Eiropas Parlamenta pozīcija par demokrātijas stāvokli Gruzijā

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par demokrātijas stāvokli Gruzijā pēc apstrīdētajām parlamenta vēlēšanām 2024. gada oktobrī. Šis teksts tika pieņemts 2025. gadā, ņemot vērā turpmāko politisko krīzi un cilvēktiesību pārkāpumus. Rezolūcija skar visus Gruzijas pilsoņus, kā arī Eiropas Savienības attiecības ar šo kandidātvalsti.

Konteksts un mērķi

Rezolūcija balstās uz Eiropas Parlamenta iepriekšējām pozīcijām par Gruziju un OSKE vēlēšanu novērošanas ziņojumiem. Galvenais mērķis ir novērtēt demokrātijas stāvokli Gruzijā pēc 2024. gada oktobra vēlēšanām, kuras tika apstrīdētas kā nekorektas, un analizēt turpmākos notikumus, tostarp masu protestus un represijas.

Galvenās pasākumu

• Vērtēt vēlēšanu procesu un konstatēt nopietnus pārkāpumus starptautiskajos demokrātiskajos standartos
• Izskatīt politisko represiju un cilvēktiesību pārkāpumu apstākļus, tostarp žurnālistu un opozīcijas līderu arestus
• Analizēt jaunos tiesību aktus, kas ierobežo sapulču brīvību un brīvu vārdu
• Apsvērt ES reakciju, tostarp vīzu režīma pārskatīšanu attiecībā uz Gruzijas amatpersonām

Laika plāns un īstenošana

Rezolūcija tika pieņemta 2025. gada sākumā, ņemot vērā notikumus no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada februārim. Tā prasa pastāvīgu uzraudzību no Eiropas Parlamenta un Komisijas, kā arī dialoga uzturēšanu ar starptautiskajām organizācijām, tostarp OSKE. Turpmākās darbības būs atkarīgas no situācijas attīstības Gruzijā.

Ietekme pilsoņiem un dalībniekiem

Gruzijas pilsoņi piedzīvo ierobežojumus pamattiesībās, tostarp brīvas izteikšanās un sapulču brīvībā. Opozīcijas politiķi, žurnālisti un protestētāji saskaras ar represijām. ES-Gruzijas attiecības ir pasliktinājušās, kas ietekmē kandidātvalsts statusu. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāuzraida situācija, lai nodrošinātu demokrātijas principu ievērošanu.