Europos Parlamentas pritarė Jungtinių Tautų konvencijos dėl kibernetinių nusikaltimų sudarymui. Šia konvencija siekiama stiprinti tarptautinį bendradarbiavimą kovojant su tam tikrais nusikaltimais, padarytais naudojantis informacinėmis sistemomis, ir keičiantis elektroniniais įrodymais. Tekstas dabar priimtas Parlamento; jis taps įstatymu po oficialaus paskelbimo.
Jungtinių Tautų konvencija dėl kibernetinių nusikaltimų yra tarptautinė sutartis, nustatanti šalių bendradarbiavimo sistemą kovojant su nusikaltimais, padarytais internetu, ir palengvinanti skaitmeninių įrodymų dalijimąsi. Europos Sąjunga derėjosi dėl šios konvencijos ir ją pasirašė. Kad ES būtų saistoma šios sutarties, Taryba pagal sutartis paprašė Europos Parlamento pritarimo. Parlamentas išnagrinėjo prašymą ir balsavo už tai, kad duotų savo pritarimą.
Konvencijos patvirtinimasEuropos Parlamentas pritaria Jungtinių Tautų konvencijos dėl kibernetinių nusikaltimų sudarymui.
Pozicijos perdavimasParlamento Pirmininkas įpareigojamas perduoti Parlamento poziciją Tarybai, Komisijai, valstybių narių vyriausybėms ir parlamentams bei Jungtinėms Tautoms.
Sustiprintas tarptautinis bendradarbiavimasKonvencija siekiama stiprinti tarptautinį bendradarbiavimą kovojant su tam tikrais nusikaltimais, padarytais naudojantis informacinėmis ir ryšių sistemomis, ir teikiant elektroninius sunkių nusikaltimų įrodymus.
Parlamentas priėmė rezoliuciją elektroniniu balsavimu vardiniu būdu: 497 balsai už, 91 prieš ir 46 susilaikė.
Šis pritarimas reiškia, kad Europos Sąjunga remia Jungtinių Tautų konvenciją dėl kibernetinių nusikaltimų. Ateityje pasirašiusiųjų šalių institucijos galės lengviau bendradarbiauti tiriant nusikaltimus internetu ir keisdamosi skaitmeniniais įrodymais. Piliečiams tai galėtų palengvinti kovą su tarpvalstybiniais kibernetiniais nusikaltimais ir pagerinti saugumą internete. Tekstas dabar priimtas Parlamento; jis taps įstatymu po oficialaus paskelbimo.
2026. gada 20. maijā Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanai ar 497 balsīm par, 91 pret un 46 atturoties. Piekrišanas procedūrā tas nevarēja ne grozīt tekstu, ne pārrakstīt to: tam bija jāapstiprina vai jānoraida. Tas apstiprināja. Atliek noskaidrot, ko tas maina Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem un ko tas nemaina.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā piekrišanas procedūra ir bināra: Parlaments apstiprina vai noraida. Tas nevar ne mainīt konvenciju, ne pārrakstīt Padomes lēmumu. Tādējādi 2026. gada 20. maija balsojums ir jā, bet jā, ko ierobežo teksts, kuru tas nav veidojis. Tas nenozīmē, ka rezolūcijai pievienotajā ziņojumā paustajām atrunām nav politiskas vērtības: tās izgaismo turpmāko interpretāciju, neradot patstāvīgas juridiskas saistības.
Morica Kērnera ziņojums (A10-0090/2026) kalpoja par pamatu šai piekrišanai. Tajā nav jāsaskata sarunu mandāts ar Padomi, jo procedūra jau ir noslēgšanas stadijā. Padome formāli lems, un pēc tam konvencija saistīs Savienību un tās dalībvalstis.
Konvencija izveido ietvaru starptautiskajai sadarbībai pret noteiktiem noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas un komunikācijas sistēmas. Tā arī paredz pierādījumu nodošanu elektroniskā formā par smagiem noziegumiem. Uzņēmumiem un pilsoņiem ieguvums ir divējāds: atvieglot cīņu pret pārrobežu kibernoziedzību, bet arī garantēt, ka procesuālās garantijas un datu aizsardzība netiek atšķaidītas nodošanā trešajām valstīm ar atšķirīgiem standartiem.
Parlaments nevarēja mainīt šos līdzsvarus. Tomēr tam ir politiska atbildība uzraudzīt īstenošanu. 91 balss pret un 46 atturoties atgādina, ka piekrišana nav vienbalsīga. Tas nav noraidījums, bet signāls: uzticēšanās ANO ietvaram būs jāpārbauda praksē, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un attiecīgo personu tiesībām uz pārsūdzību.
Piekrist nav atteikties: Parlaments teica jā ietvaram, ko tas nav rakstījis, un turpmāk tieši piemērošanā izšķirsies brīvību aizsardzība.
2026. gada 20. maijā Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret kibernoziedzību noslēgšanai ar 497 balsīm par, 91 pret un 46 atturoties. Piekrišanas procedūrā tas nevarēja ne grozīt tekstu, ne pārrakstīt to: tam bija jāapstiprina vai jānoraida. Tas apstiprināja. Atliek noskaidrot, ko tas maina Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem un ko tas nemaina.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā piekrišanas procedūra ir bināra: Parlaments apstiprina vai noraida. Tas nevar ne mainīt konvenciju, ne pārrakstīt Padomes lēmumu. Tādējādi 2026. gada 20. maija balsojums ir jā, bet jā, ko ierobežo teksts, kuru tas nav veidojis. Tas nenozīmē, ka rezolūcijai pievienotajā ziņojumā paustajām atrunām nav politiskas vērtības: tās izgaismo turpmāko interpretāciju, neradot patstāvīgas juridiskas saistības.
Morica Kērnera ziņojums (A10-0090/2026) kalpoja par pamatu šai piekrišanai. Tajā nav jāsaskata sarunu mandāts ar Padomi, jo procedūra jau ir noslēgšanas stadijā. Padome formāli lems, un pēc tam konvencija saistīs Savienību un tās dalībvalstis.
Konvencija izveido ietvaru starptautiskajai sadarbībai pret noteiktiem noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot informācijas un komunikācijas sistēmas. Tā arī paredz pierādījumu nodošanu elektroniskā formā par smagiem noziegumiem. Uzņēmumiem un pilsoņiem ieguvums ir divējāds: atvieglot cīņu pret pārrobežu kibernoziedzību, bet arī garantēt, ka procesuālās garantijas un datu aizsardzība netiek atšķaidītas nodošanā trešajām valstīm ar atšķirīgiem standartiem.
Parlaments nevarēja mainīt šos līdzsvarus. Tomēr tam ir politiska atbildība uzraudzīt īstenošanu. 91 balss pret un 46 atturoties atgādina, ka piekrišana nav vienbalsīga. Tas nav noraidījums, bet signāls: uzticēšanās ANO ietvaram būs jāpārbauda praksē, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un attiecīgo personu tiesībām uz pārsūdzību.
Piekrist nav atteikties: Parlaments teica jā ietvaram, ko tas nav rakstījis, un turpmāk tieši piemērošanā izšķirsies brīvību aizsardzība.
