Parlaments apstiprina ANO Konvenciju par pārredzamību ieguldītāju un valstu šķīrējtiesā

Īsumā

2024. gada 18. decembrī Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu noslēgt, Eiropas Savienības vārdā, ANO Konvenciju par pārredzamību ieguldītāju un valstu šķīrējtiesā, kas balstīta uz līgumiem. Šis teksts ir vērsts uz to, lai padarītu pārredzamākas šķīrējtiesas procedūras, kas notiek starp ārvalstu ieguldītājiem un valstīm.

Konteksts

Ieguldītāju un valstu šķīrējtiesa (jeb ISDS, no Investor-State Dispute Settlement) ir mehānisms, kas ļauj ārvalstu uzņēmumam iesūdzēt valsti privātā šķīrējtiesā, ja tas uzskata, ka tā ieguldītāja tiesības ir pārkāptas. Šīs procedūras bieži tiek kritizētas par pārredzamības trūkumu: slēgtas sēdes, konfidenciāli dokumenti, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības neesamība. ANO Konvencija par pārredzamību šķīrējtiesā, kas balstīta uz līgumiem (saukta par Maurīcijas Konvenciju), tika pieņemta 2014. gadā, lai novērstu šos trūkumus. Tā piemēro ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) pārredzamības noteikumus esošajām šķīrējtiesām.

Kas tika nolemts

Eiropas Parlaments apstiprināja Padomes lēmumu atļaut noslēgt Konvenciju ES vārdā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība varēs oficiāli pievienoties šim starptautiskajam līgumam. Referente Anna Kavacīni (Zaļie/EFA, Vācija) uzsvēra, ka šī konvencija ir svarīgs solis ceļā uz lielāku pārredzamību un leģitimitāti ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanā. Parlaments arī uzstāja uz nepieciešamību dziļi reformēt šķīrējtiesas sistēmu, atbalstot notiekošo darbu UNCITRAL, lai izveidotu pastāvīgu daudzpusēju tiesu.

Balsošanas rezultāts

Likumdošanas rezolūcija tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu: 591 balss par, 7 pret un 53 atturoties. Šis balsojums apstiprina Parlamenta atbalstu atvērtākai un demokrātiskākai pieejai starptautiskajā šķīrējtiesā.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem

Konkrēti, ES pievienošanās Maurīcijas Konvencijai padarīs UNCITRAL pārredzamības noteikumus obligātus visām nākotnes šķīrējtiesām, kas balstītas uz ES noslēgtiem ieguldījumu līgumiem. Tas nozīmē:

• Piekļuve dokumentiem: procesuālie dokumenti, pušu iesniegumi un lēmumi tiks publiskoti.
• Atklātas sēdes: sēdes varēs apmeklēt sabiedrība, izņemot pamatotus izņēmumus (piemēram, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju).
• Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība: nevalstiskās organizācijas varēs iesniegt apsvērumus (amicus curiae).

Eiropas iedzīvotājiem tas ir solis uz priekšu demokrātijas un atbildības jomā: lēmumi, kas skar publiskos līdzekļus un valsts politiku, būs mazāk necaurredzami. Parlaments turpinās uzraudzīt šo jautājumu, lai nodrošinātu, ka pārredzamība nepaliek tikai uz papīra un ka šķīrējtiesas sistēma attīstās uz taisnīgāku tiesiskumu.