Eiropas Parlaments piešķīra apstiprinājumu Eiropas Prokuratūras administratīvajai direktorei par šīs iestādes 2024. gada budžeta izpildi. Apstiprinājums ir akts, ar kuru Parlaments noslēdz ikgadējo Eiropas Savienības aģentūras vai struktūras pārskatu kontroli. Balsojumā tika pieņemts ar 454 balsīm par, 161 pret un 29 atturoties. Šis lēmums ir galīgs un tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Katru gadu Eiropas Parlaments pārbauda Eiropas Savienības aģentūru un struktūru pārskatus un lemj, vai piešķirt apstiprinājumu, tas ir, vai apstiprināt budžeta izpildes veidu. Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga Savienības kriminālvajāšanas iestāde, kas atbild par izmeklēšanu attiecībā uz noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, piemēram, pārrobežu PVN krāpšanu, kas pārsniedz 10 miljonus eiro, naudas atmazgāšanu vai korupciju. Tā sastāv no centrālā līmeņa Luksemburgā un deleģētiem prokuroriem 24 dalībvalstīs, tostarp Polijā un Zviedrijā kopš 2024. gada. Parlaments balstījās uz Revīzijas palātas gada ziņojumu par Savienības aģentūrām 2024. finanšu gadā un uz Padomes 2026. gada 2. marta ieteikumu.
Piešķirts apstiprinājums par 2024. gaduParlaments apstiprina Eiropas Prokuratūras budžeta izpildi 2024. finanšu gadā un tādējādi noslēdz šīs struktūras pārskatu ikgadējās kontroles procedūru.
Apsvērumi rezolūcijāParlamenta apsvērumi par Eiropas Prokuratūras pārvaldību ir ietverti rezolūcijā, kas ir apstiprinājuma lēmuma neatņemama sastāvdaļa.
Nosūtīšana un publicēšanaParlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par lēmuma un rezolūcijas nosūtīšanu Eiropas Prokuratūras administratīvajai direktorei, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī par to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Prokuratūras darbības jomaEiropas Prokuratūra izmeklē pārrobežu PVN krāpšanu, kas rada zaudējumus, kuri pārsniedz 10 miljonus eiro, kā arī naudas atmazgāšanu un korupciju.
Parlaments pieņēma apstiprinājumu ar 454 balsīm par, 161 balsi pret un 29 atturoties elektroniskā balsojumā pēc saraksta.
Šis lēmums nozīmē, ka Eiropas Parlaments apstiprina Eiropas Prokuratūras 2024. gada budžeta pārvaldību, proti, struktūras, kas vajā krāpšanu, kura skar Savienības publiskos līdzekļus. Iedzīvotāji var iepazīties ar Parlamenta lēmumu un apsvērumiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Prokuratūra turpina izmeklēt pārrobežu finanšu noziegumus, piemēram, PVN krāpšanu, kas pārsniedz 10 miljonus eiro, 24 dalībvalstīs.
Eiropas Parlaments piešķīra Eiropas Prokuratūras administratīvajai direktorei budžeta izpildes apstiprinājumu par 2024. gada budžeta izpildi ar 454 balsīm par, 161 pret un 29 atturoties. Šis balsojums noslēdz ikgadējo to struktūru pārskatu kontroli, kas atbild par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības publiskos līdzekļus. Aiz apstiprinājuma paliek jautājums: vai Parlaments patiešām izsvēra šīs iestādes izmaksas un rezultātus?
Budžeta izpildes apstiprinājums ir akts, ar kuru Parlaments apstiprina Savienības aģentūras vai struktūras budžeta pārvaldību. Tam vajadzētu būt stingras pārbaudes iespējai: cik izmaksā Eiropas Prokuratūra, cik lietu tā patiešām izskatījusi un par kādu cenu salīdzinājumā ar rezultātiem? Tomēr balsojums notiek, pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumu un Padomes ieteikumu, un Parlaments, šķiet, nav pieprasījis padziļinātu izmaksu un ieguvumu analīzi. Vairākums ar 454 balsīm apstiprināja pārvaldību, lai gan Eiropas nodokļu maksātāji nezina, vai katrs iztērētais eiro ir devis faktisku kriminālvajāšanu.
Eiropas Prokuratūra ir jauna iestāde ar prioritāru kompetenci pār nodarījumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses. Taču tās efektivitāte ir atkarīga no spējas sadarboties ar valstu iestādēm un gūt konkrētus rezultātus. Parlaments, piešķirot apstiprinājumu bez redzamiem nosacījumiem, dod uzticības signālu, kas var izrādīties pāragrs. Prasīgāka pieeja būtu saistīt apstiprinājumu ar skaidru darbības rādītāju publicēšanu: atvērto izmeklēšanu skaits, notiesāšanas līmenis, atgūtās summas.
Eiropas Parlaments ir viena no nedaudzajām iestādēm, kas īsteno tiešu kontroli pār Savienības struktūru budžeta izpildi. Šī vara jāizmanto, lai stiprinātu atbildību, nevis lai apstiprinātu ziņojumus. Rezolūcija, kas papildina apstiprinājumu, protams, satur apsvērumus, taču to saistošā ietekme ir ierobežota. Iedzīvotāji sagaida, ka ievēlētās amatpersonas pieprasīs atbildību par publisko līdzekļu izlietojumu, jo īpaši tad, ja tie finansē pārrobežu kriminālvajāšanu.
Alternatīva, kas balstīta uz subsidiaritāti un atbildību, būtu bijusi Parlamenta lomas stiprināšana jau iepriekš, izmantojot regulāras Eiropas Prokuratūras vadītāja uzklausīšanas un neatkarīgu rezultātu novērtējumu. Ikgadējais apstiprinājums nedrīkst būt tukšs čeks. Tam jābūt iespējai pārbaudīt, vai Eiropas Prokuratūra strādā labāk nekā valstu iestādes, nevis vienkārši pastāv.
Piešķirt apstiprinājumu bez padziļinātas pārbaudes nozīmē aizvērt acis uz publisko līdzekļu efektivitāti.
Eiropas Parlaments piešķīra Eiropas Prokuratūras administratīvajai direktorei budžeta izpildes apstiprinājumu par 2024. gada budžeta izpildi ar 454 balsīm par, 161 pret un 29 atturoties. Šis balsojums noslēdz ikgadējo to struktūru pārskatu kontroli, kas atbild par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības publiskos līdzekļus. Aiz apstiprinājuma paliek jautājums: vai Parlaments patiešām izsvēra šīs iestādes izmaksas un rezultātus?
Budžeta izpildes apstiprinājums ir akts, ar kuru Parlaments apstiprina Savienības aģentūras vai struktūras budžeta pārvaldību. Tam vajadzētu būt stingras pārbaudes iespējai: cik izmaksā Eiropas Prokuratūra, cik lietu tā patiešām izskatījusi un par kādu cenu salīdzinājumā ar rezultātiem? Tomēr balsojums notiek, pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumu un Padomes ieteikumu, un Parlaments, šķiet, nav pieprasījis padziļinātu izmaksu un ieguvumu analīzi. Vairākums ar 454 balsīm apstiprināja pārvaldību, lai gan Eiropas nodokļu maksātāji nezina, vai katrs iztērētais eiro ir devis faktisku kriminālvajāšanu.
Eiropas Prokuratūra ir jauna iestāde ar prioritāru kompetenci pār nodarījumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses. Taču tās efektivitāte ir atkarīga no spējas sadarboties ar valstu iestādēm un gūt konkrētus rezultātus. Parlaments, piešķirot apstiprinājumu bez redzamiem nosacījumiem, dod uzticības signālu, kas var izrādīties pāragrs. Prasīgāka pieeja būtu saistīt apstiprinājumu ar skaidru darbības rādītāju publicēšanu: atvērto izmeklēšanu skaits, notiesāšanas līmenis, atgūtās summas.
Eiropas Parlaments ir viena no nedaudzajām iestādēm, kas īsteno tiešu kontroli pār Savienības struktūru budžeta izpildi. Šī vara jāizmanto, lai stiprinātu atbildību, nevis lai apstiprinātu ziņojumus. Rezolūcija, kas papildina apstiprinājumu, protams, satur apsvērumus, taču to saistošā ietekme ir ierobežota. Iedzīvotāji sagaida, ka ievēlētās amatpersonas pieprasīs atbildību par publisko līdzekļu izlietojumu, jo īpaši tad, ja tie finansē pārrobežu kriminālvajāšanu.
Alternatīva, kas balstīta uz subsidiaritāti un atbildību, būtu bijusi Parlamenta lomas stiprināšana jau iepriekš, izmantojot regulāras Eiropas Prokuratūras vadītāja uzklausīšanas un neatkarīgu rezultātu novērtējumu. Ikgadējais apstiprinājums nedrīkst būt tukšs čeks. Tam jābūt iespējai pārbaudīt, vai Eiropas Prokuratūra strādā labāk nekā valstu iestādes, nevis vienkārši pastāv.
Piešķirt apstiprinājumu bez padziļinātas pārbaudes nozīmē aizvērt acis uz publisko līdzekļu efektivitāti.
