2026. gada 21. janvārī Eiropas Parlaments apstiprināja pastiprinātas sadarbības izmantošanu, lai piešķirtu aizdevumu Ukrainai. Šis mehānisms ļauj ES dalībvalstu grupai virzīties uz priekšu, negaidot visu valstu piekrišanu.
Ukraina, saskaroties ar steidzamām finansiālām vajadzībām kara dēļ, lūdza ES aizdevumu. Tā kā starp 27 dalībvalstīm nebija vienprātības, tika ierosināta pastiprināta sadarbība: tā ļauj vismaz deviņām ES valstīm pieņemt kopīgus pasākumus bez visu dalībvalstu līdzdalības. ES Padome iesniedza šo projektu Parlamentam apstiprināšanai.
Deputāti nobalsoja par Padomes lēmuma projektu, kas atļauj pastiprinātu sadarbību. Konkrēti, viņi dod zaļo gaismu tam, lai dalībvalstis, kas vēlas piedalīties, varētu piešķirt aizdevumu Ukrainai kopīgas rīcības ietvaros, neapstājoties valstīm, kuras nevēlas piedalīties. Pieņemtais teksts ir likumdošanas rezolūcija, kas apstiprina Padomes priekšlikumu.
Balsošana notika ar aicinājumu (publisks balsojums). No 658 klātesošajiem deputātiem:
Tādējādi teksts ir pieņemts.
Eiropas iedzīvotājiem šis lēmums ļauj ES elastīgāk finansiāli atbalstīt Ukrainu. Aizdevums palīdzēs stabilizēt Ukrainas ekonomiku, kas ietekmē drošību un stabilitāti Eiropā. Dalībvalstu iedzīvotāji redzēs, ka viņu iemaksas ES budžetā tiek izmantotas šim aizdevumam, bet pastiprinātās sadarbības mehānisms novērš to, ka dažu dalībvalstu iebildumi paralizē palīdzību. Praksē tas nozīmē, ka ES var rīkoties ātrāk krīžu situācijās, pat bez visu valstu vienprātīgas piekrišanas.
Apstiprinot ar 499 balsīm pret 135 un 24 atturēšanās gadījumiem pastiprināto sadarbību par aizdevumu Ukrainai, Eiropas Parlaments apstiprināja valstu bloķēšanas apiešanu. Tas nav sarunu mandāts, ne arī budžeta zaļā gaisma: tas ir politisks akts, kas saista dalībvalstis un atstāj pārējās ārpus spēles. Patiesais jautājums nav summa, bet metode: valstu avangards izlemj, pārējās skatās.
Parlaments sniedz apstiprinājumu Padomes lēmuma projektam, un neko vairāk. Rezolūcija ir īsa: tā atļauj pastiprināto sadarbību, uzliek tās priekšsēdētājam pienākumu nosūtīt nostāju Padomei un Komisijai, un ar to arī beidzas. Tajā nav neviena skaitļa, nevienas garantijas, neviena atmaksas nosacījuma. Tomēr aizdevums nav dāvana: kādam būs jāmaksā procenti un jāuzņemas saistību neizpildes risks. Apstiprinot procedūru, nediskutējot par noteikumiem, Parlaments ļauj Padomei vienai noteikt finanšu parametrus, un dalībvalstu pilsoņi rēķinu uzzinās vēlāk.
Pastiprinātā sadarbība ir mehānisms, kas ļauj vismaz deviņām dalībvalstīm pieņemt pasākumu, kad vienprātība ir bloķēta. Šeit tas kalpo, lai apietu atsevišķu valdību vilcināšanos. Tas ir smags politisks lēmums: tas rada Eiropu ar vairākiem ātrumiem, kur valstis, kas piedalās aizdevumā, nesīs slogu, bet pārējās paliks skatītāju lomā. Parlaments būtu varējis pieprasīt garantijas par aizdevuma pārvaldību, par reformu nosacītību vai par risku sadali. Tas to nav izdarījis. Tas izvēlējās apstiprināšanas ātrumu pret kontroles precizitāti.
Patiesā tēma ir atbildība: tiem, kas lemj, jāuzņemas arī sekas. Pašlaik rezolūcija apstiprina satvaru, kura kārtību noteiks Padome, bez Parlamenta vārda par summām vai nosacījumiem. Dalībvalstis apņemas garantēt aizdevumu, bet to nacionālās parlamentus nav konsultēti par precīziem noteikumiem. Tā ir subsidiaritātes loģikas apvērsums: lēmums tiek pieņemts Eiropas līmenī, bet finanšu slogs kritīs uz nacionālajiem budžetiem, tātad uz nodokļu maksātājiem.
Liberāla un atbildīga pieeja būtu bijusi apstiprinājumu pakārtot iepriekšējai finanšu noteikumu publicēšanai, skaidram griestu ierobežojumam un parlamentārās kontroles mehānismam par līdzekļu izmantošanu. Parlamentam vajadzēja pieprasīt, lai aizdevums būtu saistīts ar pārbaudāmām reformām un lai valstis, kas nepiedalās, netiktu netieši iesaistītas caur Savienības budžetu. Apstiprinot bez nosacījumiem, tas vājina to valstu pozīciju, kas vēlas stingru izdevumu kontroli.
Apstiprināt procedūru, nediskutējot par noteikumiem, nozīmē parakstīt čeku, kura summu noteiks citi.
Apstiprinot ar 499 balsīm pret 135 un 24 atturēšanās gadījumiem pastiprināto sadarbību par aizdevumu Ukrainai, Eiropas Parlaments apstiprināja valstu bloķēšanas apiešanu. Tas nav sarunu mandāts, ne arī budžeta zaļā gaisma: tas ir politisks akts, kas saista dalībvalstis un atstāj pārējās ārpus spēles. Patiesais jautājums nav summa, bet metode: valstu avangards izlemj, pārējās skatās.
Parlaments sniedz apstiprinājumu Padomes lēmuma projektam, un neko vairāk. Rezolūcija ir īsa: tā atļauj pastiprināto sadarbību, uzliek tās priekšsēdētājam pienākumu nosūtīt nostāju Padomei un Komisijai, un ar to arī beidzas. Tajā nav neviena skaitļa, nevienas garantijas, neviena atmaksas nosacījuma. Tomēr aizdevums nav dāvana: kādam būs jāmaksā procenti un jāuzņemas saistību neizpildes risks. Apstiprinot procedūru, nediskutējot par noteikumiem, Parlaments ļauj Padomei vienai noteikt finanšu parametrus, un dalībvalstu pilsoņi rēķinu uzzinās vēlāk.
Pastiprinātā sadarbība ir mehānisms, kas ļauj vismaz deviņām dalībvalstīm pieņemt pasākumu, kad vienprātība ir bloķēta. Šeit tas kalpo, lai apietu atsevišķu valdību vilcināšanos. Tas ir smags politisks lēmums: tas rada Eiropu ar vairākiem ātrumiem, kur valstis, kas piedalās aizdevumā, nesīs slogu, bet pārējās paliks skatītāju lomā. Parlaments būtu varējis pieprasīt garantijas par aizdevuma pārvaldību, par reformu nosacītību vai par risku sadali. Tas to nav izdarījis. Tas izvēlējās apstiprināšanas ātrumu pret kontroles precizitāti.
Patiesā tēma ir atbildība: tiem, kas lemj, jāuzņemas arī sekas. Pašlaik rezolūcija apstiprina satvaru, kura kārtību noteiks Padome, bez Parlamenta vārda par summām vai nosacījumiem. Dalībvalstis apņemas garantēt aizdevumu, bet to nacionālās parlamentus nav konsultēti par precīziem noteikumiem. Tā ir subsidiaritātes loģikas apvērsums: lēmums tiek pieņemts Eiropas līmenī, bet finanšu slogs kritīs uz nacionālajiem budžetiem, tātad uz nodokļu maksātājiem.
Liberāla un atbildīga pieeja būtu bijusi apstiprinājumu pakārtot iepriekšējai finanšu noteikumu publicēšanai, skaidram griestu ierobežojumam un parlamentārās kontroles mehānismam par līdzekļu izmantošanu. Parlamentam vajadzēja pieprasīt, lai aizdevums būtu saistīts ar pārbaudāmām reformām un lai valstis, kas nepiedalās, netiktu netieši iesaistītas caur Savienības budžetu. Apstiprinot bez nosacījumiem, tas vājina to valstu pozīciju, kas vēlas stingru izdevumu kontroli.
Apstiprināt procedūru, nediskutējot par noteikumiem, nozīmē parakstīt čeku, kura summu noteiks citi.
