2026. gada 12. februārī Eiropas Parlaments pieņēma ieteikumu, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) prioritātes ANO Sieviešu stāvokļa komisijas (CSW) 70. sesijai. Šo tekstu, ko sagatavojusi referente Lina Gálvez, mērķis ir stiprināt ES apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību globālā mērogā.
Sieviešu stāvokļa komisija (CSW) ir ANO tehniskā komiteja, kas veicina dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu. Tās 70. sesija notiks 2026. gadā. Katru gadu ES tajā iesniedz kopīgu nostāju. Eiropas Parlaments ar šo ieteikumu sniedz norādījumus ES Padomei (kas pārstāv dalībvalstis) šīs nostājas apspriešanai.
Parlaments iesaka Padomei CSW70 aizstāvēt šādas prioritātes:
Tekstā arī uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret regresiju, kas novērota dažās valstīs, kur sieviešu tiesības tiek apšaubītas.
Ieteikums tika pieņemts ar 340 balsīm par, 141 pret un 68 atturoties. Šis plašais balsojums liecina par vairākuma atbalstu, bet arī par domstarpībām: pretinieki uzskata, ka teksts ir pārāk vērsts uz seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, savukārt atbalstītāji to uzskata par nepieciešamu progresu.
Šim ieteikumam nav tiešas ietekmes uz pilsoņiem, jo tas ir adresēts Padomei. Tomēr tas ietekmē nostāju, ko ES aizstāvēs ANO. Ja tas tiks ievērots, tas varētu stiprināt starptautiskās saistības dzimumu līdztiesības jomā, kas ilgtermiņā var izpausties kā vērienīgāka politika ES, piemēram, cīņā pret vardarbību pret sievietēm vai darba samaksas vienlīdzību. Tādējādi pilsoņi to var uzskatīt par spēcīgu signālu par Eiropas Parlamenta apņemšanos aizstāvēt sieviešu tiesības.
Eiropas Parlaments ar 340 balsīm pret 141 un 68 atturēšanās gadījumiem pieņēma garu prioritāšu sarakstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu stāvokļa komisijas 70. sesijai. Teksts nerada nekādas juridiskas saistības: tas ir ieteikums Padomei, to nostāju katalogs, kas jāaizstāv Ņujorkā. Problēma nav tajā, ko tas satur, bet gan tajā, cik tas izmaksā uzticības un publiskās naudas ziņā, nekad nepasakot, kas maksā.
Parlaments lūdz Padomi atkārtoti apstiprināt Savienības apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visās ārējās darbībās, izmantojot tā dēvēto intersekcionālo pieeju un atbilstošu finansējumu. Katra prioritāte viņa acīs ir leģitīma, taču nevienai nav pievienotas izmaksas, grafiks vai rezultāta rādītājs. Taču ārpolitikā prioritāte bez budžeta ir vēlēšanās. Teksts arī prasa instrumentu demokrātijas atkāpšanās un sieviešu tiesību uzraudzībai, nenorādot, kas par to maksās un kā tas izvairīsies no kārtējā ziņojuma likteņa.
Aicinājums palielināt attīstības palīdzību, lai kompensētu ASV Starptautiskās attīstības aģentūras demontāžu, ilustrē problēmu: Savienība tiek aicināta aizpildīt tukšumu, ko atstājuši citi, bez diskusijas par šīs palīdzības efektivitāti vai par slogu, kas gulstas uz jau tā pārmērīgi apliktiem Eiropas nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs finansē, bet nelemj.
Teksts aizstāv Sieviešu stāvokļa komisijas mandātu pret ASV un sabiedrotajām valstīm, kuras tas apsūdz vēlmē vājināt saskaņotās prioritātes. Šī nosodīšana ir leģitīma, taču tā neko nepasaka par pārliecināšanas stratēģiju. Ņujorkā deklarācijām ir svars tikai tad, ja tās balstās uz aliansēm un interesēm. Parlaments lūdz Padomi aizstāvēt ANO Sievietēm un tās finansējumu, taču nepasaka, ko Savienība ir gatava piedāvāt pretī.
Transsieviešu atzīšana par sievietēm un izvarošanas definīcijas, kas balstīta uz piekrišanu, veicināšana ir skaidras nostājas. Tām pretosies vairākas dalībvalstis un partneri. To iekļaušana ieteikumā tās nevirzīs ne par matu, ja Padomei nebūs politisko līdzekļu tās pārstāvēt. Tekstam labāk derētu pateikt, kā, nevis tikai ko.
Tā vietā, lai krautu prioritātes, uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu mērķējusi uz diviem vai trim izmērāmiem mērķiem ar mērķtiecīgu finansējumu un neatkarīgu novērtējumu. Tā arī būtu atstājusi dalībvalstīm tiesības noteikt savu juridisko palīdzību, neizejot caur Briseli. Parlaments būtu varējis pieprasīt Padomei atskaitīties par CSW70 sasniegtajiem rezultātiem, tā vietā lai ieteiktu tai aizstāvēt vērtības, ko tā viena pati nevar finansēt.
Ieteikums bez cenas un atbildīgā ir petīcija, nevis politika.
Eiropas Parlaments ar 340 balsīm pret 141 un 68 atturēšanās gadījumiem pieņēma garu prioritāšu sarakstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu stāvokļa komisijas 70. sesijai. Teksts nerada nekādas juridiskas saistības: tas ir ieteikums Padomei, to nostāju katalogs, kas jāaizstāv Ņujorkā. Problēma nav tajā, ko tas satur, bet gan tajā, cik tas izmaksā uzticības un publiskās naudas ziņā, nekad nepasakot, kas maksā.
Parlaments lūdz Padomi atkārtoti apstiprināt Savienības apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības visās ārējās darbībās, izmantojot tā dēvēto intersekcionālo pieeju un atbilstošu finansējumu. Katra prioritāte viņa acīs ir leģitīma, taču nevienai nav pievienotas izmaksas, grafiks vai rezultāta rādītājs. Taču ārpolitikā prioritāte bez budžeta ir vēlēšanās. Teksts arī prasa instrumentu demokrātijas atkāpšanās un sieviešu tiesību uzraudzībai, nenorādot, kas par to maksās un kā tas izvairīsies no kārtējā ziņojuma likteņa.
Aicinājums palielināt attīstības palīdzību, lai kompensētu ASV Starptautiskās attīstības aģentūras demontāžu, ilustrē problēmu: Savienība tiek aicināta aizpildīt tukšumu, ko atstājuši citi, bez diskusijas par šīs palīdzības efektivitāti vai par slogu, kas gulstas uz jau tā pārmērīgi apliktiem Eiropas nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs finansē, bet nelemj.
Teksts aizstāv Sieviešu stāvokļa komisijas mandātu pret ASV un sabiedrotajām valstīm, kuras tas apsūdz vēlmē vājināt saskaņotās prioritātes. Šī nosodīšana ir leģitīma, taču tā neko nepasaka par pārliecināšanas stratēģiju. Ņujorkā deklarācijām ir svars tikai tad, ja tās balstās uz aliansēm un interesēm. Parlaments lūdz Padomi aizstāvēt ANO Sievietēm un tās finansējumu, taču nepasaka, ko Savienība ir gatava piedāvāt pretī.
Transsieviešu atzīšana par sievietēm un izvarošanas definīcijas, kas balstīta uz piekrišanu, veicināšana ir skaidras nostājas. Tām pretosies vairākas dalībvalstis un partneri. To iekļaušana ieteikumā tās nevirzīs ne par matu, ja Padomei nebūs politisko līdzekļu tās pārstāvēt. Tekstam labāk derētu pateikt, kā, nevis tikai ko.
Tā vietā, lai krautu prioritātes, uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu mērķējusi uz diviem vai trim izmērāmiem mērķiem ar mērķtiecīgu finansējumu un neatkarīgu novērtējumu. Tā arī būtu atstājusi dalībvalstīm tiesības noteikt savu juridisko palīdzību, neizejot caur Briseli. Parlaments būtu varējis pieprasīt Padomei atskaitīties par CSW70 sasniegtajiem rezultātiem, tā vietā lai ieteiktu tai aizstāvēt vērtības, ko tā viena pati nevar finansēt.
Ieteikums bez cenas un atbildīgā ir petīcija, nevis politika.
