īpašuma tirgum, nevis uzspiest vienotu Eiropas regulējumu, kas ignorē valstu atšķirības.
Parlaments aicina stingri piemērot MiCA un ieviest Eiropas uzraudzību pār ārpusbanku starpniekiem. Loģika ir saprātīga: pēc FTX sabrukuma ir vajadzīgi skaidri spēles noteikumi. Taču jāuzmanās, lai uzraudzību nepārvērstu preventīvā birokrātijā. Bankas arvien vairāk ir pakļautas ārpusbanku fondiem, un sistēmisks stresa tests ir lietderīgs. Tomēr jaunas Eiropas uzraudzības kārtas izveide ārpusbanku finanšu starpniekiem (IFNB) riskē palielināt izmaksas un kavējumus inovatīviem dalībniekiem, kamēr Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis virzās ātrāk. Parlamentam vajadzēja prasīt esošo noteikumu vienkāršošanu pirms jaunu pievienošanas.
SEAD bez cenas ir solījums, ko maksās bankas un finansēs noguldītāji.
Eiropas Parlaments ar 376 balsīm pret 187 un 17 atturēšanās balsīm pieņēma savu 2025. gada ikgadējo ziņojumu par banku savienību. Tas mudina Komisiju un Padomi pabeigt banku savienību, jo īpaši izveidojot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (SEAD), trešo pīlāru, kas trūkst kopš 2015. gada. Taču aiz šīs prasības pēc pilnīguma teksts klusē par šāda mehānisma izmaksām bankām un noguldītājiem un par šķēršļiem, kas nomāc nozares konkurētspēju.
Parlaments prasa SEAD, lai vienlīdzīgi aizsargātu noguldījumus visā Savienībā un mazinātu saikni starp bankām un valstīm. Mērķis ir slavējams: šodien Vācijas un Itālijas noguldītāji nav aizsargāti vienādi, un valsts bankas bankrots joprojām var inficēt valsts parādu. Taču teksts neko nesaka par izmaksām. Kopējais noguldījumu apdrošināšanas fonds ir jāfinansē bankām, un šīs izmaksas tiek pārnestas uz klientiem. Bez tirgus mehānisma riska cenas noteikšanai tiek radīta savstarpēja apdrošināšana, kurā drošākās bankas maksā par riskantākajām. Parlaments piemin iemaksas, kas balstītas uz riska profilu, bet nenorāda, kā izvairīties no tā, ka trauslākās bankas tiek subsidētas no stabilākajām. Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritātes un individuālās atbildības principiem, vispirms būtu prasījusi neatkarīgu ietekmes novērtējumu un skaidru pārvedumu griestus starp valstu sistēmām.
Parlaments prasa atbilstošu galveno dzīvesvietu aizsardzību, ņemot vērā platību un vismaz 50 % sākotnējā aizdevuma atmaksu. Principā neaizsargātu mājsaimniecību aizsardzība ir leģitīma. Taču formulējums paliek neskaidrs: kas nosaka platību? Kā pārbaudīt atmaksu? Bankām būs jāievieš dārgas pārbaudes, un šīs izmaksas tiks pārnestas uz visiem aizņēmējiem, tostarp tiem, kas nav neaizsargāti. Liberāla alternatīva būtu ļāvusi dalībvalstīm noteikt savus aizsardzības noteikumus atbilstoši savam nekustamā īpašuma tirgum, nevis uzspiest vienotu Eiropas regulējumu, kas ignorē valstu atšķirības.
Parlaments aicina stingri piemērot MiCA un ieviest Eiropas uzraudzību pār ārpusbanku starpniekiem. Loģika ir saprātīga: pēc FTX sabrukuma ir vajadzīgi skaidri spēles noteikumi. Taču jāuzmanās, lai uzraudzību nepārvērstu preventīvā birokrātijā. Bankas arvien vairāk ir pakļautas ārpusbanku fondiem, un sistēmisks stresa tests ir lietderīgs. Tomēr jaunas Eiropas uzraudzības kārtas izveide ārpusbanku finanšu starpniekiem (IFNB) riskē palielināt izmaksas un kavējumus inovatīviem dalībniekiem, kamēr Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis virzās ātrāk. Parlamentam vajadzēja prasīt esošo noteikumu vienkāršošanu pirms jaunu pievienošanas.
SEAD bez cenas ir solījums, ko maksās bankas un finansēs noguldītāji.
