Eiropas Parlaments ir pieņēmis pozīciju, lai stiprinātu ES finansējuma programmu atbalstu tehnoloģijām un produktiem ar dubulto pielietojumu un saistībā ar aizsardzību. Šis solis ir daļa no plašākiem centieniem paaugstināt ES aizsardzības sagatavotību un veicināt civilo-militāro sadarbību. Pasākumi skar pētniecības, inovāciju un rūpniecības attīstību aizsardzības jomā, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Pamatojoties uz Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) un Horizon Europe programmu, mērķis ir mobilizēt ES finansējumu, lai atbalstītu inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas. Tas ir nepieciešams, lai reaģētu uz pašreizējām un topošajām drošības draudēm, stiprinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un veicinātu sabiedrības noturību.
Parlamenta pieņemtā pozīcija tiek nosūtīta Padomei nākamajai leģislatīvajai darbībai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Pēc Padomes piekrišanas un oficiālas publikācijas, regulas stāsies spēkā. Īstenošanu uzraudzīs Eiropas Komisija, kas arī atjauninās nepieciešamās vadlīnijas STEP regulai.
Pasākumi paredzēti, lai veicinātu aizsardzības nozares pētniecību, inovācijas un rūpniecības attīstību visā ES. Galvenie ieguvēji būs MVU un startapi, kas strādā ar inovatīvām tehnoloģijām, kā arī visa Eiropas aizsardzības un drošības nozare. Mērķis ir veicināt tehnoloģiju attīstību, kas varētu uzlabot gan drošību, gan civilo konkurētspēju. Paredzams, ka tas veicinās arī sadarbību starp valstīm un ar NATO.
16. decembrī Eiropas Parlaments ar 519 balsīm pret 119 un 25 atturēšanās balsīm pieņēma savu pirmā lasījuma nostāju par regulu (ES) 2025/2653, kurai jāļauj finansēt aizsardzības centienus no Savienības budžeta. Teksts ir īss, vienošanās ar Padomi ir noslēgta, un būtiskākais ir citur: tas, ko šis balsojums atļauj, precīzi nepasakot, kā par to maksās.
519 balsis par, 119 pret, 25 atturēšanās: vairākums ir ērts, un tas šķērso politisko spektru. Tas nav nejauši. Balsojumam iesniegtais teksts nav aizsardzības programma, tas ir juridisks ietvars. Rezolūcija apstiprina ar Padomi panākto vienošanos un atsaucas uz regulas (ES) 2025/2653 noteikumiem, kuru izvilkums neatspoguļo ne summas, ne atbilstības kritērijus, ne kontroles kārtību.
Pilsonim sekas ir vienkāršas: tiek balstīta budžeta krāna atvēršana, kamēr parlamentārās debates nav skārušas plūsmu. Tā nav Eiropas aizsardzības kritika, tā ir metodes kritika. Parlaments, kas pirmajā lasījumā apstiprina galīgo vienošanos bez būtiskiem grozījumiem, nenodarbojas ar politiku, tas apstiprina.
Izvēlētā juridiskā bāze ir atklājoša: 173. pants (rūpniecība), 182. un 183. pants (pētniecība), 175. un 176. pants (kohēzija), 192. pants (enerģētika), 114. pants (iekšējais tirgus). Citiem vārdiem, aizsardzība ienāk visos budžeta nodalījumos, neradot skaidru īpašu pozīciju. Šī daudzveidība ļauj finansēt ātri, bet tā atšķaida atbildību: kas lemj par sadalījumu, kas kontrolē izpildi, kas atbild par neveiksmīgu projektu?
Mehānisms ir zināms: kad jauna prioritāte tiek pievienota, neko citur neatsakot, spiediens pieaug uz esošajiem griestiem vai valstu iemaksām. Dalībvalstis, kas finansē budžetu, redzēs rēķinu, uzņēmumi, kas pieteiksies, redzēs kritērijus, un nodokļu maksātāji redzēs rezultātu. Regula 2025/2653 noteiks šos noteikumus, bet Parlaments tikko atteicās tos grozīt.
Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, pirms krāna atvēršanas būtu uzdevusi vienkāršu jautājumu: kāpēc Eiropas nodokļu maksātājam jāfinansē tas, ko dalībvalstis var finansēt pašas, un labāk? Aizsardzība ir izteikti suverēnā joma. Pētniecības un kopīgu iepirkumu apvienošanai ir jēga, kad apjomradītie ietaupījumi ir reāli. Budžeta apvienošana bez nosacījumiem un detalizētas parlamentārās kontroles nozīmē lēmuma nodošanu, nenododot atbildību.
Teksts neko nepasaka par summām, neko par kritērijiem, neko par kontroli. Tas tikai saka, ka Parlaments apstiprina vienošanos un prasa atkārtoti vērsties pie tā, ja Komisija mainīs savu priekšlikumu. Tas ir procedūras minimums, nevis demokrātiska garantija. Demokrātiska garantija būtu prasījusi debates par prioritātēm: kuri projekti, kuras valstis, kāda kontrole, kādi izmērāmi rezultāti.
Eiropas aizsardzība ir nepieciešamība. Bet slikti finansēta nepieciešamība kļūst par izdevumiem bez efekta. 119 balsis pret un 25 atturēšanās nav balsis pret aizsardzību: tās ir balsis, kas atsakās parakstīt čeku, neredzot summu. Tās ir pelnījušas tikt uzklausītas, nevis noslaucītas ar vairākuma ērtību.
Parlaments, kas apstiprina galīgo vienošanos bez grozījumiem, nenodarbojas ar politiku, tas apstiprina.
16. decembrī Eiropas Parlaments ar 519 balsīm pret 119 un 25 atturēšanās balsīm pieņēma savu pirmā lasījuma nostāju par regulu (ES) 2025/2653, kurai jāļauj finansēt aizsardzības centienus no Savienības budžeta. Teksts ir īss, vienošanās ar Padomi ir noslēgta, un būtiskākais ir citur: tas, ko šis balsojums atļauj, precīzi nepasakot, kā par to maksās.
519 balsis par, 119 pret, 25 atturēšanās: vairākums ir ērts, un tas šķērso politisko spektru. Tas nav nejauši. Balsojumam iesniegtais teksts nav aizsardzības programma, tas ir juridisks ietvars. Rezolūcija apstiprina ar Padomi panākto vienošanos un atsaucas uz regulas (ES) 2025/2653 noteikumiem, kuru izvilkums neatspoguļo ne summas, ne atbilstības kritērijus, ne kontroles kārtību.
Pilsonim sekas ir vienkāršas: tiek balstīta budžeta krāna atvēršana, kamēr parlamentārās debates nav skārušas plūsmu. Tā nav Eiropas aizsardzības kritika, tā ir metodes kritika. Parlaments, kas pirmajā lasījumā apstiprina galīgo vienošanos bez būtiskiem grozījumiem, nenodarbojas ar politiku, tas apstiprina.
Izvēlētā juridiskā bāze ir atklājoša: 173. pants (rūpniecība), 182. un 183. pants (pētniecība), 175. un 176. pants (kohēzija), 192. pants (enerģētika), 114. pants (iekšējais tirgus). Citiem vārdiem, aizsardzība ienāk visos budžeta nodalījumos, neradot skaidru īpašu pozīciju. Šī daudzveidība ļauj finansēt ātri, bet tā atšķaida atbildību: kas lemj par sadalījumu, kas kontrolē izpildi, kas atbild par neveiksmīgu projektu?
Mehānisms ir zināms: kad jauna prioritāte tiek pievienota, neko citur neatsakot, spiediens pieaug uz esošajiem griestiem vai valstu iemaksām. Dalībvalstis, kas finansē budžetu, redzēs rēķinu, uzņēmumi, kas pieteiksies, redzēs kritērijus, un nodokļu maksātāji redzēs rezultātu. Regula 2025/2653 noteiks šos noteikumus, bet Parlaments tikko atteicās tos grozīt.
Pieeja, kas balstīta uz subsidiaritāti, pirms krāna atvēršanas būtu uzdevusi vienkāršu jautājumu: kāpēc Eiropas nodokļu maksātājam jāfinansē tas, ko dalībvalstis var finansēt pašas, un labāk? Aizsardzība ir izteikti suverēnā joma. Pētniecības un kopīgu iepirkumu apvienošanai ir jēga, kad apjomradītie ietaupījumi ir reāli. Budžeta apvienošana bez nosacījumiem un detalizētas parlamentārās kontroles nozīmē lēmuma nodošanu, nenododot atbildību.
Teksts neko nepasaka par summām, neko par kritērijiem, neko par kontroli. Tas tikai saka, ka Parlaments apstiprina vienošanos un prasa atkārtoti vērsties pie tā, ja Komisija mainīs savu priekšlikumu. Tas ir procedūras minimums, nevis demokrātiska garantija. Demokrātiska garantija būtu prasījusi debates par prioritātēm: kuri projekti, kuras valstis, kāda kontrole, kādi izmērāmi rezultāti.
Eiropas aizsardzība ir nepieciešamība. Bet slikti finansēta nepieciešamība kļūst par izdevumiem bez efekta. 119 balsis pret un 25 atturēšanās nav balsis pret aizsardzību: tās ir balsis, kas atsakās parakstīt čeku, neredzot summu. Tās ir pelnījušas tikt uzklausītas, nevis noslaucītas ar vairākuma ērtību.
Parlaments, kas apstiprina galīgo vienošanos bez grozījumiem, nenodarbojas ar politiku, tas apstiprina.
