Eiropas Parlaments deva savu piekrišanu noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Islandi par pasažieru datu reģistra (PNR) datu nodošanu teroristu noziegumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Pieņemtais teksts ir īsa leģislatīvā rezolūcija, ar kuru tiek apstiprināts nolīgums un Parlamenta priekšsēdētājam tiek uzdots nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Islandes valdībām un parlamentiem. Šī piekrišana bija nepieciešama, lai nolīgumu varētu noslēgt.
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Islandi regulē pasažieru datu reģistra (PNR) datu nodošanu starp aviosabiedrībām un Islandes iestādēm, lai novērstu, atklātu, izmeklētu teroristu noziegumus un smagus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem. Padome lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu šā nolīguma noslēgšanai. Bez šīs piekrišanas Eiropas Savienība nevar noslēgt nolīgumu.
Nolīguma apstiprināšanaParlaments dod savu piekrišanu noslēgt ES un Islandes nolīgumu par pasažieru datu reģistra (PNR) datu nodošanu teroristu noziegumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.
Nostājas nosūtīšanaParlamenta priekšsēdētājam ir uzdots nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Islandes valdībām un parlamentiem.
Nolīguma priekšmetsNolīgums regulē PNR datu nodošanu starp Eiropas Savienību un Islandi teroristu noziegumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.
Parlaments pieņēma rezolūciju ar 532 balsīm par, 75 pret un 28 atturoties, balsojot elektroniski pēc saraksta.
Pasažieru datu reģistra (PNR) dati par lidojumiem starp Eiropas Savienību un Islandi varēs tikt nodoti Islandes iestādēm nolīgumā noteiktajā kārtībā, lai cīnītos pret terorismu un smagiem noziegumiem. Attiecīgo lidojumu pasažieru dati tiks apstrādāti saskaņā ar nolīgumā paredzētajiem noteikumiem. Eiropas Parlaments apstiprināja šo nolīgumu, kas ļauj tam stāties spēkā pēc galīgo formalitāšu nokārtošanas.
Eiropas Parlaments ar 532 balsīm par, 75 pret un 28 atturoties deva zaļo gaismu ES un Islandes vienošanās par pasažieru datu reģistra (PNR) datu nodošanu. Tas nav tukšs čeks masveida novērošanai: tas ir saistošs regulējums, kas ļauj Reikjavīkai sadarboties cīņā pret terorismu un smagiem noziegumiem, vienlaikus nosakot skaidrus noteikumus. Taču apstiprinājums neatbrīvo no pienākuma izvērtēt, cik šī vienošanās patiešām izmaksā aviosabiedrībām un pasažieriem, un kāda tā varēja būt, ja būtu ņemta vērā subsidiaritātes loģika.
PNR vienošanās ar Islandi nav birokrātiska kaprīze: tā ļauj Islandes iestādēm piekļūt pasažieru datiem, lai izsekotu teroristus un smagus noziedzniekus. Bez šīs vienošanās Islande kļūtu par caurumu Eiropas drošības tīklā, par ieejas punktu tiem, kas grib izvairīties no uzraudzības. Tāpēc Parlaments rīkojās pareizi, to apstiprinot. Taču uzmanību: apstiprinājums nenozīmē, ka teksts ir ideāls. PNR dati ir spēcīgs instruments, un, tāpat kā jebkurš spēcīgs instruments, to var izmantot ļaunprātīgi. Vienošanās ir jāparedz stingras garantijas, un Parlamentam jāpaliek modram attiecībā uz to piemērošanu.
Trūkst skaidra izmaksu un ieguvumu novērtējuma. Aviosabiedrībām būs jāpielāgo savas sistēmas šo datu nodošanai, kas nozīmē ievērojamas izmaksas, jo īpaši mazajām aviosabiedrībām. Šīs izmaksas tiks pārnestas uz pasažieriem dārgāku biļešu vai samazinātu pakalpojumu veidā. Parlamentam pirms apstiprināšanas vajadzēja pieprasīt ietekmes novērtējumu, lai pārliecinātos, ka drošības ieguvumi attaisno šīs izmaksas. Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm atbilstoši savām īpašajām vajadzībām risināt divpusējas vienošanās ar Islandi, nevis uzspiest vienotu regulējumu.
75 balsis pret un 28 atturēšanās nav tikai ideoloģiskas bailības izpausme. Tās atspoguļo pamatotas bažas: redzēt, kā individuālās brīvības tiek upurētas drošības altārī. Taču tie, kas balsoja pret, nav piedāvājuši ticamu alternatīvu. Atteikties no vienošanās nozīmētu atstāt Islandi ārpus sistēmas, riskējot, ka teroristi izmantos šo plaisu. Īstais jautājums nav par to, vai sadarboties, bet gan kā. Neatkarīgs kontroles mehānisms ar izmeklēšanas un sankciju pilnvarām būtu bijis labāks par vienkāršu apstiprinājumu. Parlaments pirms zaļās gaismas došanas būtu varējis pieprasīt šādas struktūras izveidi.
Apstiprinot šo vienošanos, Parlaments sūta signālu: sadarbība drošības jomā ir iespējama, taču tai jāatbilst noteikumiem. Šis signāls ir svarīgs, taču tam nevajadzētu aizēnot teksta trūkumus. Vienošanās neparedz saistošu pārskatīšanas klauzulu, kas nozīmē, ka garantijas varētu tikt vājinātas, Parlamentam neizsakot savu viedokli. Tas ir trūkums, ko deputātiem vajadzēja novērst.
Drošības vienošanās apstiprināšana nav tukšs čeks: tas ir apņemšanās uzraudzīt tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Eiropas Parlaments ar 532 balsīm par, 75 pret un 28 atturoties deva zaļo gaismu ES un Islandes vienošanās par pasažieru datu reģistra (PNR) datu nodošanu. Tas nav tukšs čeks masveida novērošanai: tas ir saistošs regulējums, kas ļauj Reikjavīkai sadarboties cīņā pret terorismu un smagiem noziegumiem, vienlaikus nosakot skaidrus noteikumus. Taču apstiprinājums neatbrīvo no pienākuma izvērtēt, cik šī vienošanās patiešām izmaksā aviosabiedrībām un pasažieriem, un kāda tā varēja būt, ja būtu ņemta vērā subsidiaritātes loģika.
PNR vienošanās ar Islandi nav birokrātiska kaprīze: tā ļauj Islandes iestādēm piekļūt pasažieru datiem, lai izsekotu teroristus un smagus noziedzniekus. Bez šīs vienošanās Islande kļūtu par caurumu Eiropas drošības tīklā, par ieejas punktu tiem, kas grib izvairīties no uzraudzības. Tāpēc Parlaments rīkojās pareizi, to apstiprinot. Taču uzmanību: apstiprinājums nenozīmē, ka teksts ir ideāls. PNR dati ir spēcīgs instruments, un, tāpat kā jebkurš spēcīgs instruments, to var izmantot ļaunprātīgi. Vienošanās ir jāparedz stingras garantijas, un Parlamentam jāpaliek modram attiecībā uz to piemērošanu.
Trūkst skaidra izmaksu un ieguvumu novērtējuma. Aviosabiedrībām būs jāpielāgo savas sistēmas šo datu nodošanai, kas nozīmē ievērojamas izmaksas, jo īpaši mazajām aviosabiedrībām. Šīs izmaksas tiks pārnestas uz pasažieriem dārgāku biļešu vai samazinātu pakalpojumu veidā. Parlamentam pirms apstiprināšanas vajadzēja pieprasīt ietekmes novērtējumu, lai pārliecinātos, ka drošības ieguvumi attaisno šīs izmaksas. Uz subsidiaritāti balstīta pieeja būtu nozīmējusi ļaut dalībvalstīm atbilstoši savām īpašajām vajadzībām risināt divpusējas vienošanās ar Islandi, nevis uzspiest vienotu regulējumu.
75 balsis pret un 28 atturēšanās nav tikai ideoloģiskas bailības izpausme. Tās atspoguļo pamatotas bažas: redzēt, kā individuālās brīvības tiek upurētas drošības altārī. Taču tie, kas balsoja pret, nav piedāvājuši ticamu alternatīvu. Atteikties no vienošanās nozīmētu atstāt Islandi ārpus sistēmas, riskējot, ka teroristi izmantos šo plaisu. Īstais jautājums nav par to, vai sadarboties, bet gan kā. Neatkarīgs kontroles mehānisms ar izmeklēšanas un sankciju pilnvarām būtu bijis labāks par vienkāršu apstiprinājumu. Parlaments pirms zaļās gaismas došanas būtu varējis pieprasīt šādas struktūras izveidi.
Apstiprinot šo vienošanos, Parlaments sūta signālu: sadarbība drošības jomā ir iespējama, taču tai jāatbilst noteikumiem. Šis signāls ir svarīgs, taču tam nevajadzētu aizēnot teksta trūkumus. Vienošanās neparedz saistošu pārskatīšanas klauzulu, kas nozīmē, ka garantijas varētu tikt vājinātas, Parlamentam neizsakot savu viedokli. Tas ir trūkums, ko deputātiem vajadzēja novērst.
Drošības vienošanās apstiprināšana nav tukšs čeks: tas ir apņemšanās uzraudzīt tās ļaunprātīgu izmantošanu.
